Tajā Valsts prezidents norādīja, ka likumā ietvertais tiesiskais regulējums nav pilnīgs un tajā ir vairākas pretrunas un nepilnības. Atgriežot likumu Saeimai, Valsts prezidents iestājas par valsts valodas lietošanu mediju telpā, sabiedriskā pasūtījuma izpildes un satura kvalitāti un tā atbilstību sabiedrības interesēm.
Pirmkārt, šobrīd plaši izskanējušo jautājumu par sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu regulē nevis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pants par sabiedriskā pasūtījums izpildi, bet gan pilnīgi cits minētā likuma pants ( 70.pants), kurā tiek noteikti sabiedrisko mediju finansiālā nodrošinājuma avoti. Tieši šī ir problēmas būtība, par kuru būtu nopietni jādiskutē. Jautājumu par sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu nevar atrisināt uz 71.panta otrās daļas un sabiedriskā pasūtījuma izpildes kvalitātes rēķina. Tā ir gadiem ilga diskusija, kurā politiķiem trūcis uzņēmības pieņemt lēmumu, lai šo situāciju atrisinātu. Savukārt par elektronisko mediju darbības uzraudzību atbildīgajai institūcijai – NRTP ir trūcis vēlmes un uzstājības panākt šī jautājuma nonākšanu politiķu darba kārtībā.
Vēlamies atgādināt, ka tieši Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija un Valsts prezidenta kanceleja likumprojekta izstrādāšanas gaitā iestājās par to, lai likumā tiktu ietverta norma, kas paredz, ka sabiedriskā pasūtījuma finansējums nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā. Pateicoties šai nostājai, izdevās panākt sākotnēji noraidītā minētā principa ietveršanu likumprojekta 3. lasījuma redakcijā ( 70.panta pirmās daļas 1.punkts) un tā atbalstīšanu Saeima sēdē.
Otrkārt, pēc būtības Valsts prezidenta ierosinājums rīkot konkursu par sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildi mērķis ir nodrošināt sabiedrības tiesības saņemt kvalitatīvu sabiedriskā pasūtījuma izpildījumu. Konkursam nododamā sabiedriskā pasūtījuma daļas apmērs un saturs paliek likumdevēja un NRTP (jeb jaunās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes) ziņā, jo atšķirībā no 16.jūnija likuma redakcijas, Valsts prezidents savā motivācijas rakstā nav norādījis konkrētu konkursam nododamā sabiedriskā pasūtījuma daļu. Likumdevēja izšķiršanās par to, ka ne vairāk kā 15 % no sabiedriskā pasūtījuma jānodod citiem (ne sabiedriskajiem) medijiem 16.jūnijā jau tika izdarīta. Taču šīs nodošanas risinājums tika pilnībā atstāts NRTP (jeb jaunās padomes) ziņā. Turklāt 16.jūnijā atbalstītā 71.panta otrās daļas redakcija paredzēja sabiedriskā pasūtījuma daļas (līdz 15 %) nodošanu tikai komercmedijiem, kas nozīmē, ka sabiedriskajiem medijiem uz to nebūtu tiesības pretendēt. Valsts prezidents savukārt uzskata, ka konkurss būtu rīkojams tajā piedaloties visiem plašsaziņas līdzekļiem, arī sabiedriskajiem. Tomēr jautājums par to, kuram medijam nodot sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildi, ir mazāk svarīgs par jautājumu par sabiedriskā pasūtījuma izpildes un satura kvalitāti un tā atbildību sabiedrības interesēm. Valsts prezidenta piedāvātajā priekšlikumā uz sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildi konkursa kārtībā varēs pretendēt arī sabiedriskie mediji. Pie tam, Valsts prezidenta motivācijas rakstā arī norādīts, ka gadījumā, ja sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildes tiesības konkursa kārtībā tiek nodotas citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tad uz tiem jāattiecina tie paši reklāmas ierobežojumi, kas noteikti sabiedriskajiem medijiem.
Treškārt, jaunais likums paredz ļoti plašu (plašāku kā līdz šim) sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu apjomu, un, kā pati NRTP ir norādījusi savā Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības Nacionālajai koncepcijā 2009.-2011.gadam, mūsdienās sabiedrisko raidorganizāciju pūles nav pietiekamas, lai izpildītu savus misiju. Elektronisko mediju tirgū nepārtraukti ienāk arvien jauni (galvenokārt – starptautiski) spēlētāji, un konkurence tikai pieaug. Šajos apstākļos, kā norādīts Koncepcijā, „auditorijas daļa, ko aptver sabiedriskās raidorganizācijas, pat vislabākajā gadījumā nevar kļūt noteicoši liela. To nevar panākt pat ar sabiedrisko raidorganizāciju kanālu skaita paplašināšanu, kaut arī šis ceļš ir jāiet. Stāvokli varētu uzlabot komerciālo raidorganizāciju plašāka iesaistīšanās sabiedrisko raidorganizāciju uzdevumu pildīšanā.”
Pat vairāk – NRTP minētajā koncepcijā norāda, ka :„Komerciālās raidorganizācijas darbojas brīvajā tirgū kā aktīvas konkurences cīņas dalībnieces un parasti piedalās sabiedrisko raidorganizāciju uzdevumu īstenošanā tik daudz, cik tas atbilst to biznesa interesēm. Tajā pašā laikā nav šaubu, ka komerciālo raidorganizāciju lielāka līdzdalība šo uzdevumu realizēšanā būtu ne tikai vēlama, bet arī visādi atbalstāma. Šāda virzība nav jāuztver kā sabiedrisko raidorganizāciju funkciju samazināšana, bet gan kā viens no ļoti nozīmīgiem faktoriem Latvijas audio un audiovizuālās industrijas nacionālā rakstura uzturēšanā un saglabāšanā.” Tādēļ nav saprotama NRTP locekļu paustie viedokļi, kas ir tiešā pretrunā pašu pieņemtajai koncepcijai.
Tāpēc NRTP pēdējās dienās paustais viedoklis un aicinājums neatbalstīt Valsts prezidenta priekšlikumu daļu no sabiedriskā pasūtījuma izpildes konkursa kārtībā nodot medijam, kas nodrošinātu labāko iespējamo sabiedriskā pasūtījuma izpildi un līdz ar to arī lietderīgāko valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, ir īpaši pārsteidzošs, radot jautājumus par NRTP konsekvenci savos lēmumos. Turklāt rodas iespaids, ka 16.jūnijā atbalstītā likuma 71.panta otrās daļas redakcija NRTP ieskatā bija tikai deklaratīva un neviens nemaz negatavojās rūpēties par tās īstenošanu. Tāpat kā par NRTP Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības Nacionālās koncepcijas 2009.-2011.gadam realizāciju.
Noslēgumā vēlamies norādīt, ka likuma caurlūkošanas sanāksmē, kas Rīgas pilī notika š.g. 22.jūnijā tika aicināti piedalīties to mediju pārstāvji, kas rakstveidā vērsās pie Valsts prezidenta ar viedokli par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kā arī NRTP, kas atbilstoši Radio un televīzijas likumam pārstāv sabiedrisko mediju intereses. Sabiedriskos plašsaziņas līdzekļus šajā sanāksmē pārstāvēja NRTP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece. Saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 57.pantu Nacionālā radio un televīzijas padome ir valsts kapitāla daļu turētāja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā.
Skatīt Valsts prezidenta motivācijas rakstu par 16. jūnijā pieņemtā likuma saturu