Otrais temats bija gatavošanās Zviedrijas premjerministra Reinfelda vizītei Rīgā un tas, kā panākt, lai zviedru investīcijas ne tikai finansu biznesā, bet arī vidēju un varbūt arī mazajā biznesā Latvijā kļūtu redzamākas, lai mūsu ekonomikas integrētos daudz vairāk nekā tas ir bijis līdz šim un veidotu kopīgu Baltijas un Skandināvijas tirgu nākotnē. Trešā tēma – es apsveicu premjeru ar apņemšanos turpmāk sekot personīgi līdzi paveiktajam strukturālajās reformās, kas ir katra ministra atbildība, jo šajā periodā, kad Latvija sāk atgūties no zemākā punkta, ir ļoti būtiski, lai reformas tiktu pabeigtas, lai tās dotu efektivitāti mūsu iedzīvotājiem un ļautu efektīvāk saimniekot – tātad ātrāk un labāk. Par nākotnes plāniem nākošajā reizē. Kādi ir jūsu jautājumi.
Jautājums: Par tiesībsarga institūciju. Ir divi viedokļi – tiesībsargam ir jābūt darbarūķim, kas klusām sēž un dara savu darbu un otrs, ka tam vajadzētu būt sabiedrībā līderim, pieredzējušam advokātam un juristam, lai celtu institūcijas prestižu. Kāds ir Jūsu viedoklis?
Valsts prezidents: Nepieciešamas ir abas īpašības, jo viens cilvēks, kas nebūs darbarūķis nekad nepacels šo institūciju tajā līmenī, kādu sabiedrība vēlas to redzēt. Viens cilvēks, kas nespēs veidot ar savu personīgo piemēru iestādes reputāciju un arī nespēs panākt to, lai tiesībsarga institūcija būtu ar savu svaru un ietekmi Latvijas sabiedrībā. Tā kā ir vajadzīgas abas īpašības un es ceru, ka Saeima rūpīgi iztaujās potenciālos kandidātus un nonāks pie labākā iespējamā rezultāta.
Jautājums: Par sašķidrinātās gāzes termināli. Cik es saprotu, tad Lietuvā taisās Klaipēdā termināli celt. Vai ir skaidrs noieta tirgus, respektīvi, vai lietuvieši pirks no mums to gāzi, kuri būs tie, kas to pirks?
Valsts prezidents: Ir tikai viens mērķis – panākt pēc iespējas zemāku gāzes cenu un panākt to, lai veidotu reālu tirgu ar vairākiem piegādātājiem. Un tas ir iespējams tikai reģionāli, jo patēriņš gan Latvijā, gan Lietuvā ir samērā niecīgs. Un niecīgs tas ir arī Igaunijā. Tikai apvienojot šo visu tirgu – gan vadu sistēmas, gan iespējams termināļus, gan piegādes gāzes vadus, mēs iespējams varam panākt rezultātu – gāzes cena ir viszemākā, kādu mēs varējām dabūt. Un šeit lielu lomu spēlēs lielākie gāzes patērētāji. Latvijā tas ir Latvenergo. Un tieši Latvenergo piesaiste iespējamajam projektam dod mums cerību, ka tas tiks panākts, jo pats Latvenergo ir ieinteresēts viszemākajā cenā. Un vēlreiz uzsvēršu – mūsu kopīgais valstu mērķis ir panākt reālu gāzes tirgu, kurā ir iespējams panākt zemāko gāzes cenu patērētājam .
Jautājums: Bet pārrunas nav nekādas veiktas, kurš to gāzi pirks?
Valsts prezidents: Mēs nekad nezinām, kāds būs gāzes pieprasījums tuvākā nākotnē un tālākā nākotnē. Gāzes vadiem un arī terminālim ir ilglaicīga darbība. Tātad viņa kalpos ne tikai rīt, parīt un nākošgad, bet vairākas desmitgades uz priekšu. Tāpēc ļoti rūpīgi ir jāizkaukulē un tad arī jāpieņem lēmums. Jo, ja mēs paskatīsimies to pašu Latvijas gāzes patēriņu, ja mēs salīdzinām 20 gadus atpakaļ un šodien, mēs patērējam gāzi gandrīz 3 reizes mazāk
Jautājums: Bet Latvenergo arī pirks no tā termināla, ja mēs to izveidosim, gāzi?
Valsts prezidents: Ja mums izveidosies tirgus, tad, protams, pirks no tā, kas piedāvās vislētāko gāzi.
Jautājums: Prezidenta kungs, es gribētu Jums vēlreiz par to tiesībsargu pārjautāt. Jūs teicāt, ka ir jābūt abām īpašībām, ko kolēģis nosauca – tas nozīmē arī sabiedrībā atpazīstamam. Šobrīd plašāk tiek apspriests tikai viens kandidāts, un vairāki sabiedrībā zināmi juristi ir atteikušies. Vai Jums liekas normāli, tas, ka, teiksim, cilvēktiesību eksperti un politologi saka, ka šis viens kandidāts varbūt nav tik ļoti atpazīstams un spēcīgs, vismaz šobrīd tā tas neliekas, bet partijas tomēr koncentrējas uz šo vienu kandidātu?
Valsts prezidents: Pirmkārt, tiesībsarga institūts darbojas Latvijā tikai četrus gadus. Šie ir tie pirmie četri gadi un pirmā pieredze. Sabiedrībā ir viedoklis, ka tā pieredze nebija tā labākā un nebija tā, ko mēs gaidījām. Tā pozitīvā ietekme sabiedrībā tomēr netika sagaidīta. Kādi būs nākošie pieci gadi, jo šoreiz tas ir piecu gadu periods, protams, ir atkarīgs no paša vadītāja, no viņa ambīcijām. Varbūt šoreiz ir svarīgas tieši šī vadītāja ambīcijas panākt pozitīvo rezultātu. Bet es vēlreiz atkātošu to, ka, manuprāt, tādu iestāžu kā tiesībsargs, Valsts kontrole un vēl dažas, kur nepieciešams profesionāls vadītājs, vadītāju amatu kandidātus daudz labāk būtu meklēt Valsts prezidentam, neitrālai personai, kuram nepieliek neviens partijas birku, kurš netiek tirgots iespējamās partiju interešu sabalansēšanas tirgos. Ja partijām viņš ir pieņemams, tad arī, protams, Saeima par viņu nobalso. Es domāju, šis mehānisms nākotnē būtu jāievieš, jo tas noņem daudzus šaubu jautājumus, kas ir gan jūsos, gan arī sabiedrībā – vai šis ir labākais kandidāts un vai nākamos piecus gadus tiesībsarga institūcija taps par tādu, kā sabiedrība viņu gaida.
Jautājums: Šobrīd atkal Latvijas valsts iet cauri nu jau kārtējam konsolidācijas procesam. Kārtējo reizi tas ir ļoti smagnējs. Kā Jums liekas, vai šoreiz, kad atkal izskan kritika par to, ka šajā konsolidācijā nav redzamas, piemēram, strukturālās reformas, ir nospraustas sarkanās līnijas, kas attiecas uz sociālo budžetu. Vai kārtējo reizi netiek kāpts uz tiem pašiem grābekļiem, kas jau ir bijis vairākkārt?
Valsts prezidents: Vispirms par sarkanajām līnijām. Sarkanās līnijas būtu jānosprauž tikai tur, kur strukturālās reformas ir pabeigtas. Ja mēs paskatīsimies, medicīnā tas ir neatliekamās palīdzības dienests – izveidots no jauna, centralizēts dienests. Tātad viņu nevajadzētu aiztikt, viņiem jāļauj funkcionēt, pieslīpēt viņu darbību, lai viņš būtu pēc iespējas efektīvāks. Vai mēs ņemam, pieņemsim, bruņotos spēkus. Pilnīga reforma. Reforma ir pabeigta. Pabeigta ļoti īsā laikā. Izdevumi samazināti uz pusi. Tātad šīs var būt tās sarkanās līnijas. Tur, kur reformas joprojām ir ceļā uz savu beigu rezultātu, tur, protams, sarkano līniju nevar būt. Pieņemsim, arī reforma „nauda seko skolniekam”. Viņa ir pabeigta. To nevajadzētu aiztikt. Bet mums ir citas izglītības sfēras, kur reforma varbūt pat nav sākusies vai arī ir tikai idejas, kā to realizēt. Tādēļ jādomā tomēr no tādas perspektīvas – kas ir padarīts – un to saglabāt un attīstīt. Un tur, kur nav padarīts, tur nevar būt nekādas sarkanās līnijas.
Jautājums: Un par sociālo budžetu – ja šobrīd tas netiek vispār iztirzāts?
Valsts prezidents: Šeit ir tas grūtais jautājums, ka lielākā daļa partiju ir solījušas pirms vēlēšanām sociālo budžetu neaiztikt un grib šos solījumus turēt. Un tas ir jārespektē.