Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Viļņā piedalās triju Baltijas valstu un Polijas prezidenta sarunās.Tikšanās laikā prezidente augstu novērtēja to, ka Polijas prezidents ir pievienojies tradicionālajai Baltijas valstu prezidentu tikšanās reizei, jo Polijas kā jaunās NATO dalībvalsts atbalsts NATO kandidātvalstīm Latvijai Lietuvai un Igaunijai ir ļoti būtisks.
“Polijas pieredze dod racionālus argumentus Baltijas dalības nepieciešamībai NATO,” sacīja Vaira Vīķe-Freiberga.
Vaira Vīķe-Freiberga, Valds Adamkus, Arnolds Rītels un Aleksandrs Kvasņevskis apspriedās par četrpusējām iniciatīvām saistībā ar Baltijas valstu integrāciju NATO un Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas integrācijas gaitu Eiropas Savienībā (ES). Prezidenti vienojās, ka ir jālūkojas nākotnē un caur šodienas jautājumu risināšanu valsts attīstībā ir jāraugās nākotnē jau kā ES un NATO dalībvalstīm. Tieši no šī redzes leņķa jāīsteno šodienas izaicinājumi. Prezidenti vienojās, par triju Baltijas valstu un Polijas vēstniecību ASV kopīgo iniciatīvu cieši sadarboties laikā līdz Prāgas NATO galotņu sanāksmei šī gada nogalē. Tika pārrunātas aktuālākās diskusijas NATO paplašināšanās jautājumā, jaunais dialogs starp NATO un Krieviju NATO paplašināšanās jautājumos.
Pārrunājot aktuālākos ES integrācijas jautājumus, prezidenti atzīmēja, ka lauksaimniecības joma ir tā, kas visvairāk satrauc kandidātvalstu sabiedrības. Un šobrīd galvenais, kā sarunās arī uzsvēra Latvijas prezidente, ir tas, lai dalībvalstīm un kandidātvalstīm būtu kopīgs dialogs un izpratne par šī jautājuma virzīšanu un risināšanu. “Nevar būt tā, ka mēs ražotu mazāk nekā ir nepieciešams kaut vai mūsu pašu valsts vajadzībām,”atzīmēja Vaira Vīķe-Freiberga.
Polijas prezidents uzrunājot Baltijas valstu kolēģus, uzsvēra Polijas pilnīgo atbalstu Baltijas valstu centieniem, kā arī nodeva Čehijas prezidenta Vaclava Havela sveicienus triju Baltijas valstu prezidentiem, uzsverot pilnīgo atbalstu Latvijai, Lietuvai, Igaunijai to integrācijas gaitā. Tika pārrunāti aktuālie uzdevumi un izaicinājumi, ar kuriem šobrīd saskaras Latvija, Lietuva un Igaunija, kā arī Polija savā virzībā uz dalību ES, kā arī Baltijas valstu uzdevumi tuvināt savu gatavību dalībai NATO.
“Es gaidu NATO Prāgas sammitu, kā brīdi, kad beidzot reāli būs sasniegta vienota drošības sistēma Eiropā, kas nozīmē Otrā pasaules kara beigas,” Baltijas kolēģiem sacīja Aleksandrs Kvasņevskis.