Premjers mani iepazīstināja gan ar darba grafiku, kā tiek plānota budžeta sagatavošana. Protams, es interesējos, cik daudz šajā procesā iesaistīti sociālie partneri un guvu pārliecību, ka visi sociālo partneri ir iesaistīti procesā un piedalās faktiski visās sēdēs, kur tiek lemts par budžetu. Tā kā gaidīsim pozitīvus rezultātus.
Otra tēma, kas visiem mums ir aktuāla, ir mūsu pilsoņu liktenis Sudānā. Valdība ir izdarījusi visu, kas ir viņas kompetencē, un tiek uzturēti kontakti ar tiem cilvēkiem, kas tieši ved sarunas un rūpējas par nolaupītajiem Sudānā, kas ir gan profesionāļi, gan arī tie dienesti, kas ir jau ilgāku laiku šajā bīstamajā valstī un kuriem ir pieredze sarunu vešanā.
Tad, protams, arī rinda ikdienišķu jautājumu. Esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.
Jautājums: Sakiet, kāds Jums iespaids radās par budžeta izstrādes procesu? Vai Jums nešķiet, ka tas tomēr tiek darīts lielā steigā, ka var ieviesties kaut kādas kļūdas un nebūšanas, kas vēlāk var atspēlēties?
Valsts prezidents: Nebūšu tik pesimistisks, jo tomēr budžeta sagatavošanu gan līdz vēlēšanām, gan faktiski līdz šodienai ir veikusi valdība, kuru vadīja Valdis Dombrovskis. Tā kā mums šeit ir pēctecība, nevajadzētu būt nekādiem pārsteigumiem vai slepenām bedrēm, kurās iekrist. Tā kā ir bijis pietiekami ilgs laiks. Protams, ņemot vērā mūsu reālos ekonomiskos rādītājus, kādi ir pēc deviņiem mēnešiem, ministrija ir spējīga šo darbu pabeigt ar tādu konsolidācijas pakāpi – izdevumu un ieņēmumu sabalansēšanu –, lai budžets nākamgad būtu ar plānoto 6% deficītu.
Jautājums: Kā Jūs vērtējat to, ka Latvija tomēr nolēma to naudu, kuru varētu prasīt par ķīlniekiem?
Valsts prezidents: Sarunās ar jebkuriem nolaupītājiem vai teroristiem galvenais ir profesionalitāte. Šie profesionalitātes principi vienmēr liek nemaksāt, lai neradītu, pieņemsim, vēlēšanos Latvijas pilsoņus laupīt visās vietās un nepārvērstu to par biznesu. Valdība ir uzticējusi vest šīs sarunas pietiekami profesionālām organizācijām. Valdība ir kontaktā ar šīm organizācijām, un valdības lēmumi, kas vakar tika pieņemti, ir pilnīgi pareizi un Latvijas pilsoņu interesēs. Es ceru, ka šis negadījums atrisināsies kādu dienu un mēs varēsim atkal šos cilvēkus sveikt uz mūsu Latvijas zemes.
Jautājums: Sakiet, ANO, liela organizācija, tomēr bieži vien ir pierādījusi, ka nespēj veikt dažādas lietas, nav savu uzdevumu augstumos. Vai Jums nešķiet, ka Latvijai tomēr nevajadzētu pašai cīnīties par saviem pilsoņiem un mēģināt pašai šo lietu virzīt?
Valsts prezidents: Valdība to dara. Ārlietu ministrija to dara. Protams, es esmu informēts jebkurā diennakts stundā par to, kāds progress šajās sarunās notiek. Bet gribu arī jūs brīdināt, ka pieredze rāda to, ka šādas sarunas ilgst vairākas nedēļas un varbūt dažreiz vairākus mēnešus. Varbūt vairāk mums vajadzētu rakstīt par Sudānas konfliktu kā tādu, lai saprastu, cik grūtos apstākļos savu humāno misiju veic mūsu cilvēki un arī to, kādi bija tie riski un, protams, aprakstīt to, kā notiek šādas ķīlnieku vai nolaupīto atbrīvošanas sarunas un arī cik bieži mums ir pozitīvi rezultāti.
Jautājums: Viens no 9.Saeimas pēdējiem lēmumiem bija labojumi likumā, kas ļauj paaugstināt algas ministru un premjera padomniekiem. Tas tika pieņemts ar 2/3 steidzamību, līdz ar to Jūs nevarējāt paust savu viedokli. Vai Jums šķiet, ka šie labojumi ir labi?
Valsts prezidents: Atalgojumam vienmēr ir jābūt samērīgam. Es vairāk gribētu pievērst uzmanību tam un arī jūsu uzmanību pievērst tam, cik daudz ir padomnieku, kāda ir padomnieku kvalitāte un cik viņi ir noderīgi konkrēti katra ministra vai Ministru prezidenta darbā. Un ir padomnieki, kas ir tā vērti, un tādi būtu jāizvēlas. Bet nedrīkstētu pieļaut, ka padomnieku statuss ir cilvēkiem, kuri vienkārši ir palikuši bez darba vai arī pret kuriem ir kādas politiskas saistības. Tam rūpīgi būtu jāseko līdzi presei, un katrs padomnieks ar savu darba aprakstu un ieguldījumu konkrētā ministra vai Ministru prezidenta tiešajā darbā būtu arī vērtējams. Vēlreiz uzsvēršu – svarīga ir šo darbinieku – padomnieku – kvalitāte un arī darbi, uzdevumi, kuru veikšanai viņi tiek pieņemti. Tam ir jāpievērš šobrīd uzmanība. Ja viņi ir tā vērti, viņi ir jāatalgo, ja viņi nav tā vērti, tad viņus nevajag pieņemt darbā.
Jautājums: Ir izskanējusi dažāda informācija par to, ka decembrī ir plānota Jūsu vizīte Krievijā. Vai Jūs varat šo informāciju apstiprināt? Un kā Kristovska lieta varētu ietekmēt Latvijas un Krievijas attiecības?
Valsts prezidents: Konkrētu datumu vizītei nav. Tas ir pilnīgi oficiāls viedoklis, ko es šobrīd saku. Protams, mēs ilgi gatavojamies, bet krieviski ir arī tāds sakāmvārds – „ilgi jūdz tos zirgus, bet pēc tam ātri brauc”. Droši vien šis ir tas gadījums, jo mūs arī interese vizītes kvalitāte. Bet konkrētu datumu vēl nav. Notiek gatavošanās šai vizītei. Arī Jūs jautājāt par jebkādām personībām, tad te ir jānodala valsts politika, kas ir pēctecīga, tā ir Valsts prezidenta vizīte, kas tiek plānota un gatavota, un jebkura ministra liktenis vai personība nav jāsaista ar šo pamatprocesu.
