Uzrunājot ap 300 cilvēku auditoriju Ārlietu padomē Filadelfijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka globālas drošības stiprināšanā ir būtiski, lai NATO paliktu atvērta jaunām dalībvalstīm un jaunām sadarbības formām ar partneriem un reģionālajām organizācijām.
Prezidente izteica noteiktu atbalstu ES un NATO “atvērto durvju” politikai attiecībā pret valstīm, kas ir gatavas veikt nepieciešamās reformas un sasniegt dalības līmeni. Tika izteikts atbalsts Rumānijas un Bulgārijas iestājai ES, kā arī pausts gandarījums par sarunu uzsākšanu ar Horvātiju un Turciju. “Mēs arī mudinām Maķedoniju turpināt reformas, ko tā ir aizsākusi kā ES kandidātvalsts un iespējamā NATO dalībniece. Mēs atbalstītu NATO uzaicinājumu 2008.gadā Horvātijai kļūt par tās dalībvalsti, kā arī Albānijas centienus cīņā ar korupciju un organizēto noziedzību, ja šī valsts turpina reformas kā iespējamā NATO locekle.”
Runājot par Latvijas aktīvo iesaisti ES Kaimiņu iniciatīvā, prezidente arī atzīmēja, ka Latvija atbalstīs NATO Dalības rīcības plāna piedāvājumu Ukrainai NATO galotņu sanāksmes laikā Rīgā, ja Ukraina turpinās progresu uzsāktajās reformās arī pēc drīzumā gaidāmajām vēlēšanām šajā valstī.
Atzīmējot Bosnijas-Hercegovinas un Serbijas-Melnkalnes vēlmi iekļauties Partnerattiecības Mieram ietvarā, prezidente sacīja, ka atbalsts no Latvijas puses ir iespējams gadījumā, ja abas valstis pilnībā sadarbosies ar Starptautisko Krimināltiesu.
Pēc V.Vīķes-Freibergas sacītā, Latvija par būtisku NATO attīstībā uzskata alianses sadarbību ar partneriem visā pasaulē, kā arī ar reģionālajām organizācijām, piemēram, Āfrikas savienību.
Runā tika izklāstīta arī Latvijas nostāja jautājumos par situāciju Tuvajos Austrumos, ANO reformu gaitu, enerģētikas politiku Eiropā, Latvijas attiecībām ar Krieviju.