Tas pozitīvākais ir tas, ka ir šis solis noticis un tomēr valdība ir vienojusies par tiem pasākumiem. Vērtējums būs varbūt tomēr nākošajās dienās, un tam ir jābūt ekspertu un speciālistu vērtējumam. Es ceru, ka šī budžeta grozījumu priekšlikumu gaita netiks aizkavēta ne pašā valdībā un ministrijās un savlaicīgi tiks pieņemta arī Saeimā, lai mūsu valstī būtu skaidrība.
Jautājums: No šīs konsolidācijas lielākā daļa atkal ir uz nodokļu celšanas rēķina, un praktiski izdevumi tiek mazināti ļoti maz un netiek veiktas strukturālās reformas. Ņemot vērā, ka 2012.gadā atkal ir jāsamazina izdevumi, cik ilgi var tā turpināties – celt nodokļus un neveikt reformas?
Valsts prezidents: Visefektīvākās izmaiņas ir tās, kas maina mūsu pārvaldīšanas vai saimniekošanas struktūru, padarot to izmaksu efektīvāku un reizē arī efektīvāku pēc būtības, pakalpojumu sniegšanā. Es atkārtošu to, ka pirms nedēļas Ministru prezidents pats arī publiski apņēmās sekot visām strukturālām reformām, prasīt personīgu atbildību no tiem ministriem, kuri šīs reformas vēl turpinās. Ja mēs vēlreiz runājam par sarkanajām līnijām, jau esmu teicis, ka sarkanās līnijas var būt tikai tur, kur reforma ir pabeigta kā, pieņemsim, bruņotajos spēkos reforma ir pabeigta, ir muļķīgi sākt viņu vēlreiz no jauna. Viņa ir devusi 50% finansējuma samazināšanu. Tāpat ir daudzas citas lietas – gan nodokļu iekasēšanas politikā, kur mēs redzam, ir arī pozitīvas tendences. Tas pats arī vienotais neatliekamās palīdzības dienests – tā centralizācija. Tas pats princips „nauda seko skolniekam”. Šīs lietas prasa tikai slīpēšanu, bet tās varētu būt sarkanās līnijas, kuras nevajadzētu aiztikt. Visas tās nozares, kur mēs neredzam gala rezultātu un, vēl jo vairāk, neredzam šo reālo efektu, ietaupījumu, kas būs ne tikai šogad, bet arī nākošgad un aiznākošgad, jo reforma dod ilgtermiņa ietaupījumu – ne tikai tā, ziniet, šodien savilksim jostas ciešāk un tad nākošgad redzēsim. Strukturālās reformas pabeigšana nozīmē to, ka mēs esam savilkuši jostas, bet mums šī komforta sajūta rodas nākošajos gados, jo mēs tērējam mazāk, bet iegūstam labākas kvalitātes valsts pakalpojumu.
Jautājums: Tā ir teorija, ko Jūs jau pagājušajā nedēļā teicāt, un tas viss ir ļoti saprotami, bet praksē, vai Jūs redzat, ka šī valdība spēs rudenī, kad tā konsolidācija būs jāveic par dažiem simtiem miljonu, ka, redzot to, ka viens no valdības partneriem nekādīgi negrib veikt reformas, bet tomēr kaut kā vairāk atbalsta nodokļu celšanu, vai Jūs varētu pats iejaukties kā toreiz, kad Jūs vasarā sasaucāt valdības ārkārtas sēdi?
Valsts prezidents: Vispirms valdībai teorija ir jāievieš praksē, es jums pilnīgi piekrītu. Ko nozīmē – praksē? Tas nozīmē – ja mēs esam ietaupījuši šogad, samazinot izmaksas, jo struktūru mēs pārveidojam, tas nozīmē, ka daudz vieglāk būs rudenī. Šeit nedrīkst vilcināties. Valdības vadītājs to ir arī gan publiski teicis, gan arī man šajā sarunā, šodien, ir apliecinājis – viņi nevilcinās. Jūs tieši pareizi pateicāt: ja rudenī nebūs pabeigtas strukturālās reformas, šī budžeta izdevumu un ieņēmumu sabalansēšana nākošajam gadam būs daudz, daudz grūtāks uzdevums. Bet nav, ko kautrēties. Ja mums ir teorētiski viss skaidrs, atliek tikai realizēt praksē.
Jautājums: Līdz ar šo nodokļu celšanu pieaug arī inflācija un šobrīd faktiski, piemēram, pārtikas nozarē, viņa tiek pat zināmā mērā mākslīgi slāpēta. Vai Jums nav bažas, ka šobrīd, par ko gan publiski vēl netiek skaļi runāts, bet ka par eiro ieviešanu 2014.gadā faktiski Latvijai ir jāaizmirst, jo inflācijas rādītājus, vismaz Māstrihtas kritērijos mums neizdosies nodrošināt?
Valsts prezidents: Mēs nedrīkstam aizmirst par šiem te Māstrihtas kritērijiem un to, ka mēs esam apņēmušies kā valsts tos izpildīs tuvākajos gados, jo pretējā gadījumā mēs apšaubām savu ekonomikas atveseļošanas programmu, kura bija balstīta uz skaidru gala mērķi – eiro ieviešanu 2014.gadā. Valdības pretinflācijas pasākumi ir ļoti nozīmīgs darbs, kas jādara tuvākajā laikā. Nevajag gaidīt, kā mēs jau esam to pieredzējuši, ka inflācija mums uzlidoja līdz 17%, un tad sāk domāt, ko darīt. Par to ir jādomā jau šobrīd, kad inflācija sāk celt savu galvu.
Jautājums: Jūs esat pamanījis, ka Mūrnieces kundze līdz 6.jūnijam strādās. Kāda ir tās demisijas būtība, ja ministre vēl strādā trīs ar pusi mēnešus?
Valsts prezidents: Norobežosim dažas atbildības. Tātad, Mūrniece pati kā ministre uzņēmās atbildību par tām kļūmēm, kas bija sistēmā un izteica vēlēšanos demisionēt. Tā ir viņas atbildība par savu lēmumu. Tā ir drosmīga rīcība. Savukārt šoreiz par to, kurā datumā beigt darbu, atbildība ir Ministru prezidenta atbildība. Viņš kā valdības vadītājs vislabāk redz, kurā datumā būtu Mūrnieces kundzei jābeidz strādāt. Un tā ir savukārt Ministru prezidenta atbilde. Es arī tādu pašu jautājumu uzdevu Ministru prezidenta kungam šodien, un viņa atbilde bija – konkrēts darba plāns, kurš, pēc viņa uzskatiem, ir jāpabeidz līdz 6.jūnijam, lai turpinātos tās strukturālās reformas, par kurām jūs man jautājāt, un lai nebūtu tā, ka ministru maiņa šobrīd radītu situāciju, ka tas viss paliek pusceļā. Zināma veida plānošana nākotnē.