Apspriežot Eiropas Savienības aktuālos jautājumus, tika pārrunāta ES vienotās enerģētikas politikas nepieciešamība, kā spilgtu tās neesamības piemēru un tā negatīvās sekas Valsts prezidents minēja Nord Stream projektu, kura sagatavošanas gaitā netika pietiekami izvērtēta projekta ietekme uz vidi un savlaicīgi nenotika konstruktīvas sarunas ar pārējām Baltijas reģiona valstīm, tajā skaitā Latviju un Poliju. Tāpat abi prezidenti pārrunāja Ignalinas atomelektrostacijas un elektropārvada starp Lietuvu un Poliju PowerBridge projektu attīstības gaitu. „Runājot par enerģiju, ir jāapzinās nepieciešamība samazināt enerģijas deficītu reģionā, taču katram lēmumam šajā jomā ir jābūt izvērtētam kā no ekonomiskā, tā ekoloģiskā redzes viedokļa. Tas attiecināms arī uz Latvijas pozīciju enerģijas avotu diversifikācijas jomā,” teica Valsts prezidents.
Tāpat sarunas gaitā apspriestas Baltijas Jūras valstu padomes tuvākās rīcības plāni. Latvijas Valsts prezidents teica, ka Latvija kā prezidējošā valsts par prioritāriem uzskata tādus jautājumus kā enerģija, izglītība, ekonomika un vides drošība. Turklāt prioritāro mērķu īstenošanai, pēc Latvijas domām, nepieciešams piesaistīt kā dažāda līmeņa valstiskās un reģionālās struktūras, tā arī nevalstiskās organizācijas, sarunas gaitā norādīja Valsts prezidents.
Tāpat pārrunāts aktuālais Kosovas jautājums, kurā Latvijas Valsts prezidents pauda pārliecību, ka vienīgais risinājums stāvokļa noregulēšanai ir Kosovas neatkarība, līdztekus tam gan nepieciešama koordinēta ES, ASV un EDSO rīcība stabilitātes un miera garantēšanai reģionā, kā arī Kosovas un arīdzan Serbijas integrācijai Eiropas vienotajā vērtību telpā ilgtermiņā.
Valsts prezidents Valdis Zatlers otrdien tikās arī ar Polijas Republikas premjerministru Donaldu Tusku, kā arī ar Polijas Republikas Sejma priekšsēdētāju un Polijas Senāta priekšsēdētāju.
Tiekoties ar Polijas premjerministru Donaldu Tusku, tika pārrunāti gan valstu divpusējās sadarbības jautājumi, gan arī sadarbība reģionālajos formātos. Sarunas gaitā īpaša uzmanība pievērsta Latvijas un Polijas kopējiem enerģētikas projektiem, kā arī Eiropas Savienības Enerģētikas politikai. Sarunu partneri vienojās, ka Ignalinas atomelektrostacijas projekts ir būtisks abu valstu enerģētiskās neatkarības veicināšanai. „Ir atzīstami, ka Polija spējusi pieņemt lēmumu par PowerBridge tālāko attīstību, jo citādi nav iespējama veiksmīga Ignalinas projekta attīstība un konstruktīva triju Baltijas valstu un Polijas sadarbība,” teica Valsts prezidents. Tāpat sarunas gaitā Valsts prezidents norādīja, ka līdz šim Ignalinas projekts ir atpalicis no sākotnēji noteiktajiem termiņiem, taču šobrīd svarīga ir visu iesaistīto pušu paustā apņemšanās konstruktīvi turpināt projekta īstenošanu. „Latvijas pozīcija šajā jautājumā paliek nemainīga – līdzdalībai Ignalinas projektā ir jānotiek uz pušu līdztiesības pamatiem, un mūsu valsts galvenais uzdevums šobrīd ir pabeigt zinātnisko pētījumu, kas dos ietekmes uz vidi novērtējumu un ļauj spert turpmākos soļus atomstacijas celtniecībā,” Polijas premjerministram teica Valsts prezidents.
Tāpat abas amatpersonas pārrunāja plānoto gāzes vada būvniecību un ar to saistītos jautājumus. Valsts prezidents norādīja, ka NordStreem projekts spilgti pierāda vienotas ES enerģētikas politikas nepieciešamību un konsekventu tās īstenošanu praksē. „Uzskatu, ka pirms gāzes vada būvniecības uzsākšanas būtu bijusi nepieciešama pilnīgāka projekta izpēte un kvalitatīva apspriešana ar kaimiņvalstīm, tajā skaitā Latviju un Poliju, turklāt vēl joprojām nav veikts pilnīgs NordStream ietekmes uz vidi novērtējums, kas Latviju dara uzmanīgu pret šīm aktivitātēm Baltijas jūrā,” teica Valsts prezidents.
Sarunas gaitā abas amatpersonas arī apsprieda Donalda Tuska plānoto vizīti Maskavā un iespējamo gāzes vada AmberLine turpmāko attīstību. Valsts prezidents norādīja, ka arī šajā jautājumā mudinās Latvijas valdību aktīvākai rīcībai, proti, aicinās veikt šīs idejas vispusīgu analīzi.
Gan Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas, gan arī divpusējā kontekstā tika pārrunātas Latvijas un Polijas attiecības ar Krieviju un tuvākā laika mērķi saskarsmē ar šo kaimiņvalsti. Tika pārrunāta gan ES un KF Partnerības un sadarbības līguma noslēgšanas iespēja, gan arī paredzētās Polijas un Latvijas divpusējās vizītes šajā valstī.
Latvijas un Polijas intereses būtiski pārklājas Eiropas Savienības Kaimiņpolitikas jomā. Ņemot vērā, ka gan Latvija, gan Polija definējusi palīdzību Gruzijai, Ukrainai, Moldovai, turpinot to demokrātiskās reformas, kā vienu no savām prioritātēm, Valsts prezidents un premjerministrs apsprieda sadarbības iespējas arī šajās valstīs.
Tāpat sarunas gaitā pārrunāta Lisabonas līguma noslēgšanas ietekme uz ES dalībvalstīm, tajā skaitā Latviju un Poliju, un līguma ratificēšanas gaita abās valstīs.
Amatpersonu sarunā skarti arī Latvijas un Polijas sadarbības jautājumi NATO starptautisko misiju ietvaros. Valsts prezidents Polijas ministru prezidentam apstiprināja Latvijas apņēmību ne vien turpināt, bet arī paaugstināt savu iesaisti Afganistānā ne tikai militārajā, bet arī civilajā jomā, lai veicinātu Afganistānas varas iestāžu spēju nodrošināt pilnvērtīgu valsts funkcionēšanu.
Vizītes noslēgumā Valsts prezidents tikās ar Polijas likumdevēju - Sejma un Senāta – priekšsēdētājiem, ar kuriem pārrunāja abu valstu divpusējās sadarbības iespējas parlamentārā līmenī, kā arī Lisabonas līguma ratifikācijas gaitu abās valstīs.
Oficiālās vizītes noslēgumā notika Polijas Republikas prezidenta un viņa kundzes rīkotas oficiālās vakariņas par godu Latvijas Valsts prezidentam un Lilitai Zatleres kundzei.