Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir nosūtījusi Saeimai otrreizējai caurlūkošanai “Azartspēļu un izložu likumu”. Vēstulē Saeimas priekšēdētājai Ingrīdai Ūdrei prezidente pamato savu lēmumu:
“Trīs mēnešus pēc Azartspēļu un izložu likuma stāšanās spēkā un ilgām debatēm par azartspēļu izplatības ierobežošanas pasākumiem 2006.gada 6.aprīlī Saeima ir pieņēmusi Grozījumus minētajā likumā. Vēlos izteikt atbalstu minētajos likuma grozījumos noteiktajām pašvaldību tiesībām azartspēļu regulēšanā un ceru, ka šī norma tiks piemērota, atbildīgi un rūpīgi samērojot sabiedrības un komersantu intereses.
Taču, nosakot pašvaldībām tiesības lemt par kazino, spēļu un bingo zāļu, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu atvēršanu savā administratīvajā teritorijā, Saeima ir pārskatījusi arī savu lēmumu noteikt vispārēju azartspēļu reklāmas aizliegumu Azartspēļu un izložu likuma 41.panta piektajā daļā un ir izdarījusi izņēmumu, nosakot, ka azartspēļu reklāma ārpus azartspēļu organizēšanas vietām ir aizliegta, izņemot reklāmu preses izdevumos.
Uzskatu, ka šāda izņēmuma attiecināšana uz vienu noteiktu masu saziņas līdzekļu grupu ir jāvērtē kā nevienādu noteikumu piemērošana, jo rada šai grupai zināmu priekšrocību attiecībā pret pārējiem mediju tirgus dalībniekiem. Ja azartspēļu reklāmas priekšrocības preses izdevumiem ir noteiktas, pamatojoties uz dažādu masu saziņas līdzekļu grupu dažādu pieejamību sabiedrībai, tad gribu norādīt, ka mūsdienu pasaulē, kur strauji attīstās modernās tehnoloģijas un līdz ar to arī konkurence starp dažādām mediju grupām, šāds dalījums kļūst arvien nosacītāks. Lai gan tās var atšķirties pēc materiālām pazīmēm, izmaksām, piegādes ātruma un laika, to pamatfunkcijas (sabiedrības informēšana, izklaidēšana, viedokļa veidošana u.tml.) ir identiskas. Tāpēc jābūt ļoti izsvērtiem argumentiem, kāpēc, izdarot izmaiņas likumā, dot priekšroku viena tipa medijiem, ierobežojot citu mediju tipu pārstāvju iespējas.
Savukārt, ja domājam par sabiedrības interesēm, kuru vārdā minētie azartspēļu reklāmas ierobežojumi ir noteikti, tad, manuprāt, azartspēļu nodarītais kaitējums sabiedrības interesēm ir pietiekams, lai iespēju reklamēt azartspēles masu saziņas līdzekļos aizliegtu vispār, kā tas arī bija noteikts jau trīs mēnešus spēkā esošajā Azartspēļu un izložu likuma redakcijā.
Ņemot vērā iepriekš norādīto, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, nosūtu 2006.gada 6.aprīlī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” otrreizējai caurlūkošanai.”