Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga turpina saņemt vēstules no valstu vadītājiem, kuri izsaka līdzjūtību Latvijai saistībā ar Alsungas pansionātā “Reģi” notikušo traģēdiju. Līdzjūtības apliecinājumi bojāgājušo piederīgajiem tikko pienākuši arī Ungārijas prezidenta Lāslo Šojoma (László Sólyom).
Valsts prezidente šodien tikās ar labklājības ministru Dagniju Staķi un iekšlietu ministru Ivaru Godmani, lai pārrunātu Alsungas pansionātā "Reģi" notikušās traģēdijas lietas apstākļus, krīzes novēršanas jautājumus, kā arī turpmāko sociālo aprūpes centru ugunsdrošības garantēšanu.
Pēc tikšanās prezidente žurnālistiem sacīja:
“Es vēlētos atkārtot savu līdzjūtību visiem tiem, kuriem traģēdijā ir gājuši bojā tuvinieki, vēlos arī pateikties visiem darbiniekiem, kas strādāja glābšanas darbos, vēlētos pateikties visām tām iestādēm un viņu darbiniekiem, kas uzņēma ugunsgrēkā cietušos un kas turpina par viņiem rūpēties un gādāt.
Mēs šodien ar abiem ministriem, kuru pakļautībā ir instances, kas ir iesaistītas šai traģiskajā notikumā, pārrunājām situāciju kopumā. Ministri centās rezumēt cēloņus šim traģiskajam notikumam, bet man kā prezidentei, protams, visvairāk interesē tas, ko nākotnē mēs varam valstī darīt, lai šādas traģēdijas neatkārtotos.
Fakti paši par sevi liecina, ka valsts visās savās kopējās instancēs, kopā šajā gadījumā ar pašvaldībām, vienkārši nav bijusi uzdevumu augstumos. Mēs neesam bijuši spējīgi cilvēku dzīvības nosargāt. Tas ir viens īpaši traģisks notikums, jo uzreiz vienā reizē ir tik daudz bojāgājušo.
Raugoties tieši uz statistiku par ugunsnelaimē bojāgājušajiem, jāsaka, ka Latvija kā valsts nu jau ilgstoši, vairāku gadu garumā ierindojas skandalozi augstā līmenī. Mums vienkārši ir par daudz ugunsgrēku un mums ir par daudz bojāgājušo. Arī runājot par aprūpes iestādēm, te ir arī jautājums par to, vai mums ir adekvāti nodrošināta aprūpe un uzraudzība tādiem cilvēkiem, kas paši par sevi nevar gādāt. Un mēs ar ministres kundzi par to runājām, diemžēl pašlaik tas tā nav.”
Atbildot uz jautājumu par ministru demisiju iespējām, prezidente sacīja:
“Redziet, tas jau būtu ļoti vienkārši, ja mēs varētu teikt, - lūk notika traģēdija, un tāpēc, ka ministrs nebija uzdevuma augstumos, atlaidīsim ministru un ņemsim citu vietā un viss būs nokārtots. Bet analizējot situāciju, mēs jau konstatējam, piemēram, ka viens no šīs traģēdijas, varētu teikt, iedīgļiem, ir 2003. gada rudenī saņemtie rīkojumi no toreizējā Ministru prezidenta, ka visām iestādēm par gandrīz 7% ir jāsamazina budžets. Tātad, tas nozīmē, ka ilgstošā vairāku gadu garumā ir bijusi nepietiekama līdzekļu piešķiršana un resursu pieejamība dažādām iestādēm. Tikai pakāpeniski ir izdevies to labot, un tāpēc raugoties arī uz šo problēmu, ir jāņem vērā vesela cēloņsakarību ķēde, kas veidojusies vairāku gadu garumā. Būtu ļoti vienkārši un apmierinoši tagad parādīt ar pirkstu uz vienu cilvēku - viņš ir vainīgs, bet būtībā nav jau tā, ka viens cilvēks par to ir atbildīgs, tur ir vesela cēloņu ķēde. Būtiskākais ir rūpēties, lai mēs tagad šķetinātu to visu atpakaļ un katrā ķēdes posmā kaut ko darītu, lai nākotnē tādas lietas vairs neatkārtotos.”