Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nosūtījusi apsveikuma vārdus Lietuvas un Latvijas forumam, kas šajās dienās norisinās Rīgā.
Prezidente raksta:
“Dāmas un kungi,
Mīļie latvieši un lietuvieši!
No sirds priecājos, ka šajā zīmīgajā datumā, 22. septembrī, kad abās valstīs tiek svinēta Baltu vienības diena, jau otro gadu notiek Latvijas un Lietuvas forums. Šis forums ir svētki – kaimiņu svētki, draugu un izsenis daudzinātu brāļu tautu svētki.
2006. gads ir nozīmīgs laiks Latvijas un Lietuvas attiecībās, jo aprit 15 gadi, kopš atjaunotas diplomātiskās attiecības starp abām valstīm. Šo gadu laikā mēs esam pratuši izveidot starpvalstu attiecības, kas pamatojas uz vienotību un savstarpēju uzticēšanos, kā arī politisku mērķu kopību. Sekmīga abu valstu attīstība pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir devusi mums iespēju atgriezties Eiropas tautu saimē kā pilnvērtīgām loceklēm. Šī gada pavasarī Latvija un Lietuva svinēja savas dalības Eiropas Savienībā un NATO otro gadadienu. Tagad, kad šis mērķis sasniegts, mūsu tautas faktiski pirmo reizi to pastāvēšanas vēsturē vairāk uzmanības velta latviešu un lietuviešu savstarpējam dialogam.
Tieši 22. septembrī aprit gads kopš Baltu valodu padomes dibināšanas. Pēdējā gada laikā ir izveidojusies veiksmīga sadarbība starp latviešiem un lietuviešiem, kas nākotnē varētu veicināt latviešu un lietuviešu rūpes par baltu valodas kopšanu un nosargāšanu.
Šī gada pavasarī atvēršanas svētkus Rīgā svinēja pirmā brīvi pieejamā baltu valodu tiešsaistes vārdnīca internetā, kas ļauj latviešiem un lietuviešiem nepastarpināti saprasties, veidojot kultūras un ekonomiskās saites. Latviešu-lietuviešu valodas elektronisko vārdnīcu izveidojuši sabiedrības Tilde speciālisti ciešā sadarbībā ar Vītauta Dižā Kauņas Universitātes Letonikas centra vadītāju Alvīdu Butkus. Teju klajā nāks līdzīga Lietuviešu-latviešu interneta vārdnīca, kuras autori ir Apolonija Bojāte, Valters Subatnieks un Laimute Balode.
Jau piekto gadu Latvijā krāšņi baltu vienību apliecina daiļskanīga, izglītojoša un radoši pacilājoša tradīcija.
Kad dārzos plaukst ķirši un zied narcises, Jelgavā pulcējas abu valstu dzejnieki, lai abās dzīvajās baltu valodās svinētu Latviešu un lietuviešu dzejas dienas.
Šajā dziesmotajā pasaules uztverē un vēlmē īstenot savu pasaules līdzradīšanas pienākumu, slēpjas baltu tautu etniskā radniecība. Arī pasaules acīs tieši dziesmās ietverts vien baltu identitātei raksturīgā smalki izkoptā filozofiskā un metafiziskā sistēma. Ne velti arī UNESCO nemateriālās kultūras mantojumā iekļautas pasaules ievērību pelnījušās gan Latvijas, gan Lietuvas dziesmu un deju tradīcijas.
Izsaku atzinību idejas autoriem, kas Latvijas un Lietuvas forumam par godu sagatavojuši Kristijona Donelaiša poēmas “Gadalaiki” tulkojumu. Tulkotājs Pauls Kalvis saņēmis Latvijas apbalvojumu Triju Zvaigžņu ordeni tieši par savu tulkotāja darbu. Tas arī ir sava veida apliecinājums abu tautu ciešai sadarbībai.
Gribu izteikt pateicību Juoza Miltina Drāmas teātra aktrisei Astai Priedeitei, par ieguldījumu latviešu rakstnieces Māras Zālītes daiļrades popularizēšanā. Luga “Margarēta” tika iestudēta Lietuvā Albina Kelera režijā,s un aktrise saņēma Skatuves Zelta krustu par labāko sieviešu lomas atveidojumu 2004./2005. gada teātra sezonā.
Augstu novērtēju Lietuvas un Latvijas foruma ideju, kas dod iespēju abu valstu zinātnes, mākslas, kultūras, plašsaziņu līdzekļu un citu sabiedrības grupu pārstāvjiem tikties, lai apspriestu baltu identitātes, patības apzināšanas un saglabāšanas problēmas, kā arī vienoties dialogā par kultūras un ekonomikas sadarbības iespējām.
Ticu, ka forums sniegs jaunus impulsus Latvijas un Lietuvas draudzīgo attiecību attīstībā un tādējādi kļūs par ikgadēju notikumu mūsu valstu sabiedrības dzīvē un publiskajās diskusijās.
Vēlot ražīgu forumu un domās esot kopā ar Jums,
Vaira Vīķe-Freiberga
Kanādā
2006.gada 22.septembrī.”