M.Šulcs arī atzinīgi novērtēja Latvijas iesaistīšanos problēmas risināšanā: “Vēlos pateikties jums par solidāru gatavību iesaistīties brīvprātīgā bēgļu jautājuma risināšanā. Mēs zinām, cik smags Latvijai bija šis lēmums, ņemot vērā valsts ekonomiskās iespējas, institūciju pieredzes trūkumu šādu jautājumu risināšanā, kā arī lielo cittautiešu skaitu.” Viņš pauda izpratni, ka Austrumeiropas valstīs, kurās demokrātiskās institūcijas nostiprinājušās salīdzinoši nesen, ir atšķirīga izpratne par palīdzību patvēruma meklētājiem nekā Rietumeiropā.
“Eiropas parlaments turpinās atbalstīt Ukrainas reformu procesu un uzskata, ka pret Krieviju noteiktās sankcijas iespējams atcelt tikai pēc pilnīgas Minskas vienošanās izpildes,” uz to sarunā ar Valsts prezidentu norādīja M.Šulcs. Viņš arī apliecināja, ka ir būtiski sniegt Ukrainai finanšu palīdzību, lai nepieļautu valsts ekonomiskās krīzes padziļināšanos, jo cīņa ar sekām, ko rada novājināta Ukrainas valsts, Eiropai izmaksātu daudz vairāk. Raimonds Vējonis piebilda, ka, ņemot vērā Baltkrievijas lomu Minskas procesā un neseno politieslodzīto atbrīvošanu, kā arī nepievienošanos Krievijas pretsankcijām pret ES, ir svarīgi normalizēt attiecības ar Baltkrieviju un veidot ciešāku dialogu arī ar šo valsti.
Raimonds Vējonis atgādināja, ka Latvija aktīvi iesaistījusies Frontex robežapsardzības misijas operācijās Eiropas dienvidos, kā arī paredzējusi atbalstu dažādiem fondiem, kas paredzēti palīdzībai bēgļiem trešajās valstīs (piemēram, Pasaules pārtikas programmā).
Savukārt, tiekoties ar Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku, Valsts prezidents uzsvēra, ka, domājot par patvēruma meklētāju plūsmas kontroli Vidusjūrā, nedrīkst aizmirst par ES Austrumu robežu. “Latvija pēdējos mēnešos pieredzējusi situāciju, kad mūsu valstī nelegāli pāri robežai iekļuvuši cilvēki no Vjetnamas, Sīrijas, Irākas, kas atgādina par nepieciešamību pēc iespējas ātrāk rast visaptverošu risinājumu. Par to liecina arī tas, ka daudzās ES valstīs notiek smagas diskusijas par gatavību uzņemt lielo bēgļu skaitu,” sacīja Raimonds Vējonis. D.Tusks piekrita, ka Eiropā migrācijas jautājumu risināšanā nepieciešama jauna, efektīva pieeja un nav iespējams veidot pastāvīgu bēgļu pārvietošanas mehānismu, kamēr nav nodrošināta stingra kontrole uz ES ārējām robežām, kā arī efektīva atgriešanas politika un palīdzība bēgļiem trešajās valstīs (piemēram, Turcijā, kas saskārusies ar lielu pieplūdumu no Tuvajiem Austrumiem).
Raimonds Vējonis trešdien arī tikās ar Briseles latviešu kopienu, izsakot pateicību visiem, kuri bijuši iesaistīti Latvijas prezidentūras ES Padomē darbu organizācijā. Valsts prezidents pauda cerību, ka šajā laikā iegūtās profesionālās iemaņas un zināšanas arī turpmāk tiks izmantotas, lai Latvija spētu aizstāvēt un argumentēt savas intereses. “Mūsu valsts prezidentūra ES Padomē apliecināja, ka izmēros maza, bet labi organizēta un profesionāli sagatavota valsts pārvalde spēj daudz sasniegt un ka esam profesionāli gatavi noteikt visas Eiropas dienaskārtību un ar to sekmīgi tikt galā,” uzrunā akcentēja Raimonds Vējonis.
Valsts prezidents vēl uzsvēra, ka, skatoties nākotnē, visām Eiropas valstīm jārīkojas saskaņoti: “Mums jāmaina domāšana, lai mūsu kā Eiropas valsts gatavība ņemt un gatavība dot būtu līdzsvarā un lai mēs ar dažkārt nepārdomātu rīcību paši nenonāktu strupceļā.”
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, tiekoties ar Valsts prezidentu, apliecināja, ka Ukrainas konflikta noregulējums un pilnīga Minskas vienošanās izpilde ir nosacījums, lai ES varētu pārskatīt savu lēmumu par sankcijām pret Krieviju.
Amatpersonas pārrunāja situāciju visai Eiropai aktuālajā bēgļu uzņemšanas jautājumā, uzsverot, ka būtiski veidot efektīvāku atgriešanas politiku attiecībā uz personām, kas nekvalificējas bēgļa statusam, kā arī sekmēt sadarbību ar migrācijas izcelsmes un tranzīta valstīm. Tāpat Valsts prezidents ar Ž.K.Junkeru pārrunāja nepieciešamību veidot ciešāku sadarbību ar EK, lai nostiprinātu Latvijas Austrumu robežu un veicinātu mūsu valsts institūciju kapacitāti bēgļu uzņemšanā.
Valsts prezidents ar EK prezidentu arī vienojās, ka tiks rasts risinājums Latvijas kuģu zvejas licencēm Barenca jūrā. Raimonds Vējonis izskaidroja Latvijas pozīciju un uzņēmēju intereses, lai Latvijas kuģi varētu turpināt zveju. Ž.K.Junkers apsolīja, ka EK pozīcija, kas šobrīd nav līdz galam skaidra, tiks precizēta.
(Ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopu.)
