Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Parīzē piedalījās seminārā, kas bija veltīts Baltijas un tai skaitā Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO. Savā runā prezidente atzīmēja Francijas lomu Latvijas pašnoteikšanās un brīvības centienos pagājušā gadsimta sākumā, ko bija ietekmējušas Franču revolūcijas idejas. Tāpat prezidente atzīmēja arī Francijas lomu Latvijas de iure statusa iegūšanā pēc valsts dibināšanās 1918.gadā. Latviju un Franciju vēsturiski saistījušas arī traģiskas saites.
Vaira Vīķe-Freiberga stāstīja Francijas ārpolitikas speciālistiem, studentiem, akadēmiskajam aprindām, politiķiem par tā dēvēto franču grupu, kas padomju gados tika notiesāta un izsūtīta uz Sibīriju tikai par to, ka interesējās par franču literatūru un kultūru un sanāca kopā, lai runātu par šīs kultūras vērtībām. Tāpat viņa atzīmēja, ka bijušais Francijas prezidents Fransuā Miterāns bija pirmais rietumvalstu vadītājs, kas apmeklēja Baltijas valstis pēc to neatkarības atgūšanas deviņdesmitajos gados, un tas simboliski iezīmēja arī tālāko Francijas atbalstu Latvijai, Lietuvai un Igaunijai reformu gaitā un demokrātijas stiprināšanā.
Runājot par šodienas Eiropu, prezidente uzsvēra, ka līdztekus politiskajam Eiropas apvienošanās procesam, svarīga ir arī reģionālā sadarbība un ekonomiskā potenciāla atbalstīšana dažādos Eiropas reģionos. Viņa uzsvēra, ka Baltijas jūras reģions, kurā ietilpst arī Latvija, šobrīd aptver 65 miljonus iedzīvotāju, un tas ir nopietns tirgus ar dinamisku attīstības potenciālu. Šajā kontekstā tika runāts arī par sadarbību ar Krieviju un Krievijas iesaisti Eiropas reģionālajā sadarbībā. Prezidente uzsvēra, ka šodien ES un NATO paplašināšanās procesam ir arī morālais aspekts, ko nosaka Otrā pasaules kara sekas. Viņa uzsvēra, ka līdz ar vienotas un drošas Eiropas izveidošanu tikai šodien tiks pilnībā likvidētas Otrā pasaules kara sekas – noziedzīgais Molotova-Rībentropa pakts, kas tika noslēgts 1939.gada 23.augustā. Viņa atzīmēja, ka Latvijai pievienojoties ES, tās robeža būs vienlaicīgi arī ES austrumu robeža, tādēļ ir nepieciešams domāt par tās stingrāku kontroli un sakārtošanas mehānismiem. Prezidente aicināja šim pienākumam pievērsties kopējiem spēkiem, atzīmējot, ka jau tagad ES ir ieguldījusi pūles, palīdzot Latvijai šīs robežas sakārtošanā.
Runājot par rītdienas Eiropu, prezidente aizstāvēja ideju par to, ka gan “lielajām, gan mazajām balsīm ir jābūt vienādi dzirdamām jaunajā Eiropā.” Viņa uzsvēra, ka nacionālajai identitātei briesmas nedraud, bet tai ir tikai iespējas bagātināties no citu valstu nacionālajām kultūrām un gūt papildu iespējas saglabājot savu kultūru un rādot to citiem Eiropā.
Prezidente uzsvēra arī to, ka lauksaimniecības sadaļa būs noteicošā Latvijas iedzīvotāju noskaņojumam attiecībā pret jauno Eiropu. V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka lauksaimniecība ir latvieša identitātes sastāvdaļa, jo tā simboliski ir ietekmējusi un veidojusi gan kultūras, gan valodas, gan folkloras procesus. Viņa arī runāja par īpašiem apstākļiem, kas nosaka to, kāpēc Latvija šodien cīnās par lielākām kvotām un taisnīgu pieeju lauksaimniecības jomā Eiropas Komisijas piedāvājumu ziņā.