Vaira Vīķe-Freiberga

 

Pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ielūguma 13.-15.maijā Latvijā valsts vizītē uzturēsies Portugāles prezidents Žoržs Sampaiju (Jorge Sampaijo). Vizītes laikā paredzēta tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, abu valstu delegāciju sarunas, tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju, Ministru prezidentu. Portugāles prezidents uzrunās studentus Latvijas Universitātē un Stokholmas Ekonomikas augstskolā, kā arī piedalīsies Biznesa seminārā Rīgas biržā. Ž.Sampaiju, kuram šis būs pirmais Latvijas apmeklējums, noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa, apmeklēs Okupācijas muzeju. 1994.gadā Latvijā viesojās Portugāles prezidents Manuels Soarešs.

 

Lūdzam žurnālistus, kas vēlas atspoguļot vizīti, akreditēties Valsts prezidenta Preses centrā ne vēlāk kā līdz pirmdienai, 12.maijam, plkst.16.00, pa tālr. 7092132, roberts@president.lv!!!

 

 

 

VIŅA EKSELENCES PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTA UN VIŅA KUNDZES VALSTS VIZĪTES LATVIJĀ PROGRAMMA 13.-15. MAIJS, 2003

 

 

OTRDIENA, 13.MAIJS

 

16:00 Ierašanās lidostā ‘’Rīga’’

17:05 Pastaiga pa Vecrīgu

18:00-18:30 Okupācijas muzeja apmeklējums (TV, foto)

 

TREŠDIENA, 14.MAIJS

 

10:00 Oficiālā sagaidīšanas ceremonija Rīgas pilī  (TV tiešraide, foto)

Žurnālistus pa pils dārza vārtiem lūdzam ierasties Preses centrā 9.30 !!!

10:10 Parakstīšanās Goda viesu grāmatā Ģerboņu zālē (TV, foto)

10:12 Abu valstu prezidentu un dzīvesbiedru saruna Zelta zālē (ofic.TV, foto)

10:35 Prezidentu un delegāciju sarunas Ģerboņu zālē (TV, foto)

11:10 Preses brīfings

11:35 Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa (TV, foto)

12:00 Oficiālā abu valstu biznesa foruma noslēguma ceremonija Rīgas biržā (prese, TV, foto)

13:00 Pusdienas, ko rīko Ministru prezidents Einars Repše Hotel Grand Palace (TV, foto sāk.)

16:00 Tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri Saeimas Brūnajā zālē (TV, foto)

16:40 Ierašanās Latvijas universitātē. Tikšanās ar studentiem

20:10 Vakariņas, ko par godu Portugāles prezidentam un viņa dzīvesbiedrei rīko Latvijas Valsts prezidente un Im. Freiberga kungs (TV, foto)

 

CETURTDIENA, 15.MAIJS

 

11:00 Portugāles Republikas prezidenta uzruna Rīgas Ekonomikas Augstskolā (prese, TV, foto)

12:00 Izstāde ‘’Porto wines’’ viesnīcā “Reval Hotel Latvija”

14:30 Izlidošana no Rīgas

 

 

Latvijas un Portugāles attiecības

 

 06.05.2003. (www.mfa.gov.lv)<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

 

Diplomātisko attiecību hronoloģija

 

Portugāle atzina Latvijas valsts neatkarību 1921.gada 19.februārī. Latvijas sūtņi Francijā bija akreditēti arī Portugālē. Rīgā darbojās Portugāles ģenerālkonsulāts. 1939.gada 18.oktobrī tika akreditēts pirmais Portugāles sūtnis Latvijā Sūza Mendess (Sousa Mendes). Latvijai Portugālē bija arī savs Goda konsuls.

 

1940.gadā Portugāle neatzina Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā.

 

Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu Portugāle kopā ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991.gada 27.augustā. Diplomātiskās attiecības abu valstu starpā tika atjaunotas 1991.gada 2.oktobrī.

 

1993.gada 19.maijā tika akreditēts Portugāles vēstnieks Latvijā Vašku Taveira da Kunja Velente (Vasco Taveira da Cunha Valente), 1995.gada 26.septembrī viņu nomainīja Paulu Giljerme Pirešs de Lima Kastiljo (Paulo Guilherme Pires de Lima Castilho). 1999.gada 24.augustā Portugāles vēstnieka Latvijā amatā stājās Alvaro Manuels Suarešs Gera (Álvaro Manuel Soares Guerra). 2002.gada 22.janvārī viņu nomainīja Žoao Pedro Zanati (João Pedro Zanatti). Portugāle nav atvērusi savu vēstniecību Latvijā, tās vēstnieks rezidē Stokholmā.

 

No 1994.gada 10.janvāra Latvijas vēstniece Portugālē bija Aina Nagobads - Ābols (rezidence Parīzē). 1997.gada decembrī Lisabonā darbu uzsāka pilnvarotais lietvedis Rolands Lappuķe, kurš 1999.gada 2.novembrī tika akreditēts par Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Portugālē. 1999.gada 8.novembrī Ārlietu ministra Induļa Bērziņa klātbūtnē notika Latvijas vēstniecības Lisabonā oficiālā inaugurācija. 2003.gada maijā tika akreditēts Latvijas vēstnieks Portugālē Ints Upmacis.

 

Lisabonā Latvijas Goda konsuls bija Alans Valešs (Alans Vales) (savu darbību beidza 2000. gadā). Portugālē Porto pilsētā no 2001.gada septembra darbojas Latvijas Goda konsuls Auguštu Fereira Mašadu (Augusto Ferreira Machado).

 

Parlamentārā sadarbība

 

Abu valstu Parlamentos darbojas draudzības grupas. Latvijas - Portugāles parlamentārās sadarbības grupa Saeimā tika izveidota 1999.gadā un atjaunota 8.Saeimā 2002.gada novembrī; grupas priekšsēdētāja ir Silva Bendrāte. Portugāles Republikas Asamblejas Latvijas - Portugāles draudzības grupu vada Roza Marija Albernaža (Rosa Maria Albernaz). 2003.gada 3.maijā viņai tika pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis.

 

2000.gada maijā notika Saeimas priekšsēdētāja J.Straumes un Saeimas delegācijas vizīte Portugālē un Saeimas Eiropas lietu komisijas vizīte. Latvijas puse ir arī izteikusi ielūgumu Portugāles Nacionālās Asamblejas prezidentam apmeklēt Latviju.

 

Politiskais dialogs

 

Politiskais dialogs abu valstu starpā ir ievērojami intensificējies Latvijas integrācijas ES un NATO procesu kontekstā. Pēc iestāšanās ES Latvija līdzīgi Portugālei atradīsies ES perifērijā. Arī salīdzināmais valstu svars un pārstāvniecība ES institūcijās nākotnē, kā arī iespējamās kopīgās intereses jau patlaban veicina konstruktīvas konsultācijas abu valstu amatpersonu starpā.

 

Portugāles Eiropas lietu Valsts sekretārs pēc vizītes Rīgā 2002.gada 8.novembrī ir devis rakstisku ielūgumu LR Ārlietu ministrijas valsts sekretāram Mārim Riekstiņam apmeklēt Portugāli 2003.gadā.

 

Latvijas puse ir gandarīta par Portugāles valdības lēmumu laika posmā no 2003.-2005.gadam atvērt Portugāles vēstniecības ES kandidātvalstīs, tai skaitā arī Latvijā. Rīga varētu tikt izvēlēta arī kā reģionālā vēstniecība Baltijas valstīm.

 

Starpresoru sadarbība

 

Aizsardzības joma:

 

Latvija ir ieinteresēta regulārās militāri - politiskās konsultācijās ar Portugāli, kā arī noslēgt līgumu par sadarbību aizsardzības jomā (aizsardzības ministriju līmenī).

 

Portugāles amatpersonas tiek regulāri informētas par gadskārtējā Rīcības plāna dalībai NATO sagatavošanu un izpildi. Uzsvars nākotnē būtu jāliek uz sadarbību NATO Partnership for Peace programmas ietvaros un regulārām militāri - politiskām konsultācijām.

 

Latvijas puse ir izteikusi ielūgumu Portugāles Nacionālās Aizsardzības ministrijas aizsardzības politikas ģenerāldirektoram Ģen.Maj. Jose Luis Pinto Ramalho apmeklēt Latviju.

 

Reģionālās attīstības jautājumi, Twinning projekti:

 

Sadarbība ar Portugāli jau patlaban noris jautājumos, kas skar Nacionālā attīstības plāna (NAP) un reģionālās politikas izstrādi, kā arī Portugāles iestāšanās ES sarunu pieredzi. Ņemot vērā, ka abu valstu iedzīvotāju koncentrācijai valstī un reģionu attīstības līmeņiem ir ļoti liela līdzība, šo sadarbību, it īpaši pieredzes apmaiņu NAP sagatavošanā, uzraudzībā, izvērtēšanā un reģionālās politikas sagatavošanā būtu vēlams turpināt arī reģionu līmenī, izmantojot Phare porgrammas.

 

Transports:

 

2000.gada 20.novembrī stājās spēkā Nolīgums par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu, kas paredz arī Latvijas - Portugāles Kopējās komisijas sanāksmes par starptautisko autopārvadājumu jautājumiem sasaukšanu. Abu valstu starpā gadskārtēji tiek noteiktas autopārvadājumu atļaujas.

 

Iekšlietu un tieslietu joma:

 

Lai izvērstu sadarbību iekšlietu jomā, būtu nepieciešams noslēgt Līgumu par sadarbību terorisma, nelikumīgo narkotisko līdzekļu tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanā. Valsts valodas centram izveidojusies sadarbība akadēmiskā līmenī - sociolingvistiskās situācijas apzināšanā un lingvistiskās likumdošanas salīdzināšanas jomā. Valsts zemes dienestam sadarbība ar Portugāli pastāv Eiropas Nacionālo kartēšanas aģentūru vadītāju grupas ietvaros.

 

Kultūra:

 

Ar Gulbenkiana kultūras fonda un Kamoiša institūta (Instituto Camŏes) atbalstu ir izdots L.Brieža tulkotais un sagatavotais portugāļu mūsdienu dzejas antoloģijas krājums divās valodās. Arī Latvijas Nacionālā bibliotēka ir nodibinājusi sakarus ar Gulbenkiana fondu un tiek veikta sarakste par bibliotēkai nepieciešamās literatūras atlasi. 2001.gadā Porto un Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsētas. 2002.gada aprīlī Porto tika rīkotas Rīgas dienas. 2002.gada beigās viesizrādēs Portugālē viesojās Latvijas Nacionālās Operas baleta trupa. 2002.gada jūlijā Lisabonas Arhitektu namā notika izstāde "Par jūgendstila arhitektūru Rīgā". 2002.gadā Latvijas Mākslas akadēmijas aulā bija portugāļu mākslinieka F.Lranjo darbu izstāde. Latvijas Mākslas akadēmijai "Socrates/Erasmus" programmu ietvaros ir noslēgts līgums ar Porto Universitātes Tēlotājmākslas fakultāti.

 

Izglītība:

 

Latvijas Universitātes Romānistikas fakultātē 2000./2001.mācību gadā tika aizsākta portugāļu valodas apmācība, un ar Kamoiša institūtu tiek pārrunātas iespējas sniegt izvērstāku atbalstu šai valodas apmācībai. Izglītības jomā Latvijas un Portugāles amatpersonas sadarbojas dažādu ES un starptautisku izglītības programmu ietvaros (kā piem., "Socrates" programmas "Arion" apakšprogramma par informācijas un pieredzes apmaiņu par izglītības sistēmām un politiku; OECD Programme for International Student Assessment; International Association for Evaluation of Educational Achievement). Abu valstu universitātes sadarbojas "Socrates" programmas "Erasmus" apakšprogrammas ietvaros. Sadarbība ar Portugāli notiek arī sporta jomās.

 

Veselības aprūpe:

 

Katastrofu medicīnas sadarbības jomā sadarbība bijusi saistīta ar dažādām apmācībām, kurās ir piedalījušies arī Portugāles mediķi. Veselības ministrija ir ieinteresēta izveidot pastāvīgus kontaktus ar institūcijām, kuras pārvalda katastrofu medicīnas sistēmu un vada ikdienas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestus Portugālē, kā arī iepazīties ar Portugāles pieredzi mirstības samazināšanai ceļu satiksmes negadījumos cietušo vidū.

 

Ekonomika:

 

Saskaņā ar LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kopš 1997.gada Latvijas un Portugāles divpusējās tirdzniecības apjomi ir svārstījušies, Latvijas eksportam uz Portugāli un importam no Portugāles salīdzinājumā ar 1997.gadu pakāpeniski palielinoties. Periodā no 2002.gada Latvijas eksports uz Portugāli sasniedza 5 925 196 USD un Latvijas imports no Portugāles - 7 818 067 USD.

 

Salīdzinājumā pa valstīm, 2002.gadā Latvijas eksports uz Portugāli bija 32.vietā, sastādot 0,26% no kopējā Latvijas eksporta; Latvijas imports no Portugāles bija 33.vietā, veidojot 0,19% no Latvijas kopējā importa.

 

Galvenās eksporta preces uz Portugāli sadalījumā pa preču grupām 2002.gadā bija metāli un to izstrādājumi (3,11 milj.USD apmērā, jeb 52,47% no kopējā eksporta uz Portugāli), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (1,68 milj.USD, jeb 28,37%), dzīvnieki un lopkopības produkcija (0,69 milj.USD, jeb 11, 70%), kā arī koksne un tās izstrādājumi (0,32 milj.USD, jeb 5,42%).

 

Galvenās importa preces no Portugāles bija mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (3,52 milj.USD, jeb 44,97%), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (1,75 milj.USD, jeb 22,43%), apavi, lietussargi, cepures, citi priekšmeti (0,64 milj.USD, jeb 8,14%), akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi (0,52 milj.USD, jeb 6,71%), kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozaru produkcija (0, 49 milj.USD, jeb 6, 32%).

 

Portugāles tiešās investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu statūtkapitālā 2002.gada beigās veidoja 216,61 tkst.USD, ierindojot Portugāli 56.vietā lielāko investētājvalstu sarakstā. 2003.gada 3.maijā LR Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 3 Portugāles - Latvijas kopuzņēmumi.

 

Ekonomiskās aktivitātes

 

No 2002.gada 18.-21.aprīlim Porto notika Rīgas dienas Porto. Šo dienu laikā notika 4 izstāžu atklāšana, 7 koncerti, kā arī uzņēmēju seminārs. Uzņēmēju seminārā piedalījās tikai 7 uzņēmēji no Latvijas un vairāk kā 40 no Portugāles. 2002.g. 19.septembrī Porto notika LR Goda konsula Porto organizētā tikšanās starp portugāļu transporta firmu pārstāvjiem un LR Satiksmes ministrijas tautsaimniecības sadarbības veicināšanas biroja pārstāvi Jāni Butnoru. Transporta firmas, kas piedalījās - "Ibero Linhas", "Lassen (Geologistics)", "K Line" un "Garland Navegacao", kā arī aģentūra "PORTR Transitarios". Tikšanās mērķis - iepazīstināt portugāļu uzņēmējus ar Latvijas ekonomisko situāciju, ostām un ar to iespējām. 2002.gada 10.-11.oktobrī Portugālē viesojās Rīgas Domes delegācija, kuras mērķis bija iegūt informāciju par Portugāles pieredzi publisko un privāto projektu (Public Private partnership) apgūšanā.

 

Nozīmīgākās vizītes:

 

No Portugāles:

 

1994.gada 17.- 18.oktobris Portugāles Republikas prezidenta Mario Soareša vizīte

1997.gada 11.- 15.oktobris Republikas Asamblejas Draudzības grupas pārstāvju vizīte

1998.gada 1.- 4.jūlijs Republikas Asamblejas Eiropas lietu komisijas deputātu vizīte

1999.gada 25.- 26.oktobris Portugāles Republikas Ārlietu ministrijas Valsts sekretāra Francišku Seišašs da Košta (Francisco Seixas da Costa) vizīte

2001.gada 15.- 16.februāris Portugāles Republikas Ārlietu ministrijas Valsts sekretāra Francišku Seišašs da Košta (Francisco Seixas da Costa) vizīte

2001.gada 18.- 19.jūnijs Portugāles Republikas valsts ministra un ārlietu ministra Žaimes Gama (Jaime Gama) darba vizīte

2002.gada 8.novembris Portugāles Republikas valsts sekretāra Eiropas lietās Karloša Koštas Neveša (Carlos Costa Neves) darba vizīte

 

No Latvijas:

 

1995.gada 14.- 17.maijs Latvijas Republikas Valsts prezidenta G.Ulmaņa vizīte

1997.gada 27.- 30.aprīlis Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja A.Čepāņa vizīte

1997.gada 23.- 28.jūnijs Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra A.Gorbunova vizīte

1997.gada 24.- 25.oktobris Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra M.Riekstiņa politiskās konsultācijas

1999.gada 4.- 5.maijs Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka A.Roņa politiskās konsultācijas

1999.gada 8.novembris Latvijas Republikas ārlietu ministra I.Bērziņa vizīte

2000.gada 22.- 27.marts Latvijas Republikas iekšlietu ministra M.Segliņa un ministrijas delegācijas vizīte

2000.gada 7.- 12.aprīlis Latvijas Republikas izglītības ministra J.Gaigala vizīte

2000.gada 27.- 28.aprīlis Latvijas Republikas Saeimas Eiropas Lietu komisijas priekšsēdētāja E.Inkēna un Saeimas delegācijas vizīte

2000.gada 27.- 31.maijs Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja J.Straumes un deputātu delegācijas vizīte 2000.gada 3.- 5.maijs Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka A.Ķestera politiskās konsultācijas

2000.gada 17.oktobris Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra M.Riekstiņa politiskās konsultācijas

2000.gada 22.- 26.novembris Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu organizācijām R.Zīles vizīte

 

Līgumtiesiskā bāze

 

Parakstīti sekojoši divpusējie līgumi:

 

  • Līgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību (spēkā kopš 17.07.1997.);
  • Līgums par abpusēju vīzu režīma atcelšanu (parakstīts 20.04.1999, spēkā kopš 22.12.1999, bet uz savstarpējas vienošanās pamata pagaidu piemērošana notika jau kopš 26.04.1999.);
  • Nolīgums par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (spēkā kopš 20.11.2000.);
  • Līgums par sadarbību izglītībā, kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā (spēkā kopš 19.09.2002.);
  • Līgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras ieceļo un uzturas nelikumīgi (parakstīts 08.11.1999., nav stājies spēkā). Portugāles puse vēl nav veikusi ratifikācijas procedūru;
  • Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (Portugāles puse veikusi ratifikācijas procedūras 2003.martā).

 

Divpusējie līgumi sagatavošanā:

 

  • Klasificētās informācijas aizsardzības līgums (LR puses līgumprojekts ir iesniegts Portugālei 2000.gada pavasarī);
  • Līgums par sadarbību terorisma, nelikumīgo narkotisko līdzekļu tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanā (LR puses līgumprojekts tika iesniegts Iekšlietu ministra M.Segliņa vizītes laikā Portugālē 22.-27.03.2000);
  • Līgums par divpusējiem kontaktiem un sadarbību aizsardzības jomā. Portugāle ir vienīgā NATO dalībvalsts, ar kuru Latvijai šāds līgums nav noslēgts (Latvijas puse veic līguma teksta saskaņošanas iekšējo procedūru).