Madonā tika uzteikti arī uzņēmēji, kas savu darbaspēku ātri pārorganizēja uz vētras skartajām vietām. Protams, ir svarīga sadarbība starp valdību un pašvaldībām, jo rudens jau ir tuvu un vētras radītās sekas būtu jānovērš pēc iespējas ātrāk. Un arī jārada cilvēkiem drošības izjūta, ka viņi nav pamesti vieni ar savu nelaimi.
Jautājums: Kā mums pirmdienas sēde parādīja, priekšvēlēšanu laiks ir paralizējis parlamenta darbu. Vai Jūs kā Valsts prezidents plānojat kādas aktivitātes, lai sapurinātu parlamentu?
Valsts prezidents: Tas, ko mēs redzējām, ir tiešām karsta priekšvēlēšanu cīņa, kas ir iegājusi arī parlamenta ēkā. Trīs sēdes, kurās nav kvoruma, ir zināms rādītājs. Protams, pusotrs mēnesis līdz vēlēšanām, tas ir tikai signāls vēlētājiem un partiju pozicionēšanās, bet līdzīga situācija var rasties arī starpvēlēšanu periodā. Tāpēc es gribu norādīt uz to, ka, ja šādi Saeima nespēj sanākt un pieņemt lēmumus starpvēlēšanu periodā, mums būtiski iztrūkst mehānisma, kurš varētu novērtēt Saeimu kā rīcībnespējīgu un ātri sarīkot jaunas Saeimas vēlēšanas. Tas ir tas priekšlikums, kuru es iesniedzu jau diezgan sen, kas bija balstīts uz Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu. Latvijai Satversmē ir nepieciešams mehānisms, kā kritiskos brīžos, parlamentāras krīzes gadījumā, ātri sarīkot jaunas pirmstermiņa vēlēšanas ar jaunu Saeimu un jaunu mandātu deputātiem.
Jautājums: Prezidenta kungs, ko Jūs domājat par Bībeles mācīšanu skolās?
Valsts prezidents: Šis priekšlikums izskanēja Aglonā kardināla Pujata sprediķa laikā. Priekšlikums ir jāapspriež. Jāuzzina sabiedrības atbalsts, kādi ir plusi un kādi ir mīnusi. Tad arī jāpieņem kāds lēmums politiķiem. Protams, priekšvēlēšanu laikā šo jautājumu var uzdot arī politiķiem. Tomēr ir jāņem obligāti vērā, lai visu cilvēku intereses tiktu ievērotas, jo mums jāsaprot, ka baznīca no valsts ir atdalīta. Ja mēs gribam kaut ko darīt labu mūsu jaunās paaudzes audzināšanā un arī izglītībā, tad katrs solis pirms tam ir jāapsver, jāsaprot, cik daudz no sabiedrības atbalsta, cik daudz informācijas ir jādod tieši par pašu Bībeli un cik daudz informācijas jādod par reliģiskajām kopienām, kas ir Latvijā un kas varbūt arī nav Latvijā. Redziet, par to mācīts ir vienmēr, tikai kādā formā. Pat ateistiskā valstī, Padomju Savienībā, mums bija ateisma stundas. Es domāju, ja tas jautājums ir pacelts, tad noteikti par to ir jādiskutē. Ir jāzina gan pašu vecāku, gan skolotāju, gan arī sabiedrības ekspertu viedokļi. Tas ir jāsummē kopā, un politiķiem ir jāpieņem lēmums. Bet galvenais uzdevums – ir jāievēro visu intereses un neviena intereses nedrīkst aizskart.
Jautājums: Prezidenta kungs, cik atbildīgi, Jūsuprāt, ir politiķi, ņemot vērā, ka pusotru mēnesi pirms vēlēšanām partiju pilnās programmas ir principā atrodamas tikai internetā, tādā veidā sarežģījot vēlētājiem iespēju ar tām iepazīties?
Valsts prezidents: Šajā reizē, kad mēs esam gājuši cauri krīzei, cilvēki daudz rūpīgāk vērtēs pašas programmas, jo grib zināt, ko potenciālais nākamais parlaments, politiķi, kas tajā iekļūs, plāno darīt, kāda ir viņu rīcības programma, lai risinātu gan ekonomiskās, gan sociālās, gan arī politiskās problēmas, kas ik pa brīdim tomēr mums parādās, jo nekas jau nav perfekts, viss ir attīstībā. Bieži iedzīvotāji jautā: prezidenta kungs, vai Jūs esat izlēmis, par ko balsot? Un es saku: es arī neesmu izlēmis, par ko balsot, un tikai viena iemesla dēļ – es neesmu iepazinies, jo man nav iespējas tik rūpīgi papētīt programmas, jo tās vienkārši nav tik viegli pieejamas. Šis pats jautājums un šī pati nepieciešamība ir dzirdama no iedzīvotāju puses. Viņi vēlas šoreiz programmas, plašas programmas. Ne tikai uzrakstus ar partiju nosaukumiem, viņi vēlas ne tikai iemācīties partiju lokomotīves katrā apgabalā, ne tikai iemācīties partiju nosaukumus, viņi grib atbildīgi izlemt, par kuru rīcības plānu balsot, jo šobrīd pieprasījums sabiedrībā ir pēc rīcības plāna. Es Jums pilnīgi piekrītu, šobrīd partijas savas programmas nereklamē, nestāsta vai dara to ļoti maz vai izrauj kādu vienu punktu no savas programmas, domādami, ka tādā veidā vienkāršāk ir pārliecināt vēlētājus. Vēlētājs mums ir gudrs. Viņam ir nepieciešama pilna programma, lai izdarītu savu izvēli. Es aicinātu partijas savas programmas publiskot un propagandēt pēc iespējas biežāk un plašāk, lai mums nebūtu pēdējās nakts lēmumi jāizdara arī pašiem vēlētājiem, ne tikai valdībai vai Saeimai.
Jautājums: Prezidenta kungs, jūnijā tiekoties ar visām partijām, viens no sarunu tematiem bija par to, ka līdz vēlēšanām varētu būt izstrādāts nākamā gada budžets vai vismaz ievirze tajā. Vai Jūs šobrīd esat saņēmuši kaut kādus priekšlikumus, ierosinājumus, ir kaut kāds virziens zināms?
Valsts prezidents: Drīz būs 1.septembris, kad faktiski partijas pašas vēlējās prezentēt savas budžeta ieskicēs. Līdz šim mēs esam dzirdējuši tikai to, ko partijas nedarīs, bet ļoti svarīgi ir zināt, ko partijas darīs – gan to, kas būs populārs sabiedrībā, gan arī to, kas varbūt būs nepopulārs sabiedrībā. Nākamā gada budžets ir tiešs mērķis, no kura ir atkarīgs, kā Latviju vērtē gan pasaulē, gan arī kā Latvija spēs atsperties savai ekonomiskai augšupejai. Es domāju, ka katrai partijai uz šo jautājumu ir jāatbild, ja ne visās sīkās detaļās, tad tā, kā viņi sabalansēs izdevumus ar ieņēmumiem – tas partijām ir jāatbild katrai pašai. Tas varētu būt arī viens no jautājumiem, par kuriem partijas strīdas šajā pēdējā mēnesī pirms vēlēšanām.
Jautājums: Man vēl ir šāds jautājums – Latvijas mandāts operācijai Afganistānā, kas beidzas 13.oktobrī līdz ar ANO mandātu. Vai Jūs atbalstāt misijas turpināšanu, un vai šis lēmums būtu jāpieņem vecajai vai jaunajai Saeimai?
Valsts prezidents: Jauns mandāts ir jāpieņem tajā brīdī, kad beidzas vecais. Un Jūs esat atbildējusi pati uz savu jautājumu – tas jādara ir oktobrī un šai Saeimai. Tas ir Saeimas kompetences jautājums. Jo visi turpmākie soļi, gan mandāta pagarināšana, gan nosacīti izejas stratēģijas veidošana, ir gan katras atsevišķas NATO valsts pienākums, gan arī NATO kā alianses kopīgs pienākums.
Jautājums: Saistībā ar vētru. Ņemot vērā to, cik daudz vajadzīgi līdzekļi, kā Jūs vērtējat, kā vajadzētu dalīt prioritātes?
Valsts prezidents: Es izbraucu pa vētras skartajiem rajoniem, un mēs varam redzēt, cik daudz ir cietuši meži, cik daudz bija cietuši koki gar ceļiem un cik daudz cietuši māju jumti. Protams, pirmā prioritāte ir atbrīvot ceļus. Iedzīvotāji to jau ir paveikuši saviem spēkiem, negaidot nekādu palīdzību. Nākamā prioritāte, protams, ir, lai mājokļi, sevišķi daudzdzīvokļu mājās, būtu savesti kārtībā līdz rudenim. Tur ir gan pašvaldības līdzekļi, gan arī, es sapratu no Ministru prezidenta šodien, arī valdība ir lēmusi par līdzekļu piešķiršanu. Tur jāstrādā roku rokā. Protams, arī Latvijas Valsts meži par saviem mežiem jau sāk rūpēties, lai koki, kuri izgāzti, neaiziet postā, lai tiktu racionāli izmantoti. Protams, mums ir arī privātie meži. Privātā sektorā ļoti daudz kas ir atkarīgs no paša īpašnieka – vai tas būtu meža īpašnieks vai tas būtu savas privātās mājas īpašnieks.
