Līdz ar Valsts prezidenta ierosinātā Latviešu vēsturisko zemju likuma spēkā stāšanos 2021. gada 1. jūlijā ir nepieciešami grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā, lai tajā ietvertu Sēlijas ģerboni. Valsts prezidents Egils Levits ir informējis Saeimu, ka, strādājot kopā ar Valsts heraldikas komisiju, sagatavos un iesniegs izskatīšanai Saeimā attiecīgos likuma grozījumus. Pirms šo likuma grozījumu sagatavošanas nepieciešams izlemt jautājumu par Sēlijas ģerboni, tādēļ 6. oktobrī Rīgas pilī notika Valsts heraldikas komisijas rīkots darba seminārs “Sēlijas ģerbonis: heraldiskais ietvars un iespējamie risinājumi”, lai pārrunātu saņemtos priekšlikumus latviešu vēsturiskās zemes Sēlijas ģerbonim.
Valsts heraldikas komisija ir saņēmusi priekšlikumus no vairākām Sēlijas sabiedriskajām organizācijām, kā arī netiešu informāciju no publikācijām plašsaziņas līdzekļos un sociālajos medijos, kas liecina par ļoti ieinteresētu un rosīgu Sēlijas kā vienotas un Kurzemei, Vidzemei, Latgalei un Zemgalei līdzvērtīgas latviešu vēsturiskās zemes apzināšanu, kā arī jaunveidojamā ģerboņa apspriešanu dažādās sabiedrības grupās. Tostarp ar saviem ierosinājumiem Valsts heraldikas komisijā vērsusies Stendera biedrība un biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””, Latvijas Pašvaldību savienības struktūrvienība “Sēlijas novadu apvienība”, kā arī “Lauku partnerība Sēlija”. “Tas iepriecina, jo kultūrvēsturisko zemju heraldika ir viena no ļoti būtiskām attiecīgās kopienas identitātes sastāvdaļām, kas jaunas vēsturiskās zemes definējumā vizualizē vēsturiskās saknes un piederību Latvijai un stiprina un pašapziņu 21. gadsimtā,” atzīst Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis.
Sarunās un diskusijās par iespējamo simboliku Sēlijas ģerbonim minēti gan alnis, gan staltbriedis, gan heraldiskā roze, arī scepteris, vilks un lauva, kā arī citi Sēlijas florai un faunai raksturīgi pārstāvji. Valsts heraldikas komisija uzsver, ka visi minētie priekšlikumi jāvērtē un jāanalizē vairāku aspektu kontekstā:
- Sēlijas ģerbonim ir jāiekļaujas jau četru esošo kultūrvēsturisko apgabalu “saimē”;
- būtiska ir vēsturiskā loģika, jo ideja par Sēlijas kā vēsturiskās zemes izdalīšanu Latviešu vēsturisko zemju likumā un tam sekojošais lēmums par Sēlijas ģerboņa izveidi balstās uz minētās zemes vēsturiskuma komponenti, no kā izriet:
- heraldiskās simbolikas izvēle un vizuālais risinājums.
Darba seminārā piedalījās Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps, Valsts prezidenta padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga, Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvos jautājumos Ramona Umblija, Dr. hist. prof. Armands Vijups, Dr. hist. prof. Andris Levāns, Sēlijas asociācijas pārstāve Evija Vectirāne, biedrības “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”” valdes priekšsēdētāja Daina Alužāne, Dr. med. prof. Pēteris Stradiņš, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins un Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Vanags. Savu lietpratēja viedokli darba semināram rakstveidā bija sniedzis Dr. biol. prof. Arvīds Barševskis.
Esošie četru kultūrvēsturisko apgabalu (Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales) ģerboņi Latvijas valsts konstitucionālās sistēmas ietvarā savā statusā ir nākamie aiz Latvijas valsts ģerboņa, un visu šo ģerboņu turētājs ir Latvijas valsts. Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, kā arī Latvijas valsts konstitucionālajām tradīcijām, Ģerboņu likums šo jautājumu lemšanu ir deleģējis Valsts heraldikas komisijai. Arī esošos četrus kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņus 1930. gadā Heraldikas komiteja virzīja apstiprināšanai likumdošanas ceļā.
Valsts prezidenta kanceleja un Valsts heraldikas komisija pateicas ikvienam par līdzšinējo aktivitāti un iesaistīšanos Sēlijas izpētē un ģerboņa izstrādes procesā. Pēc darba semināra tā dalībnieki aicināti pārdomāt diskusijās apspriesto un sniegt savus komentārus Valsts heraldikas komisijai, kas pēc saņemto viedokļu apkopošanas un darba semināra rezultātu izvērtēšanas lems par turpmākajiem soļiem Sēlijas ģerboņa veidošanā.