Tajā dienā ļoti daudz tika runāts par savstarpējām ekonomiskajām un arī politiskajām attiecībām un arī par to, kādu mēs redzam kopīgo Eiropas tālāko attīstību, gan arī to, kā veidojas Eiropas un Krievijas tālākā sadarbība.
Ministru prezidenta kungs savukārt mani informēja par to, kā veicas amerikāņu delegācijai šeit, Rīgā, sarunās ar Latvijas uzņēmējiem, ko Latvijas uzņēmēju daļa piedāvā amerikāņiem, izmantojot savas misijas apgādes Afganistānā. Tie bija būtiskākie jautājumi, bija arī ļoti daudz sīkāki jautājumi, intensīva saruna, bet tagad esam atvērti jūsu jautājumiem.
Jautājums: Tieši pirms gada notika jūsu sasauktā valdības ārkārtas sēde, un toreiz jūs teicāt: „Es gribēju, lai mazinātu šo satraukumu, neziņu, kas brīžiem valda sabiedrībā.” Tuvojoties vēlēšanām, skaidrības par daudziem jautājumiem, tagad jau nākamā gada budžetu, nodokļiem joprojām nav. Kas Jums ir šobrīd sakāms?
Valsts prezidents: Sēde gadu atpakaļ bija par strukturālām reformām – kas notiks medicīnā, kas notiks izglītības sistēmā un kas notiks valsts pārvaldē. Man jums jāatgādina, ka jau šodien ir reformēta izglītības sistēma, skolu sistēma ir reformēta. Reforma vēl turpinās. Arī šogad tika optimizētas un slēgtas skolas, bet jau ar sabiedrības izpratni. Ja mēs salīdzināsim iepriekšējo gadu ar šo gadu, tad iepriekšējā gadā bija neziņa, kas notiks ar skolām, kas notiks ar skolēniem, vai kritīs izglītības kvalitāte jaunajos apstākļos. Tas viss notika ļoti lielā steigā, dažu mēnešu laikā un sabiedrībai tas bija jāuzzina. Šobrīd vairs sabiedrība neuzdod jautājumus par skolām, jo ir pati iesaistīta šajās strukturālajās reformās – kā vecāki, tā skolotāji un paši skolēni.
Medicīnā ir mazliet sliktāk. Daļa reformu ir veikta – ir vienotais palīdzības dienests. Tā bija strukturāla reforma. Vēl turpinās slimnīcu optimizācijas plāni, bet tur vēl ir daudz darāmā, jo jādomā tomēr arī, lai šis ir labākais un visefektīvākais finansēšanas modelis, kāds medicīnā ir. Tā kā ir ļoti liela starpība, cik daudz iedzīvotāji zināja pirms gada par strukturālām reformām medicīnā, izglītībā un valsts pārvaldē un cik viņi zina šobrīd. Šobrīd jau viņi ir iesaistījušies reformās, un faktiski Jūsu jautājums ir drusku ar bārdu.
Jautājums: Toreiz Jūs teicāt, ka tā sēde deva arī paātrinājumu valsts budžeta veidošanā. Šobrīd, tuvojoties vēlēšanām, neziņa par budžetu un nodokļiem, vai tur, Jūsuprāt, ir lielāka iesaiste un lielāka skaidrība?
Valsts prezidents: Vispirms par sēdēm. Bija divas sēdes. Bija pavasara sēde un rudens sēde. Bija arī ārkārtas sēdes, kuras tiešām iekustināja visus šos procesus, un kuru dalībniece šodien ir pati sabiedrība. Tobrīd sabiedrība nebija dalībniece. Tās bija valdības idejas, absolūta nepieciešamība rīkoties, bet līdzdalība šajos procesos nebija nekāda. Šodien šāda līdzdalība ir. Un to vajag nodalīt – strukturālās reformas no valsts budžeta. Strukturālās reformas ir ilgtermiņa. Ja mēs kaut ko mainām, padarām sistēmas efektīvākas, tās efektivitātes ietekme ir jau vairākus gadus uz priekšu, varbūt pat veselus desmit gadus uz priekšu. Kas attiecas uz budžetu, tad pagaidām, kad mums nav pieņemts fiskālās disciplīnas likums, budžets attiecas tikai uz nākamo gadu un budžetu pieņems jaunā Saeima, par to atbildēs jaunā valdība, kura tiks veidota pēc vēlēšanām. Šobrīd, kad ir pavisam maz laika palicis līdz vēlēšanām, protams, nekādas budžeta diskusijas, nopietnas diskusijas nenotiks. Varētu būt spekulācijas, būtu ļoti pozitīvi, ja būtu kādi piedāvājumi, jo politiķiem ir ļoti grūti sevi pozicionēt kā labiem politiķiem, ja gaidāmi ir ne pārāk optimistiski darbi. Tāpēc arī partijas daudz vairāk saka, ko viņas nedarīs, lai norobežotos no nepopulārajiem darbiem, nekā saka: mēs to darīsim.
Jautājums: Pēdējās dienās aktuāls ir jautājums par jaunā ģenerālprokurora Kalnmeiera darbībām. Proti, viņš pats ir izteicies, ka nepieciešams veikt inventarizāciju vairākās skaļās lietās. Vai Jūs esat sekojis līdzi šiem notikumiem un kāds ir Jūsu viedoklis?
Valsts prezidents: Mēs ar Kalnmeiera kungu esam tikušies vairākas reizes, un esmu informēts par visu, ko viņš ir plānojis darīt. Kalnmeiera kungs ir ievēlēts, lai būtu ģenerālprokurors. Tā ir viņa kompetence, kā vislabāk vadīt Ģenerālprokuratūru un organizēt tās darbus.
Jautājums: Lai gan likums atļauj vēlēšanu gadā pieņemt budžetu vēlāk, četru mēnešu laikā, vai Jūs abi uzskatāt, ka šīs iespēja būtu jāizmanto pirmo reizi Latvijas vēsturē, vai tomēr jāpieņem budžets līdz gada beigām?
Valsts prezidents: Ļoti grūti būs noteikt kādu konkrētu datumu, izņemot to, kas jau ir noteikts likumā. Bet jo ātrāk Latvijas valdība un jaunā Saeima izlems par budžetu, jo tas būs labāk Latvijas ekonomikai un arī ekonomiskajai attīstībai nākamajā gadā.
