“Latviešu leksikogrāfijas vēsture ir bagāta un ievērības cienīga, tomēr mūsdienu sabiedrībā vārdnīcu loma izglītībā, kultūrā un informācijas aprites nodrošināšanā vēl nav pietiekami novērtēta,” atzīst Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Veisbergs.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību vārdnīcām un to daudzpusīgajām funkcijām, Valsts valodas komisija kopā ar partneriem organizē zinātnisku konferenci, kas veltīta unikālās „Latviešu valodas vārdnīcas” pabeigšanas septiņdesmitgadei un tās galvenā sastādītāja Kārļa Mīlenbaha 100.nāves gada atcerei.
“Saīsinājumiem ME un EH ir līdzība ar slaveniem zīmoliem, norādot uz Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna sastādīto „Latviešu valodas vārdnīcu” (1923-1932) un tās papildinājumiem (1934-1946), ko izstrādājuši Jānis Endzelīns un Edīte Hauzenberga-Šturma. Abi šie izdevumi veido savdabīgu vārdu rotu, kas vēl joprojām ir viens no svarīgākajiem komponentiem latviešu kultūras kanonā,” norāda A.Veisbergs.
Konferencē paredzētas vairākas tematiskās jomas: “Latviešu valodas vārdnīcas” vēsture, valodas materiāls, struktūra un leksikogrāfiskais izvērtējums, dažādu leksikas slāņu atspoguļojums latviešu leksikogrāfiskajos izdevumos, mūsdienu latviešu leksikogrāfijas problēmas un nākotnes perspektīvas.
Konference uzstāsies Sarma Kļaviņa, Juris Baldunčiks, Andrejs Veisbergs, Brigita Bušmane, Liene Markus-Narvila, Anita Helviga, Elīna Peina, Anitra Roze, Santa Jērāne un Silga Sviķe.
Valsts prezidenta izveidotās Valsts valodas komisijas mērķis ir apzināt valsts valodas situāciju un izstrādāt ieteikumus latviešu kā valsts valodas statusa nostiprināšanai un valsts valodas attīstībai. Komisijas sastāvā ir dažādu valodniecības nozaru speciālisti, kultūras, zinātnes un izglītības eksperti, kā arī citi sabiedrības pārstāvji.