Vakar vakarā uzrunājot aptuveni 500 Bonnas politikas zinātnes un sabiedrības pārstāvju auditoriju, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga runāja par Latvijas skatījumu uz transatlantiskajām attiecībām. Šajā runā prezidente sacīja, ka šogad aprit 20 gadi kopš Ludviga van Bēthovena Oda priekam tika izvēlēta par oficiālo Eiropas Savienības (ES) himnu. “Šajā dažādu jubileju un atzīmējamu gadadienu bagātajā gadā mums ir jānoformulē Eiropas ārpolitikai būtiski uzdevumi, kas balstās uz vērtībām, kuras liktas ES pamatā,” sacīja prezidente. Viņa uzsvēra, ka jau no pašiem pirmsākumiem ES bija ne tikai saimnieciska politiska, un tiesību kopiena, bet arī vērtību savienība, kas tika radīta ar mērķi, lai Eiropa atkoptos no kara un sāktu uzplaukumu. Viņa atzīmēja, ka šodienas Eiropas ārpolitikā visām valstīm – gan lielām, gan mazām – jāpieliek visi centieni, lai radītu vienu Eiropas ārpolitikas valodu, un viņa arī atzīmēja, ka Eiropas ārpolitika ir jābalsta uz tām pašām vērtībām, kas ierakstītas Eiropas Konstitucionālā līguma pirmajā paragrāfā. Šīs vērtības ir: cilvēktiesības, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums, iecietība, un prezidente uzsvēra brīvības nozīmi mūsdienu pasaulē, kas ir viens no attīstības dzenuļiem, kā to ir lieliski pierādījusi gan Berlīnes mūra krišana, gan Baltijas un citu tautu brīvības atgūšana un straujā izaugsme pēdējos 15 gados.
Prezidente atzīmēja, ka ASV ir devušas lielu ieguldījumu, lai caur demokrātisku evolūciju Centrālās un Austrumeiropas tautas atgūtu pašnoteikšanos, neatkarību un lai pavērtos ceļš vienotai un brīvai Eiropai. Prezidente arī minēja ASV prezidenta Džordža Buša šī gada sākumā sacīto, ka “labākā cerība mieram pasaulē mums ir brīvības izplešanās viscaur pasaule”.
“Lai Eiropa varētu stāties pretī visiem izaicinājumiem, ko modernā pasaule tai uzliek, tai ir nepieciešams būt stiprai un vienotai, kā arī aktīvai spēlētājai starptautiskos procesos, un šajā kontekstā transatlantiskā saite ir ļoti nepieciešama un būs vēl nozīmīgāka nākotnē,” sacīja prezidente. Viņa minēja dažādus piemēros, kur šodien, veiksmīgi sadarbojoties Eiropas un ASV centieniem, tiek novērsti konflikti pasaulē un tiek stiprināts demokrātijas process, tajā skaitā ES kaimiņvalstīs.
Prezidente arī plaši izklāstīja, kāpēc viņa ir pieņēmusi ielūgumu 9.maijā apmeklēt Maskavu, kā arī detalizēti iepazīstināja ar Latvijas likteni pēc II pasaules kara beigām, kad lielākā daļa Eiropas ieguva brīvību un iespējas demokrātiskai attīstībai, savukārt Baltijas valstis tika okupētas uz nākamajiem 50 gadiem. Prezidente sacīja, ka ir pieņēmusi ielūgumu tādēļ, ka ir nepieciešams pieminēt visus, kas ir krituši II pasaules kara laikā totalitāro režīmu cīņā, kā arī lai uzsvērtu tās vērtības, ko nepieciešams kopt nākotnē, lai nekad neatkārtotos tādi noziegumi pret cilvēci, kā Staļina un Hitlera režīmu nodarītie.