Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgās baznīcas Metropolīta Aleksandrauzruna, pasniedzot Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Svētā Svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa ordeņa Valsts prezidentei Pareizticīgo Kristus Dzimšanas Rīgas katedrālē Otrajās Lieldienās, 2007.gada 9.aprīlī
Man ir gods pasniegt Jums Latvijas Pareizticīgās baznīcas visaugstāko apbalvojumu – Svētā Svētmocekļa Jāņa Pommera ordeni. Svētais Svētmoceklis Jānis Pommers ir mūsu debesu aizstāvis un viņa netrūdošās relikvijas atrodas šeit. Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē visu savu dzīvi viņš aizstāvēja Kristus patiesību, patiesību kā tādu un svēto pareizticību, un mēs ticam, ka Svētais Svētmoceklis Jānis arī šodien dzīvo ne tikai cilvēku sirdīs, bet viņš par saviem labajiem darbiem atrodas Dieva troņa priekšā, un mēs ticam, ka viņš šodien arī lūdzas kopā ar mums – par mums, par mūsu zemi, par Kristus patiesību, par visiem.
Jūsu Ekselence, par garīgo, tikumisko vērtību stiprināšanu Latvijas sabiedrībā un par izrādīto godu Latvijas pareizticīgo baznīcai Jūs tiekat apbalvota ar Svētā Svētmocekļa Rīgas un Latvijas arhibīskapa Jāņa augstāko 1.pakāpes ordeni.
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pateicības runa pēc ordeņa saņemšanas
Dārgais Metropolīt Alseksandr,
Godātie garīdznieki,
Mīļā Augšāmcelšanās svētku draudze,
Šo augsto apbalvojumu no mūsu visu cienītā un mīlētā Metropolīta rokām kā Valsts prezidente es pieņemu ar dziļāko pazemību un pateicību. Es augstu novērtēju šī ordeņa nosaukumu, kas mums atgādina par cilvēku, kas kalpoja Dievam un cilvēcei un gāja bojā mokās, ļaunuma nomocīts. Viņa liktenis mums atgādina, ka ļaunums vienmēr ir mūsu vidū, ka mums visiem ar kopīgiem spēkiem ar to ir jācīnās. Laicīgā plāksnē to cenšas darīt valsts ar savām iestādēm, un garīgā plāksnē ar ļaunumu cīnās baznīca, jo ļaunums, protams, nevar izpausties pasaulē, ja viņš nav nācis caur cilvēku sirdīm.
Šodien šajā zīmīgajā dienā mēs visi slavējam Dievu tamdēļ, ka Kristus ir augšāmcēlies. Pestītājs mūs ir izpircis ar savām asinīm, bet mums katram, mirstīgajam cilvēkam, lai mēs taptu atpestīti, atbrīvoti no grēka un no ļauna, ir arī viņš jāsaņem ar savas sirds asinīm, ar savas sirds mīlestību. Visi grēki mums tiek piedoti, taču mums vispirms pašiem viņus ir jānožēlo, mums ir jāmācās piedot pašiem sev visu to, ko esam darījuši citiem pāri gan gribēdami, gan negribēdami. Tieši šajā spēkā piedot pašiem sev, man šķiet, mēs iegūstam spējas iedziļināties otrā cilvēkā, saprast viņu, un kaut arī viņš mums darījis pāri un darījis ļaunu, arī spēt viņam piedot, un tas nav viegli. Bet piedošanas ceļš ir tas, kas ir pie mūsu īstās atpestīšanas.
Es esmu ļoti pateicīga par man augsti izrādīto godu, jo visus šos gandrīz 8 gadus, kopš man ir tas gods kalpot kā Valsts prezidentei, es vienmēr esmu jutusi kā lielu balstu sev blakus Latvijas Pareizticīgo baznīcu, tās garīgo virsvadītāju, visas tās draudzes un viņu garīdzniekus. Es vēlos no sirds pateikties visiem pareizticīgajiem par tām lūgsnām, ko viņi ir veltījuši gan man kā prezidentei, gan Latvijai kā valstij un zemei. Es vēlētos šai Kristus Augšāmcelšanās dienā atgādināt, ka mēs savu ticību katrs piekopjam, un tajā pašā laikā atrodamies valstī kā laicīgā struktūrā, un katrai ir sava autoritāte un pienākumi, taču vislabāk valsts attīstās tur, kur valda savstarpēja cieņa starp laicīgo un garīgo varu. Es vēlētos pateikties Latvijas pareizticīgo baznīcai, ka tā ir bijusi lojāla Latvijas valstij pēc neatkarības atgūšanas, ka tā vienmēr ir sludinājusi vajadzību būt lojāliem pret to zemi, kas ir kļuvusi par Jūsu mājvietu vai nu caur paaudžu paaudzēm vai tikai dažu gadu garumā.
Kā Valsts prezidente es vēlētos atgādināt, ka mēs visi esam Latvijas tautas bērni – nav svarīga mūsu tautība, mūsu ādas krāsa, vai esam bagāti, vai nabagi – valsts priekšā mums visiem ir tiesības būt pilsoņiem, baudīt vienādas tiesības likuma priekšā gluži tāpat kā garīgā plāksnē mēs visi esam Dieva bērni, un visi vienādi pelnījuši Dieva žēlastību un mīlestību. Es aicinu visus ticīgos šajos Kristus Augšāmcelšanās svētkos atcerēties tās trīs galvenās lietas, ko Kristus mums mācījis – ticību, cerību, mīlestību. Un atcerieties, ka lielākā no tām ir mīlestība. Mīlestība uz Dievu, savu līdzcilvēku, un es kās Valsts prezidente arī vēlētos atgādināt, - mīlestība uz savu zemi un valsti. Visiem Jums kopā es novēlu, lai Jums būtu ilgi gadi, laba veselība, un lai plaukst šī valsts, un lai viņā zeļ un zied Latvijas Pareizticīgā baznīca.