Valsts prezidents: Labdien, godātie žurnālisti! Šodien dienaskārtībā bija trīs tēmas. Pirmā, protams, mēs izanalizējām Vācijas kancleres Merkeles vizīti Latvijā, pārrunājām, ko Latvija ir ieguvusi no šīs vizītes un kāds būtu turpmākais darba plāns, kā turpmāk attīstīt Latvijas – Vācijas ekonomisko sadarbību, jo politiskais atbalsts šobrīd no Vācijas puses Latvijai ir izteikti liels, varbūt vislielākais, kāds ir bijis pēdējos gados. Ja mēs paskatīsimies nesenajā vēsturē, šis ir pirmais gadījums, kad dažu mēnešu laikā Latviju apmeklē gan Vācijas ārlietu ministrs Vestervelle, gan arī kanclere Merkele. Mums ir jābūt gataviem – gan šai valdībai, gan arī valdībai pēc vēlēšanām – attīstīt Latvijas un Vācijas ekonomisko un arī tālāk politisko sadarbību.
Otra sarunu tēma bija, kā mēs gatavojamies Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas prezidentu kopējai sanāksmei šeit, Rīgā, kas notiks pēc dažām dienām. Šis ir pasākums, kurā galvenā tēma būs enerģētika. Tā bija tēma arī vakar sarunās ar Vācijas kancleri. Šī ir joma, kā izkustēties no sastinguma punkta, kurā ir mūsu enerģētiskās attīstības vīzija un mūsu tuvākie plāni enerģētikas attīstībā – kā panākt to, ka tomēr Baltija nav tikai atsevišķa sala Eiropas Savienībā, kura ir atdalīta no pārējās enerģētikas sistēmas, kas eksistē gan Skandināvijā, gan arī Centrālajā un Rietumeiropā. Tas ir vēl viens punkts, ko mēs varētu pārrunāt arī Baltijas un Polijas kopējās sadarbības vārdā.
No iekšpolitiskajiem tematiem bija tikai viens – mēs pārrunājām iespējas, kā varētu finansiāli palīdzēt Okupācijas muzejam, kas, manuprāt, ir viens no tiem muzejiem, kas ir ar valstisku nozīmi. Muzejs, kurā ir ļoti konceptuālā, labā veidā parādīta mūsu vēstures traģiskākā lappuse un uz kuru mēs vedam visus savus viesus, lai parādītu to, kas Latvijas valstij un iedzīvotājiem ir svarīgi. Un premjers solīja palīdzēt.
Jautājums: Arodbiedrības uzskata, ka budžets tomēr bija jāsastāda pirms vēlēšanām, jo tagad cilvēkam nav skaidrs, kā notiks griešana pa nozarēm, un budžets tagad, pirms vēlēšanām, ir kā spekulāciju objekts. Kādas ir Jūsu domas?
Valsts prezidents: Jūs jau pati atbildējāt uz savu jautājumu. Budžets vienmēr būs spekulāciju objekts pēdējos divus mēnešus pirms vēlēšanām. Tieši tas ir tas arguments, kāpēc valdība nemaz nevar nākt ar konkrētu budžetu, kurš būtu ļoti pamatots un tai pašā laikā nebūtu pakļauts spekulācijām un populismam. Pēc vēlēšanām populisms un spekulācijas beigsies, būs ievēlēta jauna Saeima ar tautas mandātu, būs jauna valdība, kura atbildīgi lems par tiem ekonomiskajiem uzdevumiem, kas viņai ir jāveic. Un budžets būs pirmais uzdevums. Tad parādīsies arī nopietnas sarunas, kādam viņam ir jābūt, kādam jābūt precīzam konsolidācijas skaitlim un arī, kā tas tiks panāks, ar kādiem paņēmieniem. Es domāju, partijas tam būs gatavas. Un ja nebūs gatavas, tad kļūs gatavas uzreiz pēc vēlēšanām. Jo, redziet, mēs esam pieraduši pie tiem ātriem lēmumiem, jo dažreiz bija nepieciešams ātri lemt, dažreiz nebija drosmes ātri lemt. Šobrīd jau valdība būs sagatavojusi pamatu, un arī jaunie ministri izmantos šo pamatu, lai reāli samazinājumus izdarītu gudri un nebūtu parastais griešanas princips. Bet uzdevumi, ja mēs ņemam kopumā, par izdevumu un ieņēmumu sabalansēšanu, sanāk vairāku simtu miljonu apjomā, šis skaitlis arī precīzi būs zināms pēc vēlēšanām, noteikti būs jāizpilda. Nav jau mums citas izejas. Jābūt gataviem darbiem. Bet šobrīd, līdz vēlēšanām, būs spekulācijas, piedāvājums, varbūt, kāds, kas būs labākais veids, un būs strīdi. Strīdos varbūt arī radīsies daļa no patiesības, ko mēs redzēsim pēc vēlēšanām.
Jautājums: Turpinot šo tematu, premjeram pēc pāris stundām būs jāpiedalās vienā sēdē, kurā tiks analizēti ministriju piedāvātie tēriņu samazinājumi. Kā Jums šķiet, vai nesanāk duāla situācija – no vienas puses sabiedrība sagaida no ministriem, lai viņi atbildētu par savu nozari un varbūt kaut kur nepieļautu atkāpes, no otras puses ir šis spiediens meklēt un meklēt arvien jaunas tēriņu ierobežošanas iespējas? Mēs zinām kāda ir bijusi reakcija uz to – tā ir bijusi ļoti asa šobrīd.
Valsts prezidents: Katrs ministrs, protams, cīnīsies par savas ministrijas budžetu, tā tas ir bijis vienmēr un tā tas vienmēr arī būs. Tomēr gudrais ministrs noteikti būtu sagatavojis vismaz vairākus rezerves variantus, kas vislabāk dotu iespēju ietaupīt un tajā pašā laikā nekaitētu pašas ministrijas darbam. Protams, šie labie mājasdarbi nenonāks dienasgaismā līdz vēlēšanām. Līdz vēlēšanām būs skaidrs strīds par to, ka mēs vairs vairāk nevaram samazināt. Bet pieredze rāda, ka būs jāatrod optimāls, racionāls risinājums un gudrs ministrs tam gatavojas jau laicīgi.
Jautājums: Rīgas Vagonu rūpnīca tagad izmisīgi cīnās konkursā par valsts pasūtījumu 200 miljonu vērtībā. Vai, Jūsuprāt, tomēr valstij nebūtu kaut kādas iespējas atbalstīt vietējos uzņēmumus, sevišķi tik lielus un tādus, kuriem tas ir izdzīvošanas jautājums?
Valsts prezidents: Valstij ir viens politisks virsuzdevums: veicināt mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Tātad nevis vienkārši atbalstīt, tāpēc ka gribam atbalstīt, bet veicināt tieši to, lai mūsu uzņēmumi kļūtu konkurētspējīgi un uzvarētu konkursos gan vietējos, gan starptautiskos.
