Pirmā ir saistīta tām likumdošanas iniciatīvām, kas ir jau noraidītas. Tātad kriminālatbildība par partiju finansēšanas pārkāpumiem lielos apmēros. Un Bērziņa kungs man solīja, ka atbalsts varētu būt Saeimā gan no viņa paša, gan pārstāvētajām partijām. Otrais likums būtu tomēr ieviest priekšvēlēšanu reklāmu aizliegumu 30 dienas pirms vēlēšanu sākuma. Arī šeit es no Bērziņa kunga sajutu gan izpratni, gan arī atbalstu šim likuma grozījumam. Treškārt, es gribētu rosināt izmaiņas KNAB likumā par to, kādus profesionālus kritērijus pielietot, lai izvēlētos KNAB vadītāja kandidātus. Ja arī līdz šim mums ir bijis ļoti plašs kandidātu loks, tad tomēr mēs saprotam, ka šeit runa ir par specifisku iestādi, kurā profesionālisms ir lieta numur viens.
Otrkārt, es vēlējos uzzināt no Bērziņa kunga, kāds liktenis Saeimā ir piemeklējis likumus un likumprojektus, kuri paredz masu mediju patieso īpašnieku atklāšanu līdz fiziskai persona, jo mēs joprojām nezinām, kādi īpašnieki ir mūsu masu medijiem, un arī izmaiņām Komerclikumā, lai atklātu komercsabiedrību patiesos īpašniekus arī līdz fiziskām personām.
Protams, mēs pārrunājām arī to, kāds liktenis var piemeklēt Rīkojumu Nr.2, abi esam vienisprātis, ka tas ir konstitucionāls lēmums, kas ir stājies spēkā, un jebkura diskusija vai mēģinājumi to atcelt ir antikonstitucionāli. Tālāk bija plašs jautājumu loks par to, kā tieši prezidents darbojas savā ikdienā un kāda tehniska palīdzība no Valsts prezidenta kancelejas ir nepieciešama jaunievēlētajam prezidentam Andrim Bērziņam.
Jautājums: Prezidenta kungs, līdz šim Jūs esat mēģinājis diplomātiski atbildēt par to, ar ko Jūs nodarbosieties pēc prezidenta pilnvaru beigām, sakot, ka Jūs šo atlikušo laiku koncentrēsieties, lai strādātu. Līdz Saeimas vēlēšanām ir atlicis samērā maz laika un Jums ir jāatbild pašam sev, vai Jūs iesiet politikā, neiesiet. Jums ir atbilde?
Valdis Zatlers: Viennozīmīgi, es nebūšu malā stāvētājs. Šos politiskos procesus, kas valstī ir sākušies, es faktiski esmu iniciējis un es, protams, nestāvēšu malā. Šeit ir vairākas iespējas. Es neizslēdzu nevienu no tām iespējām, kas ir jau presē parādījušās. Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, bet malā stāvētājs es, viennozīmīgi, nebūšu.
Jautājums: Zatlera kungs, Jūs bijāt ļoti labs ārsts, Jums bija ļoti laba reputācija. Vai Jūs negribat atgriezties pamatprofesijā? Galu galā, lai ar politiku nodarbojas tie, kas ir izvēlējušies politiku par savu profesiju.
Valdis Zatlers: Ar politiku nodarbojas visu profesiju pārstāvji. Un politika nav kāda īpaša profesija, jo pirms tam vienmēr ir kaut kāda zināma izglītība, zināma darba pieredze un tikai tad jūs izlemjat iet politikā. Tā ka ārsts es joprojām esmu un vienmēr būšu. Arī politiķis es esmu un vienmēr būšu. Šeit nav pretrunu.
Jautājums: Bērziņa kungs, jautājums ir par TV3 parādīto Jūsu sarunas fragmentu ar deputātu Aivaru Dronku vēlēšanu dienā. Jūs pie viņa vērsāties ar šādiem vārdiem „Kā tad ar saskaņas puikām” un arī jautājāt, kā tad ar Rasnaču. Par ko īsti Jūs runājāt? Vai Jūs runājāt par to, kādu izvēli šie cilvēki izdarīs prezidenta vēlēšanās?
Andris Bērziņš: Pirmkārt, tas bija starpbrīdis pēc pirmās debašu stundas. Tā kā es dažas minūtes pirms starpbrīža biju izgājis ārā, atgriežoties un satiekot Dronkas kungu, man jautājums bija, ko šie pēdējie runātāji, Rasnačs un saskaņas cilvēki teica. Tāds bija jautājums. Dronkas kungs jau ir korekti atbildējis, ko viņš ir teicis. Diemžēl šī informācija, acīmredzot, ir pagriezta kaut kādā savādākā plāksnē. Bet tur nebija nekāda zemteksta, man bija vienkārši cilvēcīgs jautājums par to, ko viņi tur runāja, jo tur bija šīs te trīs uzstāšanās, ko es nedzirdēju. Nekas tur vairāk arī tāds nebija.
Jautājums: Bērziņa kungs, arī Jums ir atlicis pavisam maz laika, lai ķertos pie prezidenta amata pienākumiem. Kāda Jums šobrīd ir stratēģija? Vai Jūs esat izdomājis, vai sākumposmā Jūs strādājat ar prezidenta Zatlera cilvēkiem un tad pamazām mainiet, vai kā?
Andris Bērziņš: Es uzskatu, ka laika – mēnesis - ir pietiekami, lai izvērtētu visu šo situāciju. Šajā pirmajā nedēļā tieši tā arī būs. Vismaz nedēļu man vajag, lai es saprastu to situāciju – kas ir vajadzīgs, kādi ir uzdevumi. Mēs ar Zatlera kungu jau pietiekami plaši pārrunājām to jautājumu loku. Rinkēviča kungs apsolīja uzmest vēl precīzāk, lai mēs izrunātu visu šo jautājumu loku, lai es labi saprastu, kas ir uz šo brīdi, ko vajag arī uzlabot. Ir jāsaprot tās pamatlietas un mēneša laikā es domāju, to var. Man tā pieeja ir skaidra – es domāju, ka ir jāizvērtē šie te pieredzējušie cilvēki. Protams, jautājums ir, kas grib un kas negrib ar mani kopā strādāt. Tas būt katra tīri personīgs lēmums. Ar tiem, kas izrādīs vēlmi strādāt, es, acīmredzot, parunāšos ar katru, lai saprastu un mēneša beigās es ceru, ka šeit būs komanda, kas būs gatava strādāt un iet uz priekšu, jo daudz te tie pamati ir ielikti. Nav jau 1993.gads, kad te sāka no nulles. Es neredzu tur problēmu. Laika ir pietiekami, bet nebūs tā ka es rīt pateikšu tas būs tas. Man arī nāk tīri cilvēcīgi un es arī konsultējos ar pieredzējušiem cilvēkiem Saeimā, kas man dod priekšlikumus. Es no visām pusēm cenšos savākt to informāciju, dabūt pēc iespējas labāku risinājumu, jo tā situācija jau tomēr ir ārkārtēji atšķirīga.
Šodien mēs ar Āboltiņas kundzi pārrunājām, kāda būs Saeimas rīcība pēc tam, kad notiks šī Saeimas atlaišana. Tad man būs jāstājas it kā arī Saeimas priekšā. Viņa ir jau tur sagatavojusi to, kā tam jābūt juridiski, kas jādara. Ir daudz tādu jautājumu, kuri ir jāsaprot. Saprotot, kas jādara, būs balstīta tā cilvēku izvēle, lai varētu veikt, jo viens jau neko tur nevar izdarīt.
Jautājums: Zatlera kungs, īsi pirms prezidenta vēlēšanām Bērziņa kungs arī viesojās Rīgas pilī pie Jums, Jūs toreiz viņu uzaicinājāt kā draugu parunāt. Un varbūt arī ar Bērziņa kungu sarunātu kādas balsis ZSS. Vai Jūs joprojām Bērziņa kungu uzskatāt par draugu un kādas būs Jūsu attiecības pēc 8.jūlija.
Valdis Zatlers: Jā mēs tik labi visi izturētos viens pret otru uz sauktu visus par draugiem, tad droši vien mēs būtu draudzīgākā valsts uz zemeslodes. Mēs ar Bērziņa tikāmies un toreiz pārrunājām gan tautsaimniecības jautājumus, gan izglītības jautājumus starp citu. Parasti šādas tikšanās reizes ir ar konkrētu saturu, kur notiek informācijas apmaiņa un tiek sniegtas idejas otrai pusei. Rīgas pilī jau tādas draudzīgas pusdienas vai draudzīgas tikšanās ir retums. Pārsvarā tās ir darba tikšanās.
Jautājums: Bērziņa kungs, sakiet lūdzu, vai Jūs jau iezīmējāt kaut kādas iemaņas vai prasmes, kas Jums būtu jāapgūst, lai pildītu prezidenta pienākumus?
Andris Bērziņš: Protams, ir lietas, kuras man ir jāapgūst. Un mēs tieši šodien pārrunājām tās lietas, sevišķi tās, kas ir cilvēcīgi izvērtējams, kaut vai šo te amnestiju. Tādas lietas, ko tu grāmatā neizlasīsi un citā vietā neiepazīsi. Ir kaut vai Ordeņu kapitula darbība, kas ir tāds ārpus parastā. Es tiešam ceru, ka mēs cilvēcīgi un draudzīgi visas šīs lietas izrunāsim, lai es pārņemtu to labāko, lai varētu iet uz priekšu. Ir man tādas lietas, kur vispār citi palīgi nevar būt, tikai Zatlera kungs un vēl aiz viņa bijušie prezidenti, kas tādu skolu ir izgājuši. To nekur citur iemācīties nevar, tikai šeit.
Valdis Zatlers: Tā tiešām ir taisnība, jo mēs pārrunājām arī ārpolitikas nostādnes, un kādas ir iestrādes, lai nodrošinātu pēctecību. Tā ir tīri prezidenta funkcija. Tāpat kā Bērziņa kungs minēja – darbs ar apžēlošanas dienestu, prezidentam ir uzdevums apžēlot. Tas ir piedošanas akts, ko mēs izdarām dziļi personīgi. Tāpat arī valsts apbalvojumi – Ordeņu kapitula darbs, kā tas tiek organizēts, lai tālāk tas turpinātos, kā līdz šim. Vēl ir arī sadarbība ar bruņotajiem spēkiem, kas arī ir nosacīti ļoti specifiska prezidenta darba sfēra, par Ārlietu ministriju vispār nerunājot. Mums būs vēl daudzas tikšanās, kurās mēģināšu nodot tieši to pieredzi un arī situācijas izjūtu, kas ir nepieciešama, lai lietas sekmīgi turpinātos.
Jautājums: Bērziņa kungs, tieši tautsaimniecības komisijai iesniegtie likuma grozījumi - uzņēmumiem atklāt patiesā labuma guvējus, ja to kapitāldaļas pieder ofšoriem, sakiet vai jūs atbalstiet šādus grozījumus?
Andris Bērziņš: Ko es atbalstu - iestrēgšanu?
Jautājums: Nē, vai jūs konceptuāli atbalstiet šo ideju?
Andris Bērziņš: Jā, protams. Mēs arī šodien ar Ašerādena kungu veltījām laiku, lai apspriestu šo situāciju un tos darbus, kas ir jāizdara Tautsaimniecības komisijai. Es rīt arī piedalīšos Tautsaimniecības komisijas sēdē, kur būs viens no tiem ļoti būtiskajiem jautājumiem, par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. Līdz pēdējam es tur centīšos piedalīties, lai viss tas, kas tur ir ielikts, saglabātos.
Jautājums: Kāpēc tad jūsu vadītajā komisijā viņi iestrēga?
Andris Bērziņš: Neiestrēga mūsu vadītajā komisijā. Tur ir dažādi viedokļi arī no Tieslietu ministrijas. Tā ir jūsu interpretācija, ka iestrēga komisijā.
Jautājums: Jūs atbalstāt liekuma virzīšanu?
Andris Bērziņš: Jā es atbalstu, jā.
Valdis Zatlers: Mēs tieši pārrunājām arī to brīdi, kas būs, kad pirmo reizi Latvijas Valsts vēsturē Valsts prezidents vadīs Saeimas darbu – tātad noteiks arī dienaskārtību un sasauks sēdes. Mēs abi bijām ļoti vienisprātis par to, ka tie likumi, kas ir iestrēguši, kā jūs minējāt, par patiesā labuma guvējiem un likumprojekts par to, kas ir patiesie mediju īpašnieki, kā arī likumprojekti, kurus es taisos iesniegt kā iniciatīvas – gan par naudas lomas mazināšanu, gan par reklāmu ierobežojumiem 30 dienas pirms vēlēšanām, gan arī par to, ka jā būt kriminālatbildībai, ja tiek pārkāpti finansēšanas noteikumi partijām. Tieši jaunievēlētā prezidenta Andra Bērziņa loma ir būtiska šovasar, kā visi šie likumprojekti ies uz priekšu. Tas ir jāizdara līdz vēlēšanām.
Jautājums: Bērziņa kungs, vai jūs sasauksiet Saeimas sēdes, kurās būs jāskata šie jautājumi, tajā skaitā arī par preses un mediju īpašniekiem?
Andris Bērziņš: Es domāju, ka tas tiks arī izskatīts šajā te (Saeimā), kamēr Saeima strādā normālā režīmā.
Jautājums: Bet ja tas netiks izdarīts?
Andris Bērziņš: Par to ārkārtējo (sēdi) – rīt Āboltiņas kundze būs sagatavojusi, kā tā situācija varētu tad norisināties. Es jums nevaru atbildēt par to, kur nav pieredzes.
Jautājums: Un attiecībā uz komerclikumu?
Andris Bērziņš: Es jums teicu, ka tiks sagatavots vērtējums, kā tajā situācijā varēs darboties. Tas ir jau pēc..., ja notiks Saeimas atlaišana. Nav tāda precedenta.
