Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien teica runu ANO 57. Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā.
Prezidente savā runā apsveica Šveici ar tās pievienošanos ANO. Viņa atzīmēja, ka Šveice arī nebūdama ANO dalībvalsts ir darījusi nozīmīgu darbu, bet jaunajā dalībvalsts statusā tā uzņemsies vēl nozīmīgāku lomu ANO aktivitātēs.
V.Vīķe-Freiberga runāja arī par Austrumtimoru, atzīmējot, ka tā saskarsies ar dažādām grūtībām, kādas arī Latvija piedzīvojusi pēc neatkarības atgūšanas. Prezidente uzteica ANO un starptautisko sabiedrību par ieguldītajām pūlēm, kuru rezultātā Austrumtimora tagad var pati būt sava likteņa lēmēja.
Valsts prezidente pauda atbalstu ASV prezidenta Dž.Buša izteiktajai apņēmībai izmantot ANO un ANO Drošības padomi kā instrumentu, lai panāktu ANO rezolūciju izpildi no Irākas valdības.
Runas turpinājumā prezidente vēlreiz izteica Latvijas solidaritāti un līdzjūtību Savienoto Valstu iedzīvotājiem gadu un vienu dienu pēc šausmīgajiem teroristu uzbrukumiem, kas mainīja pasauli uz visiem laikiem.
Runājot par mūsdienu pasaules problēmām, V.Vīķe-Freiberga uzsvēra ciešas starptautiskās sadarbības nozīmi: “Latvija izprot, ka 21.gadsimta globalizētajā pasaulē neviena nācija nevar būt vientuļa sala.” Prezidente runāja par to, ka ne tikai starptautiskais terorisms sagādā nopietnus pārbaudījumus pasaules sabiedrībai, bet arī organizētā noziedzība, nelegālā tirdzniecība, sieviešu un bērnu ļaunprātīga izmantošana un ekspluatēšana, bezdarbs, narkotiku lietošana, slimības un apkārtējās vides piesārņojums, un vienīgi ar stipru un ilgstošu starptautisku sadarbošanos ir iesējams cīnīties ar globālajām negācijām.
Runājot par apkārtējās vides piesārņotības problēmām, Valsts prezidente sacīja: “Globālā ekoloģiskā krīze, ko mūsu planēta šobrīd piedzīvo, ir rezultāts mūsu pašu neapdomīgajai nevērībai pret zemi, kas mūs uztur. Ja mēs radikāli nesamazināsim pārmērīgo siltumnīcas efektu izraisošu gāzu apjomu un citus piesārņojumus, ko ik dienas radām, tad turpināsim pieredzēt dabas katastrofas un klimata izmaiņas ar pieaugošu apmēru un biežumu.” Prezidente ar gandarījumu atzīmēja, ka Latvija šovasar ratificējusi Kioto protokolu. Viņa pievienojās ANO Ģenerālsekretāra Kofi Annana paustajām cerībām, ka nesenais Pasaules samits par ilgtspējīgu attīstību Johannesburgā radīs lielāku atsaucību un uzmanību vides aizsardzībai ANO dalībvalstu vidū. Prezidente arī stāstīja par to, ka šopavasar Latvijā nodibināta Ilgtspējīgas attīstības padome, ko vada valsts Ministru prezidents.
Runājot par ANO, prezidente atzina, ka par spīti vairākiem trūkumiem tās struktūrā un darbā, šī organizācija sniegusi milzīgu ieguldījumu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā daudzās dalībvalstīs, ieskaitot Latviju. Prezidente pateicās Latvijas iedzīvotājiem par uzsākto smago darbu un viņu uzticēšanos sākot veikt sarežģītu pārejas politiku, kā arī starptautiskajai sabiedrībai par atbalstu. “Latvijai tagad ir viena no ātrāk augošajām ekonomikām Eiropā, stabila nacionālā valūta un zems inflācijas līmenis. Tuvāko mēnešu laikā Latvija cer saņemt oficiālus uzaicinājumus iestājai ES un NATO,” sacīja Valsts prezidente.
Runājot par Apvienoto Nāciju Attīstības programmas (AN Attīstības programma) darbību, prezidente sacīja: “Daudzas no pozitīvajām pārmaiņām, ko Latvija piedzīvojusi pēdējās desmitgades laikā ir aktīvi atbalstījusi ANO un īpaši AN Attīstības programma. Latvijas jaunā sociālās aizsardzības sistēma, kas tagad ir viena no modernākajām Eiropā, tika veikta ar tiešu AN Attīstības programmas dalību. AN Attīstības programma un Latvijas valdība sadarbojas arī minoritāšu integrācijas programmas īstenošanā valstī. Latvija vēl arvien ir procesā reformējot tās veselības un izglītības sistēmas, un līdzīgi kā citas valstis Eiropā, sastopas ar iedzīvotāju novecošanās problēmu, jo katru gadu mirušo skaits turpina pārsniegt dzimušo skaitu.” Prezidente ar gandarījumu atzīmēja, ka 17.jūnijā Latvija un AN Attīstības programma parakstījušas saprašanās memorandu, ar kuru Latvijas kā ANO palīdzības saņēmējvalsts statuss tika mainīts uz tādu, kur Latvija ir ieguldītāja. “Latvija saskata savu intelektuālo potenciālu un pieredzi pārejas reformu īstenošanā kā nacionālu resursu,” sacīja prezidente, “mēs tagad esam iegājuši fāzē, kad dalāmies tajā ar attīstības nācijām. Pēdējo divu gadu laikā Latvija, sadarbojoties ar Kanādu un ES, ir sniegusi speciālistu palīdzību Ukrainai, Gruzijai un Horvātijai.”
Runas noslēgumā Valsts prezidente sacīja: “Latvija ir pārliecināta, ka atšķirības mazināšana starp ienākumiem un dzīves līmeni pasaules nāciju starpā ir pamats miera un drošības nostiprināšanai visā pasaulē. Katrai nācijai ir savs unikāls ieguldījums cilvēces kā veseluma veidošanā. Esmu pārliecināta, ka apvienojot savu pieredzi un resursus, mēs galu galā varēsim samazināt nabadzību, attīrīt apkārtējo vidi, kontrolēt slimību izplatīšanos un padarīt šo pasauli daudz drošāku vietu dzīvošanai.”