Abas amatpersonas apmainījās ar viedokļiem par ES budžeta jautājumiem, Latvijas un Baltijas valstu prioritātēm nākamā budžeta ietvara kontekstā, kā arī par Latvijas virzību uz eirozonu.
Novērtējot darba vizīti Briselē, Valsts prezidents tās noslēgumā atzina, ka šī bija īstajā vietā un īstajā laikā, ņemot vērā, ka tā notiek īsi pirms spraigākajām diskusijām augstākajās ES institūcijās un apzinoties, ka šajā vizītē Andris Bērziņš varēja paust ne tikai Latvijas, bet arī vienoto Baltijas valstu viedokli.
Hermans Van Rompejs augstu novērtēja Latvijas panākumus krīzes pārvarēšanā un pauda atbalstu Latvijas virzībai uz eirozonu, uzsverot, ka šajā eirozonai sarežģītajā situācijā Latvijas vēlme tai pievienoties un mērķtiecīgā virzība uz to arī eirozonai ir pozitīvs signāls. Vienlaikus Eiropas padomes prezidents pauda izpratni gan par Latvijas un Baltijas valstu kopīgo pozīciju attiecībā uz lauksaimniecības tiešmaksājumiem, gan attiecībā uz eirofondu apjomiem, kurus Baltijas valstis vēlas saglabāt esošajā līmenī, nesamazinot tos. Vienlaikus Hermans Van Rompejs apliecināja, ka gaidāmās diskusijas Eiropadomē nebūs vieglas un šobrīd par to rezultātu vēl ir pāragri runāt.
Izklāstot Latvijas ekonomiskas izaugsmes rādītājus Valsts prezidents arī īpaši uzsvēra, ka Latvijai ir jādomā ne tikai par aktuālajiem jautājumiem ekonomikā, bet arī par nākotnes attīstību, apzinoties ka eirofondu apguve nebūs mūžīga. „Mums ir jāizmanto mūsu vēsturiskā pieredze un pragmātiski jāpaplašina izaugsmes iespējas un sadarbība ar dažādu reģionu valstīm, kuras vēlas tuvināties ES un izmantot Latviju kā pirmo partneri šajā procesā,” uzsvēra Andris Bērziņš.
Sarunā tika skarts arī jautājums par Baltijas valstu ciešāku ekonomisko integrāciju un pārrobežu sadarbības nozīmi ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis.
