Ar savu kandidatūru Latvijas prezidente izvirzīja priekšplānā jautājumus, kuriem nav tikusi veltīta plaša uzmanība iepriekšējās ANO ģenerālsekretāra vēlēšanās, tādejādi veicinot plašāku diskusiju par kandidātu izvēli, kas balstītos galvenokārt uz viņu kvalifikāciju, nevis ierobežojošiem reģionāliem vai dzimuma kritērijiem.
V.Vīķes-Freibergas kandidatūra akcentēja arī to, ka ģenerālsekretāra amatu nekad nav ieņēmusi sieviete, kā arī to, ka ANO augstākajā līmenī nekad nav tikusi pārstāvēta Austrumeiropas valstu grupa. Viņa uzskatīja par savu morālu pienākumu piedāvāt reālu alternatīvu, izvirzot kandidatūru, kas Apvienotajās Nācijās ienestu gan Austrumeiropas, gan sievietes skatījumu. Prezidente uzsvēra nepieciešamību pēc lielākas demokrātijas, atklātības un pārskatāmības ģenerālsekretāra izvēles procesā. Viņa ir cieši pārliecināta, ka šajā augstajā amatā reiz galu galā izdosies ievēlēt šim amatam piemērotas kandidatūras, kas pārstāvētu pusi cilvēces vai arī vienu no visdinamiskākajiem reģioniem pasaulē.
Latvijas prezidente ir dziļi gandarīta par to, ka viņas kandidatūra ir izraisījusi plašu atsaucību akadēmiskajās un nevalstiskajās aprindās, kā arī masu saziņas līdzekļos, kas var tikai veicināt debates par Apvienoto Nāciju organizācijas reformu.
Latvijas prezidente pieņem, ka ANO Drošības padomes ceturtais indikatīvais balsojums par kandidātiem uz ģenerālsekretāra amatu, kas notika 2.oktobrī, norāda uz gaidāmo oficiālā balsojuma iznākumu. Latvijas prezidente sniegs visu iespējamo atbalstu un sadarbosies ar nākamo ģenerālsekretāru, uzsverot, ka ir ārkārtīgi svarīgi panākt visu ANO dalībvalstu atbalstu tālejošām ANO reformām, kuras ir nenovēršami nepieciešamas, lai šo pasaules organizāciju pielāgotu 21.gadsimta izaicinājumiem.