Valsts prezidents uzklausīja LPF vadības viedokļus par pensionāriem nozīmīgāko jautājumu risināšanas iespējām un aicināja no jauna tikties pēc Saeimas vēlēšanām, kad būs izveidota jauna valdība un sāksies intensīvs darbs pie nākamā gada budžeta likumdošanas paketes. Valsts prezidents uzsvēra, ka ir gatavs iesaistīties konkrētu jautājumu risināšanā, savlaicīgi saņemot argumentētu un aprēķinos balstītu pensionāru viedokli, lai savstarpējās diskusijās ar valdības un Saeimas pārstāvjiem nonāktu pie optimāla rezultāta un nebūtu jau pieņemti likumi jāatgriež Saeimas otrreizējai caurlūkošanai.
Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kuros panākti pozitīvi risinājumi pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanai, piemēram, par pensiju indeksācijas atsākšanu daļai pensionāru, par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu, kā arī virkne jautājumu, kuri vēl ir sarunu stadijā ar valdību. Piemēram, uzsākušās sarunas par pensiju aprēķināšanas indeksu piemērošanu, lai novērstu sociālo netaisnību šajā jomā. Vienlaikus LPF vadība uzsvēra, ka pensionāru dzīves līmenis kopumā turpina pazemināties un vissatraucošākais iemesls šajā jomā ir joprojām notiekošā iedzīvotāju aizplūšana no Latvijas, kas realitātē nozīmē arī viņu izstāšanos no Latvijas sociālās solidaritātes sistēmas un naudas samazināšanos tajā.
Kā ļoti satraucošs tika minēts arī jautājums par veco cilvēku veselības aprūpes iespējām, jo realitāte un aptauju dati liecina, ka aptuveni viena trešdaļa pensionāru nevar atļauties pienācīgu veselības aprūpi, kas rada neatgriezeniskas sekas. Pensionāru pārstāvji uzsvēra, ka šajā jautājumā liela un pat izšķiroša nozīme būs personālijas izvēlei, kas turpmāk būs veselības ministrs. Valsts prezidents piebilda, ka šajā jautājumā ir aicinājis valdības vadītāju un atsevišķus koalīcijas pārstāvjus vadīties no principa, ka nākamais ministrs ir ne tikai uz atlikušajiem mēnešiem līdz Saeimas vēlēšanām, bet perspektīvā uz ilgāku laiku.
LPF vadības pārstāvji apliecināja, ka turpinās iestāties par neapliekamā minimuma paaugstināšanu pensijām, piebilstot, ka aptuveni 70% Latvijas pensiju ir zemākas par iztikas minimumu valstī. Tāpat tika skarts arī jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu atsevišķās pašvaldībās, kas tieši skar pensionārus. Valsts prezidents atzina, ka šī jautājuma risināšanai būtu jānotiek sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību, ar kuras pārstāvjiem Valsts prezidents regulāri tiekas un pārrunā aktualitātes.
Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka nabadzības un nevienlīdzības mazināšanas gada statuss, kas kā moto izvēlēts šim gadam, būtu jāturpina arī nākotnē, akcentējot nepieciešamību samazināt atsevišķu izmaksu pozīcijas cilvēkiem ar kritiski zemiem ienākumiem. Valsts prezidents A.Bērziņš, atbildot uz LPF vadības jautājumu par pelēkās ekonomikas apjomu samazināšanu un valsts ieņēmumu daļas palielināšanas iespējām, atzina, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) strādā profesionāli un godprātīgi, vienlaikus uzsverot, ka neatliekami jārisina jautājums par neapliekamā minimuma palielināšanu Latvijā: „Tas nav nedz pamatoti, nedz loģiski izskaidrojami, kādēļ Latvijā neapliekamais minimums ir tikai 75 eiro, bet Igaunijā 155 eiro?”
Sarunā Latvijas Pensionāru federāciju pārstāvēja federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš, priekšsēdētāja vietniece Sarmīte Krecere, priekšsēdētāja vietniece Maruta Muste, Goda priekšsēdētāja Aina Verze un Pensiju komisijas priekšsēdētājs Jānis Felsbergs.
