Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Briselē uzrunāja vairākus simtus Lielo Katoļu konferences dalībnieku, kuri parasti reizi gadā sapulcējas, lai uzklausītu Eiropas intelektuāļus – filozofus, zinātniekus u.c., dažkārt politiķus par aktuālākajiem Eiropas politikas jautājumiem.
Prezidentes savā runā “Eiropas: tās vērtības un identitāte” runāja par Eiropas vērtību evolūciju no Senās Grieķijas un Senās Romas laikiem caur kristietības un tautu pagānisma sarežģīto attiecību vēsturei līdz pat Franču revolūcijai, kas ietekmēja notikumus visā Eiropā, tajā skaitā arī Latvijā un Krievijā. Viņa atzīmēja, ka katrai paaudzei ir iespējas nodot tālāk vērtības, kas ir mantotas no senčiem, pievienojot savu pienesumu un papildinājumu tām. Arī šis ir laiks, kad šodienas Eiropas paaudzei ir jānodod nākotnei labāka Eiropa ar tās vērtību pilnīgāku skanējumu humānisma un cilvēktiesību ziņā.
Prezidente runā caur Eiropas vēstures prizmu plaši atspoguļoja Latvijas vēstures būtiskākos notikumus – neatkarīgas valsts tapšanu, neatkarības zaudēšanu, sarežģītās Otrā pasaules kara peripetijas, kā arī Otrā pasaules kara beigas, kas Latvijai nesa 50 gadu okupāciju. Viņa noslēdza šo stāstījumu ar neatkarības atgūšanu, kam šogad Latvija atzīmēs 15 gadus.
“Šajā gadā, kad Eiropa atzīmē 60 gadus kopš asiņainā Otrā pasaules kara beigām, Eiropai atkal ir jauna iespēja dzēst vēstures baltās lappuses un runāt par vēstures notikumiem atklāti, jo tikai atklātas debates par vēsturi var dot Eiropas nākotnei un tās vērtībām jaunu stimulu un pienesumu,” sacīja prezidente.
V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka šogad maija sākumā Latvija svinēs pirmo gadu kopš ļoti simboliskiem notikumiem – iekļaušanās Eiropas Savienībā un NATO, kas beidzot dzēsa Eiropas dalījumu divās pasaulēs, ko radīja noziedzīgais Molotova-Ribentropa pakts 1939.gadā. “Kamēr pārējā Eiropa pēc brīvības atgūšanas, noslēdzoties Otrajam pasaules karam, varēja attīstīties, brīvi veidot dažādas sabiedriskās kustības, brīvi attīstīt intelektuālo domu un dažādus tās strāvojumus, tikmēr Eiropa gandrīz neko nezināja par tām valstīm, kas palika aiz dzelzs priekškara un nezināja par to valstu vēstures attīstību padomju okupācijā,” atzīmēja prezidente. Viņa aicināja visu Eiropu uz atvērtu diskusiju par vēsturi, tajā skaitā Krieviju, kuras pašas nākotnes labā un visa Eiropas kontinenta labā ir būtiski atzīt notikumus, kas dalīja Eiropu divās mākslīgās daļās, kas radīja daudz noziegumu pret cilvēci.
Šāda diskusija par vēstures jautājumiem ir nozīmīga, lai radītu Eiropu, kuras sadarbība ar Krieviju būtu pragmatiska, balstīta uz demokrātijas un brīvības vērtībām. Šādas debates dotu jaunu nākotnes attīstības perspektīvu visam kontinentam kopumā.