Centāmies iezīmēt arī nākotnes perspektīvu, jauno gadu, kādas grūtības mūs sagaida un cik gatavi mēs tam esam gan valdības līmenī, gan personīgā līmenī. Protams, atkal mums būs budžeta grozījumi, jauns 2012.gada budžets, mums būs noteikti strukturālās reformas – visas tās lietas, pie kā esam it kā pieraduši, bet līdz galam neesam izdarījuši.
Es gribētu arī novēlēt visiem, ne tikai jums, bet arī visiem Latvijas iedzīvotājiem, premjeram un Ministru kabinetam, īpaši turpināt, turpināt noteikti, izlēmīgi vest Latviju ārā no ekonomiskās krīzes. Kas jau ir sācies, tas ir arī jāturpina. Tas īsumā.
Jautājums: Valdība tagad gatavo diezgan vērienīgu reformu veselības aprūpē. Jūs esat droši vien par to arī dzirdējis. Kā Jums liekas, vai tas tomēr nemazinās veselības aprūpes pieejamību pacientiem?
Valsts prezidents: Es nekādi nevaru būt objektīvs par šo jautājumu, jo visu savu mūžu esmu pavadījis medicīnā un esmu bijis aktīvs mediķis, arī aktīvs veselības aprūpes organizētājs. Man vienmēr ir interesējis, kādu palīdzību cilvēki saņems, cik ātri un cik kvalitatīvi. Nav jau nekas jauns. Varbūt domas ir labas, bet izpildījums, man diemžēl jāsaka, ir atkal tāpat kā parasti – grābeklim mēs kāpjam virsū ik pa brīdim.
Ja mēs domājam, pieņemsim, par traumām – traumas piemeklē jaunus cilvēkus. Droši vien arī katram no jums vismaz ir bijusi viena trauma. Un tā ir valsts nauda, ieinteresētība, cik ātri jauni, darbaspējīgi cilvēki atgriežas darbā un vai viņi nekļūst par invalīdiem. Ir tāds mīts, ka gan jau to lūzumu kaut kādā veidā kāds izārstēs. Tas nebūt nav tā. Tā ir ļoti komplicēta, sarežģīta sistēma. Traumatologs, ķirurgs nav santehniķis. Viņš nevar paņemt savus instrumentus instrumentu koferītī, aiziet uz citu dzīvokli fiksēt problēmu. Tā ir ļoti sarežģīta sistēma, un, kas mani pārsteidz, ja ir plānots (kā tas bija plānots jau desmit gadus, bet nekas nav darīts) izveidot viena centra vietā divus, tātad mums visiem ir skaidrs, ja ir viens vai divi, tad divi prasa divreiz lielāku naudu, divreiz lielāku finansējumu, un tas prasa laiku, lai viņus izveidotu. Tam, ko it kā tiek plānots darīt pusgada laikā, tam kā minimums ir nepieciešami divi gadi, lai radītu tīri tehnisku bāzi, tātad investētu naudu, lai radītu infrastruktūru. Jo var jau runāt, ka atbalstīsim tos traumpunktus, kam ir 3,5 tūkstoši pacientu, un tai pašā laikā slēgt tādu, kam ir 15 tūkstoši. Nu, nav šai visā lietā profesionalitātes un redzējuma uz visu veselības aprūpes sistēmu vai konkrēti šajā brīdī uz traumu slimnieku aprūpes sistēmu visā Latvijas līmenī. Būtiskais grābeklis, kam kārtējo reizi ir uzkāpts, tas bija arī 1.slimnīcas gadījumā, augsti profesionāls kolektīvs to visu uzzina no preses, no jums. Ar viņiem nav runāts, ar profesionāļiem nav runāts, reāli ekspertu viedokļi, kas katru dienu strādā, ne tikai pēta un vēro, nav uzklausīti. Līdz ar to ideja, kas pēc savas būtības varbūt būtu guvusi atbalstu profesionāļu vidū, ir pārvērsta par lielu problēmu. Tas ir viens solis tuvāk reālai, dārgai maksas medicīnai. Tas ir viens solis tuvāk, ka mēs nespēsim saņemt augsti kvalificētu palīdzību. Ja to reforma nevar garantēt, tas nozīmē, ka viņa rūpīgāk jāsagatavo. Un tas bija jāsāk darīt desmit gadus atpakaļ.
Jautājums: Atkal par 2010.gada novērtējumu – daudz iedzīvotāji varbūt Jums nepiekristu, viņi teiktu, ka budžeta plānošana bija diezgan sasteigta, ka ir daudz samazinājumu un griezienu, kas daudziem ir sāpīgi. Ko Jūs atbildētu viņiem?
Valsts prezidents: Daudz laika jau nebija. Ja mēs gribējām pēc iespējas efektīvāk sākt jauno gadu, budžets bija jāpieņem. Tāds budžets, par ko varēja vienoties valdībā īsā laikā pēc vēlēšanām un par kuru varēja nobalsot Saeima. Protams, tas rada nākošo uzdevumu, ka budžets būs jāpārskata. Kā man tikko informēja Ministru prezidents, acīmredzot tas reālākais laiks būtu pavasaris, kad mēs redzam jau ekonomikas reālos rezultātus, kad tiek sagatavotas šīs reformas kā tikko pieminētā veselības aprūpes, varbūt arī citu nozaru reformas, kad zinām, kādi soļi jāveic otrajā pusgadā, tad arī atbildīgi un profesionāli šis budžets būs jāgroza. Tas nav noslēpums. To labāk visiem zināt, un tam visam gatavoties. Šoreiz valdība iet soli pa solim, nevis uzreiz visa gada griezumā.
Jautājums: Prezidenta kungs, Jūs personīgi piedalījāties tikšanās reizē ar premjeru Putinu, un es Jūs lūgšu šinī atbildē patiešām būt ļoti konkrētam. Vai sarunā ar Putinu ekonomikas ministrs Artis Kampars pieļāva stratēģisku kļūdu, un mēs varējām teorētiski nonākt pie nevis lētākas dabasgāzes, bet dārgākas tāpēc, ka retorika aizgāja citā virzienā?
Valsts prezidents: Rezultāts ir 15% gāzes cenu samazinājums uz šo brīdi. Šādas sarunas notiek konfidenciāli, un nav pieņemts komentēt ne vienai, ne otrai pusei kādus konkrētus izteikumus un tos viedokļus, kas bija ļoti tuvi, vai arī tos viedokļus, kas ir bijuši ļoti atšķirīgi. Šādās sarunās ir normāla prakse, ka viedokļi ir atšķirīgi un rezultāts ir zināms kompromiss. Ja šobrīd kompromiss ir gāzes cenu samazinājums uz šodienu, tad mēs varētu būt apmierināti un neko vairāk nekomentēt.
Jautājums: Prezidenta kungs, mēs nerunājam par viedokļu atšķirību, mēs runājam par nesagatavošanos.
Valsts prezidents: Tas nav vērtējams ārpus to personu loka, kas ir speciālisti un kas paši piedalās šajās sarunās. Es gribētu teikt, ka nevajag spekulēt ar konkrētiem notikumiem, paļauties uz baumām un pārstāstījumiem. Sarunas vienmēr ir grūtas, un sarunas vienmēr beidzas ar kaut kādu rezultātu. Uz sarunām vienmēr ir jāsagatavojas.
Jautājums: Jautājums ir attiecībā uz Krieviju. Šobrīd Krievijā tuvojas beigām spriedums Hodorkovska lietā. Vairāki Rietumvalstu vadītāji ir jau izteikušies, ka šī lieta nav caurskatāma, ir šaubas par tās caurskatāmību un ka Krievijas starptautiskais tēls varētu tikt bojāts līdz ar šo. Kā jūs domājat, pārstāvot Latvijas viedokli šajā jautājumā?
Valsts prezidents: Eiropas Savienība paudīs viedokli šajā jautājumā, un Latvijas viedoklis neatšķirsies no Eiropas Savienības viedokļa.
Jautājums: Jautājums ir par šlipsi, kaklasaites krāsu. Gribētu dabūt viedokli, kāda tā būs – dzeltena, pelēka vai kāda?
Valsts prezidents: Šī jums patīk?
Žurnāliste: Man, jā.
Valsts prezidents: Tad būs šī!
Vēlreiz visiem laimīgu Jauno gadu! Lai viss piepildās jūsu profesionālajās dzīvēs, lai viss piepildās jūsu personīgajās dzīvēs, un lai visi mērķi, kurus Latvija kā valsts sev izvirza nākošajā gadā, arī lai piepildās. Laimīgu Jauno gadu!
