Jautājums: Pēc Lieldienām, prezidenta kungs, Jums ir Latvijas Universitātē lekcija, kur Jūs uzstāsieties. Par ko Jūs plānojat runāt?
Valsts prezidents: Lekcija ir iecerēta kā jauna tradīcija, kad prezidents sava termiņa beigās uzstājas ar iepriekšējā perioda analīzi un uzstādījumiem nākamajiem četriem gadiem. Galvenie bloki, protams, būs politiskās sistēmas attīstība, kas ir panākts, ar kādiem rezultātiem, kādi būtu nākošie soļi, kas sperami šajā virzienā. Otrais bloks – noteikti demogrāfija, jautājums, kas mums tiešām visiem ir ļoti svarīgs. Trešais jautājums ir ekonomikas atveseļošanās. Ceturtais – protams, ārpolitika. Tie būs galvenie bloki pa tēmām. Protams, es jūs visus aicinu uz šo lekciju, un jūs iegūsiet bagātīgu informāciju par to, gan kas ir bijis, gan kādi ir mani nākotnes nodomi.
Jautājums: Jūs jau tagad izskatījāt jautājumu par pabalstu griestu iesaldēšanu, ko Jūs bijāt spiests nodot parakstu vākšanai. Bet arī ir aktuāls jautājums par algu iesaldēšanu, tajā skaitā arī privātajā sektorā, ko valdība min kā vienu no risinājumiem inflācijas mazināšanai. Kā Jūs vērtējat šos priekšlikumus? Vai tas ir reāli vispār ko tādu panākt Latvijā?
Valsts prezidents: Priekšlikumi var būt dažādi, bet mums ir skaidri jāsaprot, ka algas privātā sektorā nosaka paši uzņēmēji un valdība var tikai aicināt uz izpratni šajā jautājumā. Cits jautājums ir algas publiskajā sektorā, tātad valsts darbā strādājošajiem, tur valdība pati pieņems šo lēmumu. Bet, ja reiz šādi priekšlikumi ir parādījušies, tad pirmkārt tie jāapspriež trīspusējā padomē – tātad arodbiedrības, darba devēji, valdība kopīgi spriež, kāds būtu labākais risinājums Latvijas ekonomiskas atveseļošanas labā.
Jautājums: Man jautājums ir par šīm divām parakstu vākšanām. Vai, Jūsuprāt, par sociālajiem pabalstiem un Satversmes grozījumiem jautājums būtu jāizlemj referendumā?
Valsts prezidents: Mums ir demokrātiska valsts, kur cilvēku viedokļi ir jānoskaidro. Ja vēlētāji ir savākuši parakstus un vēlas noskaidrot sava viedokļa pareizību un arī atbalstu šādam viedoklim, šī iespēja valstij ir jādod. Cits jautājums ir par šiem trim likumiem, kur bija 37 opozīcijas paraksti, deputāti, kas pārstāv savus vēlētājus, vēlas, lai šo likumu apturētu uz diviem mēnešiem, un arī noskaidrot viedokli, vai viņu vēlētājs to atbalsta. Tās ir likumīgas tiesības, un viņas ir jāievēro. Manuprāt, ļoti svarīgi visus šos jautājumus nejaukt kopā.
Jautājums: Sakiet, kādas ir Jūsu domas, kā varētu uzlabot demogrāfiju un veicināt dzimstību Latvijā?
Valsts prezidents: Bez šaubām, tas nav vienkārši sauklis – gribam vairāk bērnus. Tai jābūt diezgan kompleksai pieejai – gan dzimstības veicināšanai, gan to ģimeņu atbalstam, kad ir ar daudz bērniem, gan arī cilvēku veselības uzlabošana, lai viņi būtu ilgāk darbspējīgi, lai varētu kalpot kopējam sabiedrības labumam. Protams, arī, lai ekonomiskā situācija būtu tāda, lai cilvēki nevis dotos prom no mūsu valsts, bet atgrieztos mūsu valstī un arī dotu ekonomisko ieguldījumu valsts attīstībā. Bez darba nekad labklājība nebūs, bet ģimenes vēlas dzīvot labklājībā. Tas ir tas uzdevums, kas ir grūts, bet valdība un visa sabiedrība kopumā, es domāju, to var atrisināt. Jo alternatīva ir gluži vienkārša – tā ir masveida imigrācija.
