Piektdien, 20.aprīlī, plkst.11.00-12.30, Rīgas pils Ģerboņu zālē notiks pirmais plašākais starptautiskais simpozijs “Heraldika un mūsdienas”, ko rīko Valsts Heraldikas komisija. Simpozijā piedalīsies speciālisti no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, apspriežoties par svarīgākajiem heraldikas jautājumiem. Simpoziju atklās Valsts prezidente.
Pasākuma darba kārtība:
Valsts prezidentes uzruna.
Laimonis Šēnbergs, Latvijas Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētājs: informatīvs ziņojums par Valsts Heraldikas komisijas darbu.
Edmunds Rimša, Lietuvas Heraldikas komisijas priekšsēdētājs: informatīvs ziņojums par heraldikas attīstības ceļiem valstī.
Mihails Medvedjevs, Krievijas Prezidenta Heraldikas padomes loceklis, Starptautiskās Heraldikas akadēmijas asociētais loceklis. Referāts par mantotajām Krievijas impērijas tradīcijām heraldikā un mūsdienu Krievijā īstenotajiem herladikas likumiem.
Armands Vijups, vēsturnieks: “Civilās heraldikas attīstība Latvijā 13.-20.gs.”
Imants Lancmanis: “Kurzemes dzimtu ģerboņu krājuma tapšana trīs gadsimtu gaitā”
Simpozija noslēgumā auditorija tiks iepazīstināta ar izdevniecības “Neputns” tikko klajā laisto Imanta Lancmaņa grāmatu “Heraldika”. Tas ir pirmais izdevums mūsdienās, kas sabiedrībai skaidros dažādus ar heraldiku saistītus jautājumus.
Valsts Heraldikas komisijas sagatavotā papildinformācija:
1923.gada 4.jūnijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma un Valsts prezidents izsludināja “Likumu par pašvaldības iestāžu ģerboņiem”. Ar šo dokumentu tika dibināta Heraldikas komiteja.
Tagadējā Valsts Heraldikas komisija savu darbību atsāk ar 1988.gada 17.novembra LPSR Augstākās Padomes Prezīdija lēmumu, jo līdz ar atmodas procesiem sabiedrībā radās interese un vēlme atjaunot neatkarīgās valsts identitātes apliecinājumu – karogu, ģerboni un himnu.
No 1994.gada 14.februāra Valsts Heraldikas komisiju izveido un tās sastāvu nosaka ar Latvijas Valsts Prezidenta rīkojumu.
Pašreiz Valsts Heraldikas komisija darbojas Valsts prezidenta institūcijas paspārnē. 2003.gada 26.jūnijā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izdeva rīkojumu "Par Valsts heraldikas komisiju", ar kuru tika precizēti komisijas uzdevumi, kā arī nedaudz mainīts un papildināts komisijas sastāvs, kurā darbojas deviņi ar heraldiku saistīti zinātnes un kultūras nozaru speciālisti. Komisijas sastāvu un priekšsēdētāju ieceļ Valsts prezidents.
Ar 2005.gada 30.decembri spēkā stājās “Gerboņu likums”, kura 10.pants nosaka Valsts Heraldikas komisijas darbību. Valsts Heraldikas komisijas pienākumus nosaka arī citi likumi:
“Par pašvaldībām;
“Par Latvijas valsts ģerboni”;
“Valsts apbalvojumu likums” (šis likums arī nosaka, ka arī Valsts institūciju, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju dibināto apbalvojumu zīmējumus izvērtē un apstiprina Valsts Heraldikas komisija.
Valsts Heraldikas komisijas sastāvs:
Komisijas priekšsēdētājs:
Laimonis Šēnbergs, mākslinieks grafiķis
Komisijas priekšēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos, komisijas atbildīgā sekretāre:
Ramona Umblija - M.A.humanitārajās zinātnēs, Latvijas Mūzikas akadēmijas Humanitāro priekšmetu katedras vadītāja, mākslas zinātniece.
Komisijas locekļi:
Aina Blinkena - Dr.h.philol., LZA akadēmiķe
Kristīne Ducmane - Dr.hist., Latvijas Vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja
Māra Eihe - Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Numismātikas un dārgmetālu nodaļas vadītāja
Imants Lancmanis - Dr.h.c., Rundāles pils muzeja direktors, mākslas zinātnieks
Gvido Straube - Dr.hist., LVU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns
Armands Vijups - Dr.hist., LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Arheoloģijas un vēstures palīgdisciplīnu katedras as.prof.
Valdis Villerušs - Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, mākslinieks grafiķis
1988.gadā vēsturisko ģerboņu atjaunošanas procesu uzsākot, jaundibinātā Heraldikas komisija ļoti pamatīgi izvērtēja neatkarīgajā Latvijā tapušos ģerboņu zīmējumus. Profesora Riharda Zariņa 20. gadsimta 20. un 30. gados izveidotā heraldiskā attēlojuma stilistiskā ievirze tika atzīta kā nozīmīga un turpināma. Ģerboņu attēli tika sagatavoti atbilstoši jaunajām tehniskajām iespējām kvalitatīvai pavairošanai, atsevišķos gadījumos arī vizuāli precizēti. Atjaunotās valsts laikā pilsētas tiesības ieguva 22 apdzīvotas vietas. Tagad visām 77 Latvijas pilsētām ir Valsts Prezidenta apstiprināti ģerboņi.
Likums “Par pašvaldībām”, nosaka, ka Latvijas pagastiem var būt ģerbonis. Tāpēc Heraldikas komisija izstrādāja nosacījumus kā veidojami pagastu ģerboņi. Šobrīd ir apstiprināti vairāk kā 110 ģerboņi un darbs ar pagastu ģerboņiem turpinās.
Administratīvās reformas nenoteiktība sarežģī arī jauno administratīvo vienību – novadu ģerboņu veidošanas principu izstrādi, taču heraldikas komisija, ņemot vērā novadu veidošanās dažādību, ir izstrādājusi novadu ģerboņu veidošanas nosacījumus. Tikai pirms pāris mēnešiem pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē Valsts Heraldikas komisijai ir piešķirti budžeta līdzekļi, kas ļaus tai izveidot mūsdienām atbilstošu heraldikas informatīvo datu bāzi, veikt pētījumus un sagatavot populārus un informatīvus izdevumus, kas palīdzēs skaidrot un popularizēt vienu no ļoti interesantām mūsu kultūrvēsturiskā mantojuma daļām.
Latvijas civilās jeb korporatīvās heraldikas vēsture mērāma jau septiņos gadsimtos. Sākusies ar pilsētu ģerboņu parādīšanos 13.gs., tā arī mūsdienās saistās ar to krāsu un simbolu valodu, kas aicināta heraldiski reprezentēt apdzīvotās vietas – pilsētas, pagastus, novadus. Nenoliedzot arī citu heraldisku simbolu esamību Latvijas civilās heraldikas vēsturē (noteiktu administratīvo apgabalu, cunfšu, dažādu korporatīvu organizāciju), tieši pilsētu ģerboņi visspilgtāk parāda civilās heraldikas vēsturi, kas savā attīstībā iezīmē vairākus, galvenokārt politiski ideoloģisku aspektu definētus attīstības posmus. Katru no tiem nosaka pilsētu ģerboņu veidošanās vai izmaiņu īpaša intensitāte.
1) Par sākotnējo posmu Latvijas civilās heraldikas un konkrēti pilsētu heraldiskās simbolikas attīstībā uzlūkojams t.s. Livonijas periods (13.- 16.gs. vidus), kad Livonijas valstu konfederācijā jau 13.gs. sāk veidoties pirmie pilsētu ģerboņi.
2) otrs posms saistās ar Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsturi 16.gs. beigās – 17.gs., kad Ketleru dinastijas hercogi, veicinot hercogistes ekonomisko un politisko uzplauku, piešķir pilsētas tiesības vairākiem nozīmīgākajiem miestiem un apdzīvotajām vietām: Jelgava, Bauska, Liepāja, Jaunjelgava (Fridrihštate), Jēkabpils un Grobiņa.
3) pilsētu heraldikas attīstības posms sākās 18.gs. beigās un turpinās visu 19.gs. Tas saistāms ar Latvijas teritorijas iekļaušanu Krievijas impērijā un intereses par civilo heraldiku aktivizēšanos impērijā.
4) ceturtais posms aptver divus gadu desmitus, kuros līdz 1940.g. risinājās neatkarīgās Latvijas Republikas pašvaldību simbolikas attīstība. Šī posma pilsētu heraldikas veidošanās atšķirībā no iepriekšējiem gadsimtiem noris stingras centralizācijas apstākļos – pilsētu ģerboņu veidošanu, vēsturiskās simbolikas apstiprināšanu un nereti arī koriģēšanu veic Heraldiskā Komiteja, simbolikas izveides nepieciešamību juridiski pamatoja īpašs likumdošanas akts.
5) Viens no savdabīgākajiem un ļoti pretrunīgi vērtējamiem posmiem Latvijas pilsētu heraldikas attīstībā saistās ar 20.gs. 60.g otro pusi un 70.gadiem. Tas saistāms ar mēģinājumu veidot „sociālistisko heraldiku”, pārejot no „veco atribūtu kopēšanas uz jauno simboliku”.
6) Latvijas civilās heraldikas attīstības pēdējais posms sākās 1988.g., sabiedrībā noritot aktīvai diskusijai par pilsētu vēsturiskās heraldikas atjaunošanas nepieciešamību. No šī brīža par civilās heraldikas sistēmu Latvijā atbildība ir Valsts Heraldikas komisijai.