Gribu teikt, ka noteikti jāpievērš uzmanība ir gan cietušo radiniekiem, gan arī bojā gājušā tuviniekiem. Valstij jāsniedz visa palīdzība šiem cilvēkiem. Manuprāt, šie cilvēki bija tie, kas noturēja policijas godu un sagūstīja šos ļaundarus, kuri savukārt no savas puses apkaunoja policistu godu. Es domāju, ka šīs darbības ko darīs valdība un Ministru prezidents, novedīs pie tā, ka mūsu policijas prestižs nevis cietīs, bet celsies un policijas kadru spēja nodrošināt iekšējo drošību valstī būs lielāka.
Jautājums: Ko, Jūsuprāt, Jēkabpils notikumi liecina par situāciju iekšlietu sistēmā? Un kā tieši būtu jānotiek iekšlietu ministres atbildības izvērtēšanai?
Valsts prezidents: Iekšlietu ministre ir rīkojusies diezgan izlēmīgi. Es nerunāju tikai par to, ka daži policijas vadītāji ir atstādināti. Es runāju par to, ka ir šāds process, lai izvērtētu, kas strādā policijā, kā šie kadri tiek pieņemti, kā neatbilstības kritēriji tiek pielietoti un kā policijas darbam nederīgas personas tiek atskaitītas no policijas. Tas nozīmē tikai to, ka ir jābūt vēl lielākai stingrībai. Mēs sarunā pirms nedēļas ar jauno policijas šefu runājām par to, ka policijai jākļūst draudzīgākai pret iedzīvotājiem, pēc iespējas jāsadarbojas ar iedzīvotājiem, iedzīvotājiem jākļūst vairāk aizsargātiem no policijas puses. Policijas uzticamība pēdējos gados gāja uz augšu, to rādīja visi reitingi. Bet tas nenozīmē, ka iekšā nav kāds augonis, kurš ir steidzīgi jāpārgriež un jāpanāk, lai tādas situācijas neatkārtotos, jo runa ir par specvienības dalībniekiem – tātad par policijas elites vienību.
Jautājums: Opozīcija un arodbiedrības ir izteikušās, ka Mūrnieces kundzei vajadzētu demisionēt. Kāds būtu Jūsu kā Valsts prezidenta viedoklis?
Valsts prezidents: Šis tomēr ir Ministru prezidenta kompetences jautājums, jo tie ir viņa aicinātie ministri, viņš tos arī vērtē. Un pašas Mūrnieces kundzes vērtējums.
Jautājums: Par ebreju kopienas kādreizējo īpašumu atgriešanu. Skaidrs, ka tā ir Ministru prezidenta atbildība kā Jūs jau teicāt un ka nav runa par kompensācijām, bet gan īpašumiem. Kāda ir tomēr Jūsu nostāja šajā jautājumā? Un kad tas varētu notikt?
Valsts prezidents: Šis ir jautājums, kas nav vienkāršs, un to nevajag vienkāršot. Latvijas valsts ir gājusi cauri īpašumu atdošanas procesam saviem pilsoņiem un šis likums, pēc kā tas tiek darīts ir ļoti liberāls, pats liberālākais Latvijas valstī. Tas nenozīmē, ka likumā bija paredzētas pilnīgi visas iespējas visos gadījumos. Šeit runa ir par kopienas īpašumu, tātad par sinagogām, kultūras centriem. Latvijas valstij jāatbild uz jautājumu, kas šobrīd varbūt nav tik daudz juridisks kā tas ir ētisks jautājums. Reizē tas kļūst arī par politiķu jautājumu. Un šeit savs vārds būtu jāsaka gan ebreju kopienai pašai par savu viedokli, gan arī parlamentā pārstāvētajiem deputātiem jāpauž savs viedoklis. Bet tas nav ātrs process. Mēs tam esam gājuši cauri faktiski gandrīz 20 gadu garumā, bet tas nenozīmē, ka mums tas nav jārisina.
Jautājums: Šodien ārpolitikas eksperti ir sanākuši Saeimā, izteikuši savus viedokļus par mūsu ārpolitikas nostādnēm. Galvenā kritika bija par nepietiekoši stingro politiku un izteikumiem par situāciju Baltkrievijā un arī par bezvīzu režīmu ar Krieviju – tas ir iekļauts nostādnēs, bet nav diskutēts sabiedrībā. Kāds ir Jūsu viedoklis par šiem diviem punktiem?
Valsts prezidents: Man nav bijis tas gods šajās diskusijās piedalīties, tāpēc man ir samērā grūti komentēt. Bet es varu komentēt tos divus jautājumus, ko minējāt. Latvijas atbalsts bezvīzu režīmam nākotnē ar Krieviju ir apspriests gan valdībā, gan Saeimas Eiropas lietu komisijā. Tā ka tas nav jauns jautājums. Ja kāds deputāts vai kāds eksperts nav pamanījis, ka šī ir vienota Latvijas valsts politika, tad tā ir viņa personīgā problēma.
Kas attiecas uz Baltkrieviju, tad šeit es jau iepriekšējā preses konferencē minēju, ka mēs pieņemsim kopīgu Eiropas nostāju un Latvijas nostāja no tās neatšķirsies. Vakar man bija samērā ilga telefonsaruna ar Ketrinu Eštoni un mēs pārrunājām arī Baltkrievijas jautājumu. Mūsu viedokļi tiešām saskan un tuvākajās dienās gaidāms kopīgs Eiropas viedoklis, kurā ir skaidri pateikts, ka Baltkrievija ir gājusi soli atpakaļ, vēlēšanu process ir radījis vilšanās sajūtu Eiropā, Eiropa uzskata, ka uz to ir jāreaģē un procesi Baltkrievijā ir jāietekmē pozitīvāk un demokratizācijas virzienā. Un tai pašā laikā nedrīkst ciest Baltkrievijas nākotne.
