Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Latvijas Universitātē atklāja starptautisku zinātnisku konferenci “Negotiating futures - states, societies and the world” (“Valstis, sabiedrības un pasaule nākotnes attīstības ietvarā”).
Uzrunājot pētniekus un studentus, Valsts prezidente pateicās Stratēģiskajai analīzes komisijai un Latvijas universitātei par šīs konferences rīkošanu, ko “es gribētu redzēt kā vēsturisku, līdz ar šo pasākumu iezīmējot Rīgu kā intelektuālo debašu centru, un kas ietvertu dziļu analīzi par to, no kurienes nākam un uz kurieni virzāmies nākotnē.” V.Vīķe-Freiberga pauda gandarījumu, ka šāda konference ir tapusi 2004.gadā, kas ir vēsturisks Baltijas valstīm – no paverdzinātām un okupētām tautām pagājušā gadsimtā tās ir kļuvušas par pilntiesīgām ES, NATO dalībniecēm, un šobrīd intelektuāļi var dot jaunu, cerīgu stimulu Eiropas nākotnes idejai. “Mans sapnis kā prezidentei ir, lai Rīga atgūtu tiesības būt par Eiropas intelektuālo centru, un šis rudens, šī konference ir simboliska šādai iniciatīvai. Rīga ir vieta, kur Kants savulaik publicēja savu “Tīra prāta kritiku”, Rīga ir vieta, kur Herders attīstīja savas idejas par tautu (Volk), tautas dziesmām un ko tās nozīmē nācijai.”
Atskatoties Eiropas vēsturē, V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka šodien vēlētos redzēt Eiropu ejam attīstības ceļu, kas nebūtu savienojams ar autoritārismu un ekstrēmismu: “Šodien ir jādomā dziļāk, ko nozīmē būt eiropietim un kas ir tās vērtības, kas mūs vieno, kas ir tās vērtības, kas stiprina demokrātiju, cilvēka tiesības un brīvības, brīvo tirgu, privātīpašuma tiesības, autortiesības u.c. … Demokrātiskā sistēmā ideāli mēs vēlētos, ka cilvēki ir tie, kas nosaka nācijas virzību, bet šiem cilvēkiem ir jābūt labi informētiem, atbildīgiem par saviem lēmumiem un savas rīcības sekām.”
Prezidente aicināja visus konferences dalībniekus “likt galvas kopā”, lai izvirzītu jaunas prioritātes Eiropai, valstu un sabiedrību nākotnei. Katrai valstij, pamatojoties uz savu īpašo pieredzi, ir iespējams nākt ar savām idejām par Eiropas nākotni, tāpēc prezidente pauda uzskatu, ka katra valsts var nākt ar savu mazu vai lielu ieguldījumu kontinenta attīstībā.
Politikas zinātnes doktors Žans Blondēls, augstu novērtējot, ka pie Valsts prezidentes institūcijas ir nodibināta Sratēģiskās analīzes komisija un izteica cerību, ka šādu lielisku ideju par stratēģisku pieeju nākotnes veidošanā pārņems arī citas ES valstis.
Konferencē dalību pieteikuši ap 130 pētnieku no Latvijas, Francijas, Lielbritānijas, Vācijas, Austrijas, Kanādas, ASV, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Krievijas, Itālijas, Ukrainas, Azerbaidžānas, Turcijas, Lietuvas, Igaunijas, Rumānijas, Čehijas, Polijas u.c. Pirmo reizi starptautiskā konferencē vienkopus piedalīsies arī Latvijas sociālo zinātņu pētnieki.
Pēc Valsts prezidentes runas konferences atklāšanā priekšlasījumu “ES un mūsu kopīgā eiropiešu nākotne” (The European Union and Our Common Future as Europeans) lasīja pasaulē plaši pazīstamais politikas zinātnes profesors Žans Blondēls (Prof. Jean Blondel, Professorial Fellow, European University Institute Florence, Italy).
Stratēģiskās analīzes komisijas zinātnieki konferences laikā šodien nāca klajā ar pētījuma “Latvijas demokrātijas audits” secinājumiem. Pētījuma mērķis – novērtēt demokratizācijas pašreizējo situāciju Latvijā un demokratizācijas procesu dinamiku, novērtēt tās ietekmi uz Latvijas sabiedrībā notiekošiem procesiem. Plašais pētījums tiks publicēts nākamā gada sākumā un iekļaus arī rekomendācijas nākotnei.