Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien apmeklēja Rīgas 75.vidusskolu un tikās ar skolas vadību, skolēniem un vecāku padomes pārstāvjiem.
Prezidente apmeklējuma laikā uzsvēra, ka 2004.gada izglītības reformas mērķis ir panākt izglītotu, integrētu jaunatni, kurai nav šķēršļu sacensties, iegūstot augstāko izglītību Latvijā un sekmīgi konkurējot darba tirgū. “Es gribētu, lai ikviens jaunietis apzinās, ka Latvija ir atvērta, demokrātiska valsts, es gribētu, lai jebkuram jaunietim ir iespējas dienās iegūt jebkuru amatu. Es vēlos arī uzsvērt, ka Latvija ir bagāta un lepna par to, ka šeit var mācīties arī 8 mazākumtautību valodās, jo mēs vēlamies, lai etniskās kultūras un valodas arī turpmāk tiek apgūtas,” skolēniem sacīja V.Vīķe-Freiberga.
Prezidente, atbildot uz jauniešu jautājumiem, uzsvēra, ka reformas būtība ir dot visiem vienādas tiesības realizēt sevi dzīvē, būt pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem, kas spēj iekļauties vidē un "kam nevienas durvis nav aizslēgtas".
Uzrunājot 10.-12.klašu skolēnus, pedagogus un vecāku pārstāvjus, prezidente sacīja, ka valstij ir dubults pienākums – panākt skolēnos augsta līmeņa kompetenci latviešu valodā, vienlaicīgi turpinot tās mazākumtautību tradīcijas, ka nākušas no paaudzes uz paaudzi, dodot iespēju iedzīvotājiem saglabāt savu kultūras un etnisko mantojumu. “Tas ir iespējams, tas ir labas gribas jautājums,” sacīja Valsts prezidente.
Skolas direktore atzina, ka jāturpina risināt jautājums par to, lai ar 2004.gada pāreju vidusskolu 10.klasēs uz mācībām 60% latviešu valodā, būtu sagatavota arī eksakto mācību priekšmetu skolotāju vidū.
V.Vīķe-Freiberga skolēniem skaidroja, ka izglītības reforma paredz 60% priekšmetu apguvi latviski un 40% - mazākumtautību valodā, ar zināmām tiesībām skolai izvēlēties, kurus priekšmetus mācīt valsts valodā. Līdz ar to priekšmetus, kurus apgūt latviski varētu būt grūti, piemēram, matemātiku, skolā varētu mācīt mazākumtautību valodā. Vienlaikus prezidente atzina, ka nebūtu labi, ja skola latviešu valodā mācīs tikai darbmācību vai dziedāšanu, jo ir jādomā par kompromisu, par to, kā jaunietis būs spējīgs augstākajās mācību iestādēs konkurēt ar citiem arī eksaktajās jomās.
V.Vīķe-Freiberga atzinīgi vērtēja skolas vadības pragmatisko attieksmi pret skolas izaugsmes iespējām un reformas īstenošanu, kā arī slavēja to, kas skolai rūp sava nākotne. "Skola pati ir maza valsts, kurai jāveido sava vide un kultūra, un to veido skolas vadība, bērni un viņu vecāki," žurnālistiem pēc skolas apmeklējuma sacīja prezidente.
Sarunā ar skolas direktori Ludmilu Kašinu prezidente apspriedās arī par skolu būtisko lomu, integrējot dažādu sociālo slāņu bērnus un bija gandarīta par 75.vidusskolas centieniem bērniem garantēt brīvā laika pavadīšanas iespējas, sporta un kultūras nodarbības, lai neradītu starp bērniem atstumtību tikai vecāku atšķirīgā sociālā nodrošinājuma dēļ.