2007.gadā es nodibināju Konstitucionālo tiesību komisiju – augstas raudzes ekspertu grupu, kas ir neatkarīgi savos profesionālajos atzinumos, bet ir ļoti kompetenti konstitucionālo tiesību jautājumos. Pirmais uzdevums, ko es atceros, šai grupai, bija izpētīt un dot pamatojumu Satversmes grozījumiem par tautas tiesībām rosināt jaunas Saeimas vēlēšanas, arī par prezidenta tiesībām rosināt jaunas Saeimas vēlēšanas parlamentāras vai valsts krīzes gadījumā. Komisija ir veikusi ļoti lielu darbu, lai ik gadu sagatavotu aptuveni divus valstij ļoti būtiskus atzinumus, un ir iekarojusi gan reputāciju ar saviem atzinumiem, jo līdz šim tāda institūcija valstī nepastāvēja, gan arī daudzi no šiem atzinumiem ir ņemti vērā un ir ierakstīti mūsu Satversmē un arī likumos.
Es vispirms gribu pateikt lielu paldies tieši Konstitucionālo tiesību komisijai, katram tās dalībniekam par viņu ieguldījumu mūsu valsts labā. Pēdējais uzdevums, protams, bija sagatavot Satversmes grozījumu priekšlikumus, izanalizējot pasaules praksi, Eiropas praksi un arī mūsu pašu Satversmi, lai nodrošinātu labāku prezidenta funkciju pildīšanu varas dalīšanas apstākļos, kā mēs varam panākt pēc iespējas labāku līdzsvaru starp varas atzariem.
Šodien man ir tas gods jums rādīt jau rezultātu – manus ierosinājumus Satversmes grozījumiem. Gribu uzsvērt, ka šie priekšlikumi ir sabiedrības labumā, lai sabiedrībā būtu pārliecība, ka mūsu valsts tiek pārvalstīta pēc iespējas efektīvāk, ka mūsu valsts ir gatava jebkurām grūtām situācijām savas sabiedrības labā. Vēl es gribu uzsvērt to, ka šie visi grozījumi prasīs plašas diskusijas ne tikai Saeimas ēkā, bet arī sabiedrībā, arī ekspertu vidū un tas prasīs zināmu laiku. Bet pozitīva lēmuma gadījumā viņi varētu stāties spēkā 2015.gadā, tātad tad, kad tiks ievēlēts prezidents šajā gadā, kad faktiski jau būs nākošā Saeima mūsu valstī.
Es gribētu sadalīt visus šos priekšlikumus četrās lielās daļās.
Pirmkārt, mēs visi esam iepazinušies ar tām situācijām, kad ir jāizvēlas kandidāti tādiem profesionāliem amatiem kā tiesībsargs, kā valsts kontrolieris vai arī Latvijas bankas prezidents. Līdz šim šajā izvēlē ir dominējusi tieši politiskā izvēle, politiskais atbalsts un nedaudz mazāk ir dominējusi profesionālā atbilstība šim amatam. Mums nav pārliecības sabiedrībā, ka kandidāti un arī ievēlētie ir tas ideālākais variants no sabiedrības interešu un profesionālisma viedokļa, kāds varētu būt sasniedzams. Tāpēc pirmais priekšlikums ir dot Valsts prezidentam tiesības meklēt un arī atbildīgi meklēt un izvirzīt kandidātus šiem profesionāliem valsts amatiem, lai panāktu atbalstu viņiem Saeimas balsojumā. Tātad prezidents kā neitrāls, virs partijām stāvošs politiķis vai politiskais spēks meklē, izvirza un Saeima nobalso, paužot savu viedokli – jā vai nē. Es domāju, tas ir nepieciešams arī tamdēļ, lai mazinātu to, ko mēs paši uztveram kā tirgošanos par amatiem. Bet šie ir profesionāli amati. Un ir jau arī viens precedents – Nacionālo Bruņotos spēku komandieris tiek izvēlēts un apstiprināts Saeimā tieši šādas procedūras rezultātā.
Otrā grupa, par ko es gribētu runāt, ir arī sabiedrības interešu labā daudz caurspīdīgāka un sabiedrībai saprotamāku apstākļu radīšana valdības izveidei. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, pirmkārt, ka Valsts prezidenta izvirzītajam Ministru prezidenta kandidātam ir jāceļ priekšā Valsts prezidentam viss Ministru kabineta sastāvs. Tātad jāiepazīstina ar to, kāda būs šī valdība, kādi būs šie konkrētie ministri. Un arī šis mums ir viens pozitīvs solis sabiedrības labā, jo tas mazinātu to, ka pastāv dažādu koalīciju ietvaros kvotas. Tātad amats cilvēkam būtu nevis tāpēc, ka viņam pienākas, bet izvēle notiktu pēc profesionālisma kritērijiem. Mēs daudz sabiedrībā runājam par profesionālām valdībām, ka mums ir nepieciešams pēc iespējas profesionālāka valdība. Manuprāt, šāds Satversmes grozījums mūs tuvinātu tam, lai mūsu valdības kļūtu vēl profesionālākas. Otrs ir arī tāds varbūt vieglāk saprotams priekšlikums – šo politisko atbildību, ko nes valdības pārstāvji, nostiprināt ar valdības locekļu un arī Ministru prezidenta zvērestu. Šobrīd zvērestu valstī dod gan Saeimas deputāti, gan prezidenti, gan tiesneši. Valdība iztiek bez zvērestiem, bez solījumiem savai sabiedrībai un valstij. Pastāv arī iespēja, ka valdībā ir cilvēki, kas nav zvērējuši arī Saeimā deputāta zvērestu, un tādi gadījumi Latvijas vēsturē jau ir bijuši. Tātad vēlreiz gribu uzsvērt, ka šie grozījumi ir ar mērķi sabiedriskajam labumam – labāk saprast šo procesu, pēc iespējas vairāk novērst politisko tirgošanos par amatiem un radīt pārskatāmu procesu, kura rezultātā mēs iegūstam pēc iespējas profesionālāku valdību.
Trešā grozījumu grupa ir manis jau iepriekš pieminētie grozījumi, un tie nonāk Saeimā kā mana iniciatīva otro reizi, tas ir, par Saeimas pilnvaru izbeigšanu un jaunu vēlēšanu sarīkošanu parlamentāras vai valstiskas krīzes gadījumā. Šie Satversmes grozījumi tika iesniegti tieši šai Saeimai kā jauni priekšlikumi, jo iepriekšējā Saeima no mana priekšlikuma realizēja tikai pusi – tautas tiesības atsaukt Saeimu un sarīkot jaunas vēlēšanas, prezidenta tiesības parlamentāro krīžu gadījumos nav nostiprinātas. Protams, ir jautājums, vai tuvākajā laikā mēs paredzam parlamentāru krīzi. Es ceru, ka tuvākajā laikā tādas nebūs, bet mums tas ir jāparedz. Pēc analoģijas ar finanšu un ekonomisko krīzi – ja mēs būtu paredzējuši, ja mēs būtu gatavojušies tādai iespējai, droši vien Latvijas valsts šo krīzi pārvarētu daudz veiksmīgāk.
Nākošais, ceturtais punkts, ir par prezidenta atstādināšanas procedūru. Ir jāpanāk, ka prezidenta atstādināšanas procedūra nav politiska. Kā tas šobrīd ir fiksēts Satversmē, politiķi nobalso, nolemj mainīt prezidentu un tas var arī notikt. Šai atstādināšanai jābūt tiesiskai, jo šādā gadījumā mēs redzam, ka ir fiksēta norma – Valsts prezidents politisku atbildību nenes, bet pretī viņa vērtējums ir tīri politisks. Un šajā procesā, kad mēs gribam tiesisku risinājumu, vērtējumu un atstādināšanas procedūru, galvenais vārds ir jāsaka Satversmes tiesai, kurai jāvērtē, vai prezidents ir pārkāpis savu zvērestu, Latvijas likumus vai Satversmi. Ja šāds atzinums tiek dots, tad Saeima to arī vērtē ar savu balsojumu. Protams, liekas, ka visi šie priekšlikumi ir vērsti prezidenta pilnvaru palielināšanai, bet pēc būtības tie ir vērsti, lai prezidents labāk pildītu tās funkcijas, ko jau šobrīd Satversme viņam nosaka.
Es gribu pateikt to, ka ir jāsāk arī diskusija par tautas vēlētu prezidentu, jo visi šie grozījumi, ko es šodien iesniedzu, ir domāti gan parlamenta vēlētam prezidentam, gan tautas vēlētam prezidentam. Vai arī ir jāsāk šis otrs process, pēc kura ir pieprasījums sabiedrībā un kuru es arī atbalstu – tas ir tautas vēlēts prezidents.
Es vēlreiz gribu noslēgumā uzsvērt, ka visi šie priekšlikumi ir domāti sabiedrības labumam, lai mazinātu to plaisu, kuru mēs paši atzīstam - kas eksistē starp varu un sabiedrību. Pirmais solis jāsper ir varai, lai tuvinātos sabiedrībai, lai procesi, kā mēs pārvaldām valsti, būtu caurspīdīgāki un sabiedrībai labāk saprotami. Un vēlreiz uzsvēršu – tas ir domāts sabiedrības labumam, valsts labumam un pozitīva lēmuma gadījumā tie varētu stāties spēkā 2015.gadā.
Man ir vēl viens paziņojums. Pēdējā laikā esmu saņēmis ļoti daudz iedzīvotāju, arī pašvaldību, kurās es viesojos, arī sabiedrisko organizāciju un atsevišķu sabiedrībā pazīstamu cilvēku atbalstu kandidēt nākošajam vēlēšanu termiņam. Lai es varētu turpināt to iesākto darbu, ko es esmu veicis līdz šim, lai sabiedrība arī varētu vērtēt šo manis padarīto darbu līdz šim, es jums varu paziņot, ka, respektējot Latvijas Satversmi, respektējot Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu, esmu gatavs veikt arī prezidenta pienākumus turpmāk. Esmu gatavs runāt ar politiskajiem spēkiem par manu kandidēšanu šajās vēlēšanās.
Un, protams, visi jautā, kad būs programma – arī par to esmu padomājis, programmu nākošajiem četriem gadiem es prezentēšu Latvijas Universitātē. Prezidenta viesis šoreiz es būšu pats - lekciju ciklā 19.aprīlī.
Mans lēmums ir galīgs, ļoti skaidrs, visiem saprotams, un es domāju, diezgan viegli interpretējams.
Esmu gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem.
Jautājums: Jūs uzminējāt pirmo jautājumu. Kāpēc Jūs tik ilgi to nedarījāt? Vai Jūs nebijāt saņēmis politisko atbalstu, un vai šobrīd kāds Jums ir izteicis atbalstu?
Valsts prezidents: Es jau teicu, ka es respektēju Satversmi, arī Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības likumu, un tas skaidri nosaka, kā tiek ievēlēti kandidāti un kā kandidāti tiek izvirzīti. Politiskās partijas deva ļoti skaidru signālu, ka tās savas konsultācijas un lēmumus par savu izvēli sāks veidot marta vidū. Marta vidus ir pienācis. Šodien ir 16.marts, līdz ar to es devu skaidru signālu politiskajām partijām.
Jautājums: Turpinot šo pašu tematu, kāpēc tomēr esiet izlēmis kandidēt? Otrs jautājums ir par Jūsu grozījumiem Saeimas atlaišanai krīzes gadījumam. Jūs pats teicāt, ka jau iepriekš Saeima atbalstīja tikai pusi no Jūsu iniciatīvas, kādēļ Jūs vēlreiz šos grozījumus rosināt? Vai jūs nebaida, ka parlaments atkal noraidīs jūsu iniciatīvu?
Valsts prezidents: Šī ir jauna sastāva Saeima ar pilnvarām šobrīd, un tai ir tiesības lemt par visiem priekšlikumiem, ko es esmu iesniedzis, tādēļ izskata arī šo priekšlikumu. Iepriekšējā Saeima pieņēma to daļu no mana priekšlikuma, kuru, viņuprāt, uzskatīja par būtisku, atstājot otru pusi no mana priekšlikuma neizskatītu. Es lieku Saeimai diskutēt par šo otru pusi un arī pieņemt lēmumu.
Jautājums: Jautājums mazliet nesaistīts ar šodienas tematu. Vai Jums šķiet, ka valstī pašlaik atdzimst ražošana?
Valsts prezidents: Protams, mums ir grūti uztvert, ko nozīmē rūpniecības atdzimšana. Lielākā daļa cilvēku domā, ka tas ir vismaz viena lielā „Alfa” Rīgas centrā. Un tad mēs esam pārliecināti, ka pie mums ir ražošana. Bet, ka mēs paskatāmies uz skaitļiem, tad, ja mēs salīdzinām 2010.gadu ar 2009.gadu, rūpniecības pieaugums ir 15,7%. Tātad šis pieaugums ir. Es gribu teikt, ka mums ir arī zināmi flagmaņi kā „Liepājas metalurgs”, „Valmieras stikla šķiedra”, kuri ir tieši pārmantojuši savas ražošanas un modernizējuši savas ražošanas no tā laika, kad mums likās, ka mēs esam ļoti industriāli. „VEF”, „Radiotehnika”, „Alfa”.
Jautājums: Prezidenta kungs, Ārlietu ministrija ir izplatījusi tādu īpaši slepenu instrukciju par to, ko amatpersonām teikt par 16.martu. Man tāds jautājums – tur ir tāds termins, ka 16.marts ir tāda ekstrēmistu grupējumu mākslīgi radīts konflikts, šovs, lai vairotu savu popularitāti. Vai Jūs piekrītat tiešām, ka 16.marts ir mākslīgi radīts šovs, un vai Jūs esat saņēmis šādu instrukciju, ko teikt 16.martā?
Valsts prezidents: Vispirms, es mīlu pieturēties pie instrukcijām, ko es izdodu pats. Otrkārt, man vienmēr ir bijis ļoti skaidrs viedoklis, ko es vienmēr esmu paudis. Pirmkārt, mēs visi savus karavīrus Latvijā valsts līmenī pieminam 11.novembrī, Lāčplēša dienā kā valsts svētkos. Tajā pašā laikā es vienmēr stingri stāvēšu par to, ka mūsu valstī visiem ir tiesības uz pulcēšanās un vārda brīvību, paust savus viedokļus un arī pulcēties, lai paustu viņus. Treškārt, noteikti jāsaprot to, ka mūsu valsts likumi arī nosaka, kādas ideoloģijas, un konkrēti nacistiskā ideoloģija ir starp tām, nedrīkst propagandēt nekādā veidā. Ja būtu kaut viena pazīme, ka šādā vārda brīvības izpausmes un pulcēšanās tiesību brīvības izpausmes gadījumā tiek propagandēta ideoloģija, kas ir aizliegta ar likumu, protams, sekotu ļoti asa valsts reakcija. Bet mums ir jārespektē pilsoņu brīvība. Ja mēs respektēsim mūsu pilsoņu brīvības, mēs arī paši būsim brīvi.
Jautājums: Par Satversmes labojumiem – ko Jūs darīsiet, ja Saeima ar tiem vilcināsies? Vai Jūs esat runājis ar partijām par atbalstu?
Valsts prezidents: Pirmkārt, šajā procesā nevajag steigties. Saeimai pašai ir jādiskutē, jāatrod labākais risinājums. Mans uzdevums ir rosināt šo diskusiju gan Saeimā, gan ārpus Saeimas. Šādiem grozījumiem ir jābūt pietiekami skaidriem, sabiedrībai pietiekami skaidri jāsaprot to mērķi un arī iespējamie rezultāti, lai sabiedrība tos arī atbalstītu. Tas nav tāds process, ko nobeigt vienā dienā ar dekrētu. Mūsu parlamentārā valstī arī mūsu parlaments, Latvijas Saeima, lems par šiem jautājumiem.
