Sarunas dalībnieki diskutēja par to, kā veicināt latvisko identitāti un piederību Latvijas valstij un Eiropas kultūrtelpai, kā sekmēt jauniešu pilsonisko kultūru un patriotismu, kā stiprināt iedzīvotājos vēsturisko atmiņu. Savukārt ar skolēniem īpaši tika pārrunāti dažādi solidaritātes un demokrātijas jautājumi, lai veicinātu viņu izpratni un kritisko domāšanu, kā arī rosinātu viņos pārdomas par solidaritāti kā vērtību ikdienas gaitās un ceļā uz stipru un saliedētu Latvijas nāciju.
No dalībniekiem izskanēja dažādas ierosmes, kā Latvijai kļūt par modernu, ilgtspējīgu Ziemeļeiropas valsti, kurā iedzīvotāji jūtas tai piederīgi. Piemēram, svinēt demokrātijas svētkus, daudz vairāk un plašākā mērogā lepoties ar mūsu sasniegumiem un panākumiem, runāt starptautiskā mērogā par mūsu kultūrvēsturisko mantojumu, stāstīt par vēstures notikumiem caur popkultūras prizmu, daudz biežāk veidot dialogus un sarunu ciklus ar sabiedrību arī reģionos, tādējādi veicinot iedzīvotāju iesaistīšanos lēmumpieņemšanā un sabiedriski nozīmīgu jautājumu risināšanā, iedzīvināt terminu ‘līdztautieši’ un izskaust – ‘cittautieši’.
Tā kā Valsts prezidents Egils Levits solidaritāti izvirzījis par vienu no savas prezidentūras prioritātēm, šodien tika aizsākts solidaritātes sarunu cikls, lai izvērstu Satversmes ievadā nostiprinātā solidaritātes principa saturu un veidotu plašāku izpratni par tā tvērumu, kā arī nospraustu virzienus tā iedzīvināšanai likumdošanā, rīcībpolitikas veidošanā un sabiedrībā. Solidaritātes sarunu cikls ietvers arī citus solidaritātes aspektus – sociālās nevienlīdzības mazināšanu, solidaritāti ar dabu, paaudžu solidaritāti un iekļaujošu sabiedrību – un tiks turpināts 2020. gadā.
Valsts prezidenta Egila Levita runa sarunu cikla dalībniekiem:
