Pilsētas iedzīvotāji uzdeva jautājumus par gaidāmajām reformām izglītībā, iespējamajām izmaiņām valsts pārvaldes modelī, referendumu par otru valsts valodu, akcīzes preču ievešanas ierobežojumiem, kā arī ar Rēzeknes sporta infrastruktūras attīstību nākotnē.
Atbildot uz šiem jautājumiem, Valsts prezidents uzsvēra, ka tikai konkurētspējīga izglītība dos iespēju Latvijai attīstīties un kļūt par tādu valsti, no kuras cilvēki vairs nebrauc projām labākas dzīves meklējumos. Savukārt, runājot par valsts valodas referendumu, A.Bērziņš atkārtoti uzsvēra, ka latviešu valodai ir jābūt vienīgajai valsts valodai, vienlaikus piebilstot, ka valodu zināšana mūsdienās ir neapstrīdama nepieciešamība zināšanu gūšanai un konkurencei darba tirgū: „Beidzot vidusskolu jauniešiem būtu jāzina vismaz četras valodas, jo valoda ir instruments, lai apgūtu jaunas zinības un ietu dzīvē uz priekšu. Ja mēs turpināsim strīdēties par valodu, tad nekur tālu netiksim. Jaunas darba vietas no tā neradīsies.”
Runājot par akcizēto preču ievešanas samazinājumu, Valsts prezidents uzsvēra, ka Saeimas lēmums šajā jautājumā nav apspriežams, jo kontrabandas legalizēšana nav attaisnojama. Tomēr, vērtējot situāciju Latgales reģionā, valsts varas pārstāvjiem ir jārīkojas nekavējoši, lai sniegtu Latgalei atbalstu bezdarba mazināšanā un veicinātu ekonomikas atveseļošanos.
Valsts prezidents pauda apņemšanos nākamnedēļ plānotajā sarunā ar izglītības ministru Robertu Ķīli pārrunāt visus aktuālos jautājumus, ko saistībā ar reformām izglītībā uzdeva Latgales iedzīvotāji, tai skaitā, jautājumu par mācību satura pārplānošanu, kas ļautu vidusskolu pabeigt jau 18 gadu vecumā.
Noslēgumā Valsts prezidents uzsvēra, ka turpinās pieteikto diskusiju par pašvaldību pilnvaru paplašināšanu un izpildvaras stiprināšanu, darot to Latvijas prezidenta zvērestā izteiktās apņemšanās vārdā: „Mans mērķis šajā amatā nav solīt nepiepildāmus panākumus, bet gan padarīt reālus darbus, lai šo četru prezidentūras gadu laikā Latvijas cilvēki justu, ka dzīve tiešām uzlabojas.”
