Manifesta idejas aizsākums rodams tēzēs, kuras Juris Rubenis iesniedza Valsts prezidentam un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai Rīgas pilī 2012.gada 7.februārī dikusijas „Garīgā dimensija un politika” laikā.
Valsts prezidents, konsultējoties ar tēžu autoru un Saeimas komisijas vadītāju Ilmāru Latkovski, pieņēma lēmumu uzrunāt atsevišķus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus ar aicinājumu parakstīt manifestu. Pēc tā sākotnējās parakstīšanas Valsts prezidenta kanceleja organizēs iespēju, lai manifestam varētu pievienoties plašāka sabiedrība – ikviens, kas to vēlēsies.
Manifests iecerēts kā sabiedriska vienošanās par cilvēciskas saprašanās principiem. Tas nav politisks dokuments, kam būtu saistība ar likumiem vai vēstures notikumiem. Vienlaikus manifests noraida jebkādu iespēju, ka Latvijā varētu būt virzība uz divu valsts valodu kompromisu.