Valsts prezidents: Labdien, godātie žurnālisti! Apsveicu jūs visus Jaunajā gadā! Mūsu pirmā tikšanās bija saturiski ļoti bagāta.
Šodien, gan tiekoties ar veselības ministru Bārzdiņa kungu, gan ar Ministru prezidenta kungu, mēs panācām risinājumu tai problēmai, kas pēdējās dienās ir ļoti aktuāla Latvijas iedzīvotājiem – neatliekamās palīdzības saņemšana visas diennakts laikā tajās pašās vietās, tajos pašos traumpunktos jeb neatliekamās palīdzības sniegšanas vietās, kā tas ir bijis līdz šim. Šāda, nemainīga, kārtība pastāvēs līdz 1.maijam. Šajos mēnešos līdz tam tiks izvērtēti gan tie 11 traumpunkti, par kuriem šis strīds izcēlās, gan arī daudz plašāk – jebkura apdzīvota vieta, lai panāktu tādas sistēmas ieviešanu, kad katrā apdzīvotā vietā iedzīvotāji spēs saņemt palīdzību un tā tiks finansēta no valsts 24 stundas dienā. Reformas tiks realizētas. Šīs palīdzības finansēšana un organizēšana tiks piemērota tai reālajai situācijai, kāda ir, jo mums ir lielas pilsētas, vidējas pilsētas, mazas pilsētas un mazo novadu centri, tā, lai neviens iedzīvotājs šajā jaunajā sistēmā neciestu un visi spētu saņemt atbilstošu medicīnisko palīdzību neatliekamā veidā tad, kad tas ir nepieciešams. Un vēl, lai šī sistēma būtu cieši saistīta ar ātrās palīdzības, kā mēs mēdzam teikt, centralizēto sistēmu, kas ir jau reformēta visas Latvijas mērogā.
Cilvēki, varat būt mierīgi, palīdzība jums tiks sniegta un risinājums, kā to darīt pēc 1.maija, tiks meklēts, konsultējoties gan ar nozares ekspertiem, gan ar pašvaldību vadītājiem.
Otra lielākā tēma – sniegs, elektropiegādes traucējumi. Kā mēs redzam, skaits te svārstās – 65 tūkstoši, tad 30 tūkstoši, šobrīd joprojām pēc rīta datiem 18 tūkstoši mājsaimniecību ir bez elektrības. Visas brigādes ir iesaistītas. Premjers arī informēja, ka rīt tiks sasaukta Krīzes vadības padome, valdība uzņemsies vēl ciešāku vadību pār šiem glābšanas procesiem, kas ir jau visā Latvijas teritorijā, ne tikai Latgalē. Sīkākus jautājumus, protams, pajautāsiet premjeram.
Jautājums: Prezidenta kungs, jautājums, vai Jūs plānojat izmantot savu likumdošanas iniciatīvu, lai iesniegtu Saeimā likumprojektu par likumu par veselības aprūpi Latvijā, par ko Jūs vakar runājāt Austrumu slimnīcā?
Valsts prezidents: Šādus likumprojektus, kuri skar vai nu nozares, konkrēti veselības aprūpes nozares, organizēšanu, finansēšanu vai attīstības plānus, vienmēr izstrādā attiecīgās nozares ministrija. Tātad tas ir Veselības ministrijas kompetencē un arī tas ir Veselības ministrijas uzdevums. Šobrīd varbūt mazāk būtu jākoncentrējas uz likumiem, bet vairāk uz reālo situāciju, plānošanu šim gadam, attīstības plānošanu nākamajiem trim, četriem, pieciem gadiem, jo kā mēs sastapāmies atkal dažas dienas iepriekš, jābūt ilgtermiņa plānošanai, noteiktiem soļiem un pat tas slavenais māsterplāns, kas tika sākts, nu, jau jāsaka, desmit gadus atpakaļ, bija jārealizē jau desmit gadus, katru gadu izdarot kādu soli pretī labākai, kvalitatīvākai medicīniskai palīdzībai. Varbūt tas ir tiešais uzdevums, pie kā jāstrādā ministrijai tūlīt, un tikai tad ir nepieciešams domāt par kādām izmaiņām likumos.
Jautājums: Zatlera kungs, Jūs teicāt, ka mēs esam atkal tuvāk maksas medicīnai, bet rodas jautājums, kurā brīdī ir bezmaksas medicīna šajā valstī? Man, piemēram, rodas tāds jautājums, vai nav dienaskārtībā jāaktualizē jautājums par veselības apdrošināšanu?
Valsts prezidents: Daži fakti. Pirmais fakts, valsts tērē veselības aprūpei vairāk nekā 400 miljonus gadā. Tie ir pagājušā gada un arī šī gada skaitļi. Kādreiz, varbūt desmit gadus atpakaļ, mēs tērējām aptuveni 100-150 miljonus. Tātad – par kaut ko tiek maksāts. Valsts maksā diezgan daudz par veselības aprūpi. Cits jautājums, cik veiksmīgi vai efektīvi šī nauda tiek izlietota. Bet ja Jūs man jautājat par maksas medicīnu: jā, tāda vienmēr zināmā daļā eksistēs, bet tas, par ko es vēlos brīdināt ir, ka var pieaugt šī pacientu maksājumu daļa valsts slimnīcās. Tātad, ja mums ir dienas stacionārs un slimnieks pēc tam maksā par viesnīcu, tad kaut kas nav kārtībā, jo dienas stacionārs paredz tikai tādu ārstēšanos, ko var tiešām izdarīt vienas dienas laikā un slimnieks vakarā var doties mājās. Tātad mēs ik pa brīdim radam tādus surogātproduktus, kur faktiski mēs krāpjam viens otru un izņemam naudu no pacientu maciņiem. Pareizāk būtu, ja reiz jāguļ četras dienas, tā ir viena diagnoze un viena operācija, to maksāt vienam – pacientam vai valstij, vai valstij ar noteiktu, skaidru pacienta iemaksu. Šobrīd mums tādi piemēri, kā es minēju, ir daudz. No tiem būtu jāizvairās. Veselības ministrijai jādomā, kā no tiem izvairīties. Mēs vienkārši mānām paši sevi.
Jautājums: Bet te rodas jautājums, vai nebūtu jārunā par veselības apdrošināšanu? Varbūt apdrošinātāji skatītos, kur pamatoti tiek prasīta nauda un kur nav? Citādāk tā arī sanāk, ka ārsti lielā mērā kontrolē to visu naudu un pašam cilvēkam nevienā brīdī nav bijusi bezmaksas medicīna.
Valsts prezidents: Es domāju, ka viens solis, kas obligāti ir jāizdara, ir vairāk šīs naudas izlietošanā jāiesaista pašvaldības, jo pašvaldības uz vietas ļoti labi zina, kas viņu novada iedzīvotājiem ir nepieciešams. Ja novadā ir četri tūkstoši iedzīvotāju, būs vienas nepieciešamības, ja ir 55 tūkstoši, būs pilnīgi citas nepieciešamības.
Bet par apdrošināšanu – redziet, arī iepriekšējā apdrošināšana, kad eksistēja, dažādas polises, īstenībā bija surogātprodukts. Lielākā daļa, kas pirka šīs polises, bija valsts iestādes. Vienkārši valsts naudu tērēja, lai samaksātu par polisēm. Apdrošināšanas kompānijas nopelnīja, un nauda pēc tam atgriezās atkal atpakaļ veselības aprūpes finansēšanai. Tā kā tas arī bija surogātprodukts, tāpēc arī tas ir šobrīd miris un beidzies. Par nopietnām lietām runājot, apdrošināšana tik mazā valstī kā Latvija ar 2,3 miljoniem iedzīvotāju ir samērā grūta lieta. To veselo, kas maksās polises, par tiem slimajiem, nav pietiekamā skaitā. Tātad tam būtu bijis jābūt daudz lielākam projektam, varbūt arī ar vairāku valstu iesaistīšanos.
Jautājums: Pašvaldību pārstāvji ir aicinājuši izsludināt valstī ārkārtas stāvokli saistībā ar sniegiem un elektrības kabeļu traucējumiem. Šodien, es saprotu, arī Dombrovska kungs ir izteicies par iespējamām problēmām. Vai, Jūsuprāt, ir nepieciešama šī ārkārtas situācija Latvijā?
Valsts prezidents: Situācijas izsludināšana vēl neatrisina pašu to situāciju, kas ir mūsu sniegotajos ceļos un sniegotajos laukos. Daudz būtiskāk ir aktīva glābšanas darbu vadība un šobrīd, kā es jau es minēju, valdība sasaukusi Krīzes vadības padomi, un tā būs tā, kas vadīs šos darbus. Jo koordinētāka būs darbība, jo efektīvāks būs rezultāts.
Jautājums: Prezidenta kungs, pēdējās dienās politiķi arvien biežāk runā par prezidenta vēlēšanām. Sakiet, kad Jūs pateiksiet, vai Jūs atkārtoti kandidēsiet vai nē, un kādiem jābūt tiem priekšnosacījumiem, lai Jūs kandidētu atkārtoti?
Valsts prezidents: Viss notiks saskaņā ar likumu. Tad, kad tiks izvirzīti kandidāti un uzrunāti kandidāti, tad arī es sniegšu savas atbildes.
Jautājums: Tātad, ja Jūs neuzrunās, Jūs neko neteiksiet?
Valsts prezidents: Sekojiet līdzi notikumu gaitai, un būs atbildes uz visiem Jūsu jautājumiem.
