Pirmdien, 7.februārī, plkst. 16.30, Rīgas pilī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un labklājības ministrs Roberts Jurdžs atklās Sirds veselības gadu.

Pirmdien, 7.februārī, plkst. 16.30, Rīgas pilī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un labklājības ministrs Roberts Jurdžs atklās Sirds veselības gadu.
1999.gada 6.aprīlī, atbalstot Pasaules veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības ierosinājumu, Valsts prezidents Guntis Ulmanis un labklājības ministrs Vladimirs Makarovs pasludināja 2000.gadu Latvijā par Sirds veselības gadu.
Sirds veselības gada misija ir informēt sabiedrību par sirds asinsvadu saslimstības riska faktoriem, izglītot ārstus un sabiedrību par sirds asinsvadu saslimšanas mazināšanas iespējām, kas ir atkarīgas no pareizas ārstēšanas un veselīga dzīves veida.
Valsts prezidente Pasaules ekonomikas foruma ietvaros Davosā tikās ar Pasuales Veselības organizācijas ģenerāldirektori Grū Hārlemu Bruntlani. Sarunā tika uzsvērta nepieciešamību rīkot pretsmēķēšanas kampaņu, lai pievērstos šai problēmai. V.Vīķe-Freiberga runāja arG.H.Bruntlani par vajadzību plašāk informēt sabiedrību un izglītot jaunatni par smēķēšanas nodarīto ļaunumu veselībai un PVO ģenerāldirektore solīja atbalstu Latvijai šo mērķu īstenošanai.
Sirds veselības gada laikā tiks rīkotas dažādas akcijas, publikācijas, tiks izdoti bukleti, notiks izglītojoši pasākumi farmaceitiem, kardiologiem, ģimenes ārstiem, medmāsām, pacientiem, pašvaldību pārstāvjiem. Notiks Jaunatnes forums par veselību, tiks atzīmēta Starptautiskā pretsmēķēšanas diena u.c. Pasākumu organizēšanā piedalīsies Labklājības ministrija, Veselības veicināšanas centrs, Rīgas novada slimo kase, Pasaules veselības organizācijas Latvijā pārstāvniecība, Latvijas Kardiologu biedrība, Latvijas Ārstu biedrība u.c.
Pasākumā klātesošie tiks iepazīstināti ar bukletu par sirds asinsvadu slimību profilaksi un Sirds veselības gadā plānotajiem pasākumiem.
Pasākumā piedalīsies Labklājības ministrijas valsts sekretāre Maija Poršņova, labklājības ministra padomnieks Viktors Jaksons, ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktora vietniece Signe Vēliņa, Laijas Ārstu biedrības prezidents Viesturs Boka, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Jūlijs Anšeļēvičs.

Jau 1998.gadā sirds asinsvadu slimību ārstēšana tika noteikta par vienu no svarīgākajām veselības aprūpes reformas īstenošanas prioritātēm. Šo slimību ārstēšanai tika piešķirti līdzekļi no Pasaules bankas kredīta, gan no valsts budžeta.
Medicīnas statistika rāda, ka vislielākā mirstība Latvijā ir tieši no sirds asinsvadu slimībām. Sirds asinsvadu saslimstību ietekmē tādi riska faktori kā smēķēšana, nepareizi ēšanas paradumi, fiziskās aktivitātes trūkums, paaugstināts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna daudzums asinīs. Sirds asinsvadu saslimstību valstī var mazināt, ietekmējot šos riska faktorus.
Rietumeiropas valstīs sirds asinsvadu slimību īpatsvars nāves cēloņu vidū ir 35 %, Lavijā tas ir vairāk nekā 55%. Vīrieši gandrīz piecas reizes biežāk nekā sievietes mirst no sirds asinsvadu slimībām. Pārsvarā tie ir darba spējas vecuma vīrieši.
Vairāk nekā puse vīriešu un sieviešu ir liekā ķermeņa svara problēmas, cilvēku fiziskās aktivitātes ir nepietiekamas.
Lielākā daļa sirds asinsvadu slimnieku ir smēķētāji. Ik dienu Lavtijā smēķē 53% vīriešu un 18% sieviešu, nodarot ļaunumu savai un līdzcilvēku veselībai.