Par godu Latvijas 90.gadadienai Ordeņu kapituls nolēmis piešķirt 54 Triju Zvaigžņu ordeņus un tā goda zīmes, 18 Viestura ordeņus un tā goda zīmes, 79 Atzinības krustus un tā goda zīmes, liecina ceturtdien, 23.oktobrī, oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis publicētais Ordeņu kapitula paziņojums. Piešķirto apbalvojumu skaits šoreiz ir divas reizes lielāks nekā 2007.gadā, jo būtiski pieaudzis pieteikto kandidātu skaits, īpaši no Latvijas reģioniem.
Ordeņu kapituls Latvijas 90.gadadienas priekšvakarā, 14.oktobrī, izskatot saņemtos ierosinājumus, izvērtēja 303 īpašus kandidātus, kas ir par 137 vairāk nekā pērn. Saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu Ordeņu kapitula lēmums par apbalvojumu piešķiršanu iegūst juridisku spēku līdz ar tā publicēšanu oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.
Apbalvotās personas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Ordeņu kapituls ir aicinājis 18.novembra priekšvakarā saņemt ordeņus un goda zīmes tradicionāli svinīgā ceremonijā Rīgas pilī.
Ordeņu kapituls izvērtējis katra kandidāta sniegumu, uzsverot, ka šādi valsts izsaka atzinību Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir godprātīgi un pašaizliedzīgi strādājuši savā profesijā, un kuri savā mūžā nesuši Latvijas vārdu pasaulē arī laikā, kad bija zaudēts valstiskums, saglabājuši latvisko pašapziņu un latvisko identitāti, kā arī bijuši Latvijas tautas garīgie līderi trešās Atmodas laikā. Novērtēti sportisti, kuri sasnieguši spožas uzvaras olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs, un izteikta Latvijas valsts atzinība mazākumtautību pārstāvjiem, kuri ar savu darbu vairojuši mūsu valsts sasniegumus.
Likums nosaka, ka personu ar valsts apbalvojumu apbalvo Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu. Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai citu personu, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā. Apbalvojuma šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojumam nosaka, izvērtējot kandidāta darbību un nopelnus, bet amatpersonām arī ieņemamo amatu. Latvijas valsts apbalvojumi izveidoti pirmās brīvvalsts laikā, 1924.gadā – Triju Zvaigžņu ordenis, 1938.gadā – Viestura ordenis un Atzinības krusts. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas tika atjaunoti arī valsts apbalvojumi, 1995.gadā - Triju Zvaigžņu ordenis, bet 2004.gadā vēl divi vēsturiskie valsts apbalvojumi – Viestura ordenis un Atzinības krusts.
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis nodibināts 1924.gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai un atjaunots 1994.gadā. Triju Zvaigžņu ordeņa devīze ir “Per aspera ad astra” (“Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”).
Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Nopelni Tēvijas labā, par kuriem Triju Zvaigžņu ordeni piešķir, var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā. Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas laikā.
Š.g. 14.oktobrī Ordeņu kapituls nolēma par nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt:
piešķirt III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni:
|
atjaunotās neatkarīgās Latvijas Republikas Ministru Padomes (1990.-1993.g.) priekšsēdētāja pirmajam vietniekam Ilmāram Bišeram,
atjaunotās neatkarīgās Latvijas Republikas Ministru Padomes (1990.-1993.g.) priekšsēdētāja vietniekam Arnim Kalniņam,
Viņa Ekselencei bijušajam Austrijas Republikas vēstniekam Latvijā, Dr.iur. Vernfrīdam Kefleram (H.E. Dr.Wernfried Köffler),
Viņa Ekselencei bijušajam Francijas Republikas vēstniekam Latvijā Andrē Žanam Liburelam (H.E.Mr. André Jean Libourel),
Eiropas Savienības Statistikas biroja „Eurostat” Ekonomiskās un reģionālās statistikas departamenta direktorei, valsts profesorei, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklei, Dr.habil.oec. Innai Šteinbukai,
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktoram, vēstniekam Intam Upmacim;
piešķirt IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni:
divkārtējam Paraolimpisko spēļu čempionam diska mešanā Aigaram Apinim,
dzejniekam un publicistam Viktoram Avotiņam,
Jaunā Rīgas teātra aktierim Gundaram Āboliņam,
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arhitektūras ekspertu padomes vadītājam, arhitektam Pēterim Blūmam,
Latvijas Olimpiskās delegācijas galvenajai ārstei, sporta ārstei Līgai Cīrulei,
latviešu sabiedriskajam darbiniekam Austrālijā, bijušajam Latvijas Goda konsulam Jaundienvidvelsā, Kvīnslendā un Austrālijas ziemeļu teritorijā Jānim Daliņam,
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājam, arhitektam Jurim Dambim,
bijušajam Latvijas Tautas Frontes VEF nodaļas vadītājam Dainim Dandēnam,
SIA „Hermaņa Brauna fonds” direktorei, pianistei Innai Davidovai,
Rīgas Vieglatlētikas skolas šķēpmešanas trenerei Valentinai Eidukai,
ārstam traumatologam, profesoram, Dr.med. Laimonim Aleksandram Ejubam,
Tautas tērpu centra „Sena Klēts” vadītājai Marutai Grasmanei,
gleznotājai Helēnai Heinrihsonei,
rakstniecei Norai Ikstenai,
hokejistam un hokeja trenerim, pasaules čempionam Artūram Irbem,
klavesīnistei, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavesīna klases docentei Ainai Kalnciemai,
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadītājam, profesoram, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķim, Dr.habil.chem. Mārim Kļaviņam,
Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas katedras profesoram, Digitālās tehnoloģijas laboratorijas vadītājam, māksliniekam Ojāram Pētersonam,
latviešu sabiedriskajai un kultūras darbiniecei Kanādā Intai Purvai,
latviešu sabiedriskajam darbiniekam, kultūras un izglītības mecenātam Adolfam Arvīdam Sīlim,
olimpiskajam vicečempionam svarcelšanā, pasaules čempionam svarcelšanā Viktoram Ščerbatiham,
pilnmetrāžas dokumentālās filmas „Padomju stāsts” scenārija autoram un režisoram Edvīnam Šnorem,
diriģentam, obojistam, Valsts kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” mākslinieciskajam vadītājam Normundam Šnē,
olimpiskajam čempionam BMX riteņbraukšanā, pasaules un Eiropas čempionam BMX riteņbraukšanā Mārim Štrombergam,
kordiriģentam, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Diriģēšanas katedras vadītājam, docentam, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģentam, Jāzepa Mediņa Mūzikas skolas Kora nodaļas vadītājam un zēnu kora diriģentam Romānam Vanagam,
Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentam Aldonam Vrubļevskim,
aktrisei Dinai Tonei (Kuplei),
dzejniecei, žurnāla „Rīgas Laiks” galvenajai redaktorei Inesei Zanderei,
kordiriģentam, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģentam un Goda virsdiriģentam Jānim Zirnim;
piešķirt V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni:
horeogrāfei, dejas pedagoģei, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsvadītājai un Goda virsvadītājai Margai Apsītei,
paraolimpisko spēļu vicečempionam lodes grūšanā Edgaram Bergam,
Daugavpils Juzefa Pilsudska Poļu vidusskolas direktorei Gertrudai Grāvei,
Latvijas Republikas vēstniecības Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē padomniecei kultūras jautājumos Irēnai Hamiltonei,
suitu kultūras pārstāvei, Kuldīgas rajona Gudenieku etnogrāfiskā ansambļa „Gudenieku suiti” ilggadējai vadītājai, latviešu valodas un literatūras skolotājai Lidijai Jansonei,
tēlniekam Jānim Aivaram Karlovam,
olimpiskajam vicečempionam šķēpmešanā Aināram Kovalam,
Latvijas BMX riteņbraukšanas izlases vecākajam trenerim, Latvijas čempionam, pasaules junioru čempionam, pasaules vicečempionam BMX riteņbraukšanā Ivo Lakučam,
latviešu estrādes mūziķim Viktoram Lapčenokam,
žurnālistei, apgāda „Likteņstāsti” vadītājai, grāmatizdevējai Anitai Mellupei,
ilggadējai Smiltenes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes „Vālodzīte” vadītājai Rasmai Podiņai,
Rīgas Centra humanitārās vidusskolas sākumskolas skolotājai Veltai Polītei,
ilggadējai Smiltenes pilsētas 2.pirmsskolas izglītības iestādes vadītājai Edītei Rauzai,
sabiedriskajam un kultūras darbiniekam Konstantīnam Rozenbergam,
olimpiskajam vicečempionam šķēpmešanā, Latvijas rekordistam šķēpmešanā Vadimam Vasiļevskim,
SIA „Tilde” programmizstrādes direktoram Andrejam Vasiļjevam,
komponistam, Latvijas Nacionālā teātra muzikālās daļas vadītājam Valdim Zilverim;
apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi:
sabiedrisko darbinieku, zemnieku saimniecības „Purlande” vadītāju Jāni Rasnaču,
sabiedrisko darbinieku, Liepājas Politiski represēto kluba priekšsēdētāju Arnoldu Treidi.
Viestura ordenis
Viestura (Vesthardus Rex) ordenis nodibināts 1938.gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai un atjaunots ar šo likumu. Ordeņa devīze ir “Confortamini et pugnate” (“Esiet stipri un cīnieties”).
Ar Viestura ordeni apbalvo par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku veidošanā un valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.
Š.g. 14.oktobrī Ordeņu kapituls nolēma par nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt:
piešķirt I šķiras Viestura ordeni:
Valsts robežsardzes priekšniekam, ģenerālim Gunāram Dāboliņam;
piešķirt III šķiras Viestura ordeni:
Valsts policijas Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšniekam, pulkvedim Imantam Jānim Bekešam,
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšniecei, pulkvedei Līgai Cīrulei,
Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes priekšniekam, pulkvedim Andrim Lapiņam,
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietniekam, Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes priekšniekam, pulkvedim Arturam Ļūļakam;
piešķirt IV šķiras Viestura ordeni:
Norvēģijas Karalistes Bruņoto spēku pulkvežleitnantam Jūernam Ērikam Berncenam (Joern Erik Berntsen),
sabiedriskajam darbiniekam, SIA „Kurzemes cietokšņa muzejs” izpilddirektoram, atvaļinātajam policijas majoram Ilgvaram Brucim,
sabiedriskajam darbiniekam, Latvijas savienības „Černobiļa” valdes priekšsēdētājam, atvaļinātajam pulkvežleitnantam Arnoldam Ārvaldim Vērzemniekam;
piešķirt V šķiras Viestura ordeni:
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera Personīgā štāba vecākajam preses virsniekam, virsleitnantam Uldim Davidovam,
Latviešu virsnieku apvienības biedram, atvaļinātajam virsleitnantam Rolandam Kovtuņenko,
sabiedriskajai darbiniecei, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības Liepājas nodaļas vadītājai Birutai Rodovičai,
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes 22.kājnieku bataljona Kājnieku rotas komandierim, virsleitnantam Aigaram Savickim;
apbalvot ar Viestura ordeņa Sudraba goda zīmi:
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 2.kājnieku bataljona 2.kājnieku rotas seržantu virsseržanta amatā Normundu Boževnieku,
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona Štāba un apgādes rotas medicīnas vada 1.ārstniecības nodaļas feldšeri, seržanti Iritu Kronīti,
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona Operatīvās nodaļas (S-3) 4.klases speciālistu, seržantu Andri Lubeju,
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 2.kājnieku bataljona 1.rotas virsseržantu Arni Mucenieku;
apbalvot ar Viestura ordeņa Bronzas goda zīmi:
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku flotiles Mīnu kuģu eskadras Ūdenslīdēju komandas Atmīnēšanas vada ūdenslīdēju instruktoru, dižmatrozi Aleksandru Parfjonovu,
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku flotiles Mīnu kuģu eskadras Ūdenslīdēju komandas Atmīnēšanas vada ūdenslīdēju, dižmatrozi Jāni Rusiņu.
Atzinības krusts
Atzinības krusts (Croix de la reconnaissance), kas dibināts 1710.gadā Liepājā, Latvijas Republikā nodibināts 1938.gadā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem un atjaunots ar “Valsts apbalvojuma likumu” 2004.gadā. Atzinības krusta devīze ir “Pour les honnêtes gens” (“Godaprāta ļaudīm”).
Ar Atzinības krustu apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.
Š.g. 14.oktobrī Ordeņu kapituls nolēma par nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt:
piešķirt I šķiras Atzinības krustu:
pirmajam Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājam Dainim Īvānam,
komponistam Imantam Kalniņam,
komponistam un pianistam Raimondam Paulam,
Latvijas Tautas frontes dibināšanas iniciatoram, dzejniekam, vēstniekam Jānim Peteram,
Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājam, fizikālķīmiķim, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķim, vēstures goda doktoram, Dr.habil.chem. Jānim Stradiņam,
dzejniekam un publicistam Imantam Ziedonim;
piešķirt II šķiras Atzinības krustu:
Lietuvas Republikas iekšlietu ministram Regimantam Čupailam (Regimantas Čiupaila),
Amsterdamas pilsētas mēram Mariusam Jobam Koenam (Marius Job Cohen),
kordiriģentam, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģentam un Goda virsdiriģentam, profesoram Gido Kokaram,
kordiriģentam, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģentam un Goda virsdiriģentam, profesoram Imantam Kokaram,
Igaunijas Republikas iekšlietu ministram Jiri Pihlam (Jüri Pihl),
Rīgas Lutera draudzes mācītājam, Dr.theol. Jurim Rubenim,
dzejniekam un atdzejotājam Knutam Skujeniekam,
dzejniecei Mārai Zālītei;
piešķirt III šķiras Atzinības krustu:
VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” valdes priekšsēdētājam Inesim Feiferim,
Dānijas Karaliskās bibliotēkas ģenerāldirektoram Erlandam Koldingam Nilsenam (Erland Kolding Nielsen),
rakstniecei, publicistei, radio žurnālistei Marinai Kosteņeckai,
Latvijas Republikas Goda konsulam Kiprā Adonim Papadopulosam (Adonis Papadopoulos),
Latvijas Republikas Ministru prezidenta padomniecei Eiropas Savienības jautājumos Ilzei Pētersonei,
Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta Ziemeļeiropas valstu nodaļas vadītājai Angelikai Štorcai-Čakardži;
piešķirt IV šķiras Atzinības krustu:
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Diplomātiskā pasta nodaļas vadītājai Ievai Arbidānei,
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Valsts protokola Diplomātiskā korpusa departamenta direktorei Inārai Baranovai,
AS „Valmieras stikla šķiedra” valdes priekšsēdētājam Andrim Oskaram Brutānam,
vēsturniekam, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Centrālās un Austrumeiropas vēstures katedras vadītājam, profesoram, Dr.hist. Ilgvaram Butulim,
Viļakas slimnīcas galvenajai ārstei, zobārstei Valdai Buzijanai,
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” vadošajam pētniekam, Latvijas Lauku un meža zinātņu akadēmijas loceklim, profesoram, Dr.sc.ing. Mārim Daugavietim,
grafiķim Pēterim Džiguram,
Limbažu 2.vidusskolas direktorei, krievu valodas un literatūras skolotājai Gaļinai Karpovai,
Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultātes Starptautiskās ekonomisko sakaru un muitas institūta Muitas un nodokļu katedras vadītājam, profesoram, Dr.oec. Aivaram Vilnim Krastiņam,
Rīgas Ukraiņu vidusskolas direktorei Lidijai Kravčenko,
sabiedriskajai darbiniecei, Latvijas 3x3 kustības vadītājai un biedrības priekšsēdētājai Inesei Krūmiņai,
Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītājai, Dr.med. Sandrai Kušķei,
AS „SCO Centrs” valdes priekšsēdētājam, BMX sporta kluba „Tālava” prezidentam Jānim Matisonam,
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Valsts protokola Vizīšu un ceremoniju departamenta direktorei Valdai Miļūnai,
Balvu pilsētas domes priekšsēdētājai Inārai Ņikuļinai,
Rīgas Stradiņa universitātes zinātņu prorektorei, profesorei, Dr.habil.med. Ivetai Ozolantai,
AS „DnB NORD banka” prezidentam un valdes priekšsēdētājam, Latvijas Komercbanku asociācijas padomes priekšsēdētājam Andrim Ozoliņam,
valodniecei, Latvijas Universitātes Filoloģijas un mākslu fakultātes Baltu valodniecības katedras asociētajai profesorei skolas pedagoģijā, Dr.philol. Dzintrai Paeglei,
ilggadējam Valsts veterinārā dienesta direktoram, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas klīniskā institūta vadošajam pētniekam, asociētajam profesoram, Dr.habil.med.vet. Jāzepam Rimeicānam,
uzņēmējam, Latvijas un Lielbritānijas Biznesa padomes vadītājam Džonam Seilim (John Seilis),
lauksaimniekam, ilggadējam Latvijas valsts zemkopības zinātniski pētnieciskā institūta direktoram, Latvijas Lauksaimniecības zinātnisko iestāžu direktoru padomes priekšsēdētājam Ģediminam Siliņam,
SIA „Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola „Attīstība”” rektorei, profesorei, Dr.paed. Lidijai Šiļņevai,
selekcionāram, žurnāla „Dārzs un Drava” galvenajam redaktoram, valsts emeritētajam zinātniekam, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktoram, Dr.biol.h.c. Aldonim Vēriņam,
mākslas zinātniecei, Valsts Tretjakova galerijas Maskavā 20.gadsimta pirmās puses glezniecības nodaļas vadītājas vietniecei, nacionālo fondu glabātājai Tatjanai Zeļukinai,
Valmieras Valsts ģimnāzijas direktoram, ģeogrāfijas skolotājam Jānim Zemļickim;
piešķirt V šķiras Atzinības krustu:
ilggadējai Latvijas jaunatnes sieviešu basketbola trenerei un basketbola kluba „Liepājas Metalurgs” trenerei Līvijai Alpei-Lūkai,
ilggadējai medicīnas māsai, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sertificētai diētas māsai Dzidrai Gundegai Asarei,
Valmieras pilsētas pašvaldības 1.pirmsskolas izglītības iestādes vadītājai Gunai Ābelei,
Rīgas pašvaldības bērnu un jauniešu centra „Imanta” direktorei Ausmai Bakānei,
latviešu sabiedriskajam darbiniekam Kanādā, ārstam ortopēdam Jānim Baumanim,
SIA „Jānis Roze” direktorei, Latvijas Grāmatu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājai Inārai Beļinkajai,
Daugavpils pašvaldības budžeta iestādes „Krievu kultūras centrs” direktorei Geroidai Bogdanovai,
bijušajai TTT sieviešu basketbola komandas spēlētājai un Latvijas sieviešu basketbola izlases spēlētājai Ingrīdai Bulavko,
ilggadējam jūrniecības nozares darbiniekam, Rīgas Brīvostas kapteinim Eduardam Delveram,
latviešu sabiedriskajam darbiniekam Amerikas Savienotajās Valstīs, ārstam ginekologam Jānim Jāzepam Dimantam,
latviešu sabiedriskajai un kultūras darbiniecei Amerikas Savienotajās Valstīs, Latvijas kultūras un zinātnes mecenātei Mārai Eferts Dolei,
ilggadējam basketbola trenerim, bijušajam TTT sieviešu basketbola junioru komandas trenerim un TTT sieviešu basketbola komandas trenerim Jurim Garkalnam,
bijušajai Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājai Rūtai Līvijai Icakai,
Daugavpils pašvaldības SIA „Daugavpils zobārstniecības poliklīnika” vadītājam, ārstam stomatologam Vaclavam Jasvinam,
starptautisko mākslas vingrošanas sacensību „Baltijas aplis” organizatorei un direktorei, mākslas vingrošanas trenerei un sporta pasniedzējai Ludmilai Kačkaldai,
Cēsu Valsts ģimnāzijas direktora vietniecei audzināšanas darbā, latviešu valodas un literatūras skolotājai Inesei Lācei,
ilggadējam Rīgas Volejbola skolas direktoram, volejbola trenerim un tiesnesim Andrim Leitim,
latviešu sabiedriskajam darbiniekam, Oskara Kalpaka pieminekļa fonda valdes loceklim Andrejam Muzikantam,
bijušajai TTT sieviešu basketbola komandas spēlētājai un Latvijas sieviešu basketbola izlases spēlētājai Ārijai Rimbeniecei,
Liepājas rajona kultūras darbiniekam, pedagogam, šaha vēstures pētniekam Gediminam Salmiņam,
Balvu rajona Upītes bibliotēkas bibliotekāram, sabiedriskajam un kultūras darbiniekam Antonam Slišānam,
Oskara Kalpaka pieminekļa fonda valdes loceklim Mārtiņam Stirānam,
sabiedriskajam un kultūras darbiniekam Austrālijā, diriģentam Kasparam Svennem,
Rīgas Tehniskās universitātes Sporta katedras docentei, Dr.paed. Raisai Tarnopoļskai,
Berlīnes Vācu sirds ķirurģijas centra nodaļas vadītājai un sirds ķirurģijas ārstei Gunai Teterei,
Limbažu 1.vidusskolas vēstures skolotājam, Limbažu pilsētas domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājam Uldim Umulim;
apbalvot ar Atzinības krusta Lielo sevišķās pakāpes goda zīmi:
Vācijas Federatīvās Republikas humānās palīdzības organizācijas „Europart Eppstein/Lettlandhilfe” sabiedrisko darbinieci Silviju Barbaru Fluhu (Sylvia Barbara Fluch),
Vācijas Federatīvās Republikas humānās palīdzības organizācijas „Europart Eppstein/Lettlandhilfe” sabiedrisko darbinieku Franci Albertu Fluhu (Franz Albert Fluch),
sabiedrisko un kultūras darbinieci, Alūksnes rajona novadpētnieci, latviešu valodas un literatūras skolotāju Rasmu Harju,
sabiedrisko un kultūras darbinieku, ilggadējo Kazdangas Profesionālās vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju Jāni Kolnu,
latviešu sabiedrisko un kultūras darbinieci Anglijā Ilgu Mieriņu,
sabiedrisko un kultūras darbinieci, Liepājas rajona Bunkas kultūras nama folkloras kopas „Traistēni” un „Kaimenīcas” vadītāju Līgu Strēli,
sabiedrisko un kultūras darbinieci, Krasnojarskas latviešu biedrības priekšsēdētāju Ausmu Vancāni;
apbalvot ar Atzinības krusta Zelta goda zīmi:
Rēzeknes rajona Sakstagala pagasta Vītolu pamatskolas sākumskolas un sporta skolotāju Ziedoni Puzuli. |