Diskusijas sākumā Valsts prezidenta izveidotās sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas vadītāja Liesma Ose iepazīstināja klātesošos ar ekspertu sagatavoto ziņojumu par sabiedrības saliedētības politikas sasniegumiem un risināmajiem jautājumiem. Ziņojuma trīs daļās iekļauta līdzšinējās politikas analīze, kā arī secinājumi un ieteikumi turpmākajai rīcībai. “Līdzšinējā integrācijas politika ir īstenota ar mainīgām sekmēm – ir panākumi, taču pastāv iespējas sabiedrības saliedētību un tās politiku uzlabot. Risinājumi rodami, meklējot kopīgu valodu un radot situācijas, kurās var veidoties kopīgā “mēs” sajūta,” sacīja L. Ose.
“Sabiedrības saliedētība ir viens no nacionālās drošības jautājumiem. Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem būtu jākļūst par Latvijas Republikas pilsoņiem līdz ar piedzimšanas brīdi. Mums jābeidz radīt aizvien jaunus neesošas valsts pilsoņus un bijušās PSRS valsts piederīgos,” pēc diskusijas secināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, iepazīstoties ar sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumu.
Runājot par piederības latviešu nācijai noteikšanas pamatiem, Satversmes tiesas tiesnese, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele norādīja uz pasaulē izteiktajiem globalizācijas procesiem, no kuriem nav iespējams izvairīties nevienai vēsturiski izveidotai nacionālajai valstij. ”Vai globalizācijas apstākļos ir prātīgi pieturēties pie samērā šauras – etniskās – izpratnes par piederību latviešu nācijai? Pasaulē attīstās modernas nācijas, kas balstās uz kopīgām vērtībām, kādas definētas arī Latvijas Satversmē,” teica I.Ziemele.
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere uzsvēra, ka vēsturiski latvieši ir bijusi atvērta nācija, jo gadsimtu gaitā Latvijā ir integrējušies daudzu etnisko grupu pārstāvji. “Sabiedrības nevar būt tikai atvērtas vai tikai slēgtas. Sabiedrība noslēdzas, kad to prasa izveidojusies situācija, bet tā atveras, lai uzturētu attīstību,” sacīja D.Beitnere.
Latvijas Universitātes profesore, Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule norādīja, ka ir nepieciešama plašāka diskusija gan latviešu, gan citu tautību vidū pirms izstrādāt konkrētas likumdošanas iniciatīvas ar mērķi mainīt veidu, kā tiek noteikta piederība latviešu nācijai. Viņa aicināja attīstīt Latvijas iedzīvotāju piederību Latvijas valstij, uzlabojot mazākumtautību pārstāvju sociālekonomiskos apstākļus, informatīvo vidi un latviešu valodas prasmes.
Diskusijā piedalījās arī Valsts prezidenta Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas locekle Olga Proskurova, Latvijas Universitātes profesore Brigita Zepa un Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, komentējot tā dēvētās atvērtās latvietības jautājuma atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos, kā arī no praktiskā viedokļa vērtējot kritērijus, kas ir izskanējuši kā iespējamie priekšnoteikumi, lai noteiktu piederību latviešu nācijai.