Ceturtdien, 9.oktobrī noslēgušās Valsts prezidenta Valda Zatlera un Lilitas Zatleres kundzes valsts vizītes trīs Centrālāzijas valstīs – Kazahstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā. No šā gada 2. līdz 5.oktobrim Valsts prezidents un Lilita Zatleres kundze valsts vizītē apmeklēja Kazahstānas Republiku, no 5. līdz 7.oktobrim – Uzbekistānas Republiku, bet no 7. līdz 9.oktobrim – Turkmenistānas Republiku.
„Latvija ir gatava kļūt par vārtiem Centrālāzijas sadarbībai ar Eiropas Savienību. Ņemot vērā Centrālāzijas lomu starptautiskajā energoresursu tirgū un potenciālu, veidojot alternatīvus Eiropas Savienības enerģijas avotus un piegādes ceļu, nepieciešama ciešāka Eiropas Savienības un Centrālāzijas valstu sadarbība”, uzskata Valsts prezidents.
Vizītes laikā Valsts prezidents tikās ar visu triju Centrālāzijas valstu amatpersonām – Kazahstānas Republikas prezidentu Nursultanu Nazarbajevu (Nursultan Nazarbayev), Kazahstānas Parlamenta priekšsēdētāju Aslanu Mussinu (Aslan Mussin) un Kazahstānas Ministru prezidentu Karimu Massimovu (Karim K. Massimov); Uzbekistānas Republikas prezidentu Islamu Karimovu (Islom Karimov), Uzbekistānas Republikas Senāta priekšsēdētāju Ilgizaru Sabirovu (Ilgizar Sabirov), Uzbekistānas Ministru prezidentu Šavkatu Mirzijaevu; kā arī Turkmenistānas prezidentu un valdības vadītāju Gurbanguli Berdimuhamedovu (Gurbanguly Berdimuhamedov).
Apkopojot valsts vizītes rezultātus, Valsts prezidents uzsvēra, ka sasniegti iepriekš izvirzītie valsts vizīšu mērķi – aizsākts veiksmīgs politiskais dialogs ar visām trim Centrālāzijas valstīm, kā arī izveidoti ekonomiskie sakari starp Latvijas un visu triju valstu uzņēmējiem. „Latvijai ļoti būtiski ir nezaudēt šai vizītē iegūto - gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, gan Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, tāpat arī valdībai un Ārlietu ministrijai būtu jādomā par labāko dialoga formātu, kuru pilnveidot nākotnē, un lai tas, ko mēs ieguvām nedēļas laikā, nepazustu,” noslēdzot vizīti, žurnālistiem teica Valsts prezidents, uzsverot, ka, veidojot biznesa kontaktus, jāņem vērā „austrumu specifika”. „Šeit sarunas risinās savādāk nekā Eiropā, un, ja jūs vēlaties sasniegt labu rezultātu, ir svarīgi, lai vispirms izveidotos labs personiskais kontakts starp valstu prezidentiem,” teica Valsts prezidents, piebilstot, ka konstruktīvajās un draudzīgajās sarunās ar visu triju valstu vadītājiem guvis pārliecību, ka tas ir izdevies. „Katrā ziņā esmu pārliecināts, ka labs kontakts izveidojās ar visu trīs valstu prezidentiem – ar katru citā veidā, bet, ja Latvijas uzņēmēji būs aktīvi, tad prezidentu līmenī šo sadarbību varēs virzīt uz priekšu ļoti produktīvi,” uzsvēra Valsts prezidents.
Centrālāzijas valsts vizīšu ietvaros notika Kazahstānas-Latvijas, Latvijas-Uzbekistānas un Latvijas-Turkmenistānas biznesa forumi. Valsts prezidentu valsts vizītē pavadīja vairāk nekā 80 dažādu nozaru uzņēmēju delegācija, kā arī atbildīgo jomu – ekonomikas un satiksmes – ministri.
Līdztekus ekonomiskajiem jautājumiem Valsts prezidents sarunās ar visu triju valstu vadītājiem apsprieda arī starptautiskās drošības jautājumus, īpaši vēršot uzmanību uz šo valstu viedokli attiecībā politisko, ekonomisko un drošības situāciju Afganistānā. „Politiski mums ir ļoti svarīgi zināt, kāds ir Centrālāzijas valstu viedoklis par šiem jautājumiem un kā mēs kopīgi starptautiskajās organizācijās, tajā skaitā ANO, varam panākt progresu ceļā uz mieru Afganistānā, kas ir kara apstākļos jau vairāk nekā 30 gadu,” teica Valsts prezidents, piebilstot, ka Afganistānas nākotnes jautājums ir būtisks arī tāpēc, ka tieši šajā valstī mūsu Nacionālie bruņotie spēki piedalās starptautiskajā miera uzturēšanas misijā un tieši misija Afganistānā ir mūsu Nacionālo bruņoto spēku lielākā un prioritārā starptautiskā misija. Afganistānā dienošo Latvijas bruņoto spēku vienību apgādei būtisks ir arī tranzīts caur šīm Centrālāzijas valstīm.
Vizītes noslēgumā Valsts prezidents sarunā ar Latvijas žurnālistiem uzsvēra, ka Centrālāzijas valstis – Kazahstāna, Uzbekistāna un Turkmenistāna gan pēc savas ekonomiskās attīstības un dabas resursiem, gan pēc politiskās sistēmas un valstu attīstības ceļiem ir ļoti dažādas, taču tās vieno izteikta nacionālā pašapziņa. „Visvairāk pārsteidza tas, ko šīs valstis savās galvaspilsētās ir sasniegušas neatkarības gados – valstu simbolika, nacionālā pašapziņa, pilsētu arhitektūra, cieņa pret muzejiem un bibliotēkām parāda to, ka savas nacionālās valstis tās sākušas celt ar lielu nopietnību,” teica Valsts prezidents.
Vizītes ietvaros katrā no valstīm Valsts prezidents apmeklēja valstu nozīmīgākos kultūrvēsturiskos pieminekļus. Būtiska vieta Valsts prezidenta valsts vizītēs tika atvēlēta arī vēstures jautājumiem. Visās trijās Centrālāzijas valstīs Valsts prezidents bibliotēkām dāvināja grāmatas par Latvijas valsti un Latvijas valsts vēsturi, savukārt paužot cieņu kopīgajam valstu vēsturē, Kazahstānā Valsts prezidents apmeklēja totalitārā režīma upuriem veltīto memoriālu ALŽIR. Simbolisks vizītes noslēgums bija Kārļa Ulmaņa un citu no represijām cietušo svinīgais piemiņas pasākums Turkmenbašī, Turkmenistānā - netālu no Turkmenbaši pilsētas Kaspijas jūrā svinīgi tika nolaists vainags. „Arī izcilā Latvijas valstsvīra Kārļa Ulmaņa pēdējie dzīves gadi ir simboliski traģiski mūsu tautai. Nolaižot piemiņas vainagu jūrā, jo mēs nezinām, kur īsti ir Kārļa Ulmaņa kapa vieta, mēs pieminējām arī visus tos represētos, kuru kapa vietas palikušas nezināmas,” teica Valsts prezidents.