Nīderlandes karaliene iepazīsies ar pētnieku skatījumu uz Latvijas pieredzi Eiropas Savienībā

2006. gads ir zīmīgs jubilejas gads Latvijas un Nīderlandes attiecībās - 5. martā apritēja 85. gadskārta kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas un 27. augustā apritēs 15. gadskārta kopš to atjaunošanas. Latvijas un Nīderlandes attiecībām piemīt plašums un daudzveidība, kas aptver gandrīz visas valsts un sabiedriskās dzīves sfēras. Ikdienas sadarbība notiek gan valsts, gan pašvaldību, gan sabiedrību pārstāvju līmenī, un to attīstībā piedalās gan valsts institūcijas, gan nevalstiskās organizācijas. Veiksmīga sadarbība starp Latviju un Nīderlandi izveidojusies arī ES un NATO, kā arī starptautisko organizāciju ietvaros.

Diplomātiskās attiecības

Abu valstu diplomātiskās attiecības nodibinātas 1921. gada 5. martā. Pirmais Latvijas sūtnis Nīderlandē bija Oskars Voits (rezidēja Berlīnē, 1925.-1932. gads), savukārt no 1938. līdz 1940. gada jūlijam – Edgars Krieviņš (rezidēja Berlīnē). Starpkaru periodā Nīderlandei bija sūtniecība Rīgā. Atjaunoto Latvijas Republiku Nīderlande atzina 1991. gada 27. augustā. 1997. gada oktobrī Nīderlandes ārlietu ministrs Hanss van Mierlo (Hans van Mierlo) oficiāli atklāja Nīderlandes vēstniecību Latvijā, kura savu darbību bija uzsākusi jau 1996. gada decembrī.

Latvijas vēstniecība Nīderlandē tika atvērta 1998. gada janvārī. Kopš 2003. gada 24. septembra Latvijas vēstniece Nīderlandes Karalistē ir Baiba Braže.

Latviju Nīderlandē pārstāv arī Goda konsuls Nordveikā (Noordwijk) – Hendriks van de Rūmers (Hendrijk van de Roemer).

Kopš 2004. gada jūnija Nīderlandes vēstnieks Latvijā ir Roberts Šudeboms (Robert Schuddeboom).

Politiskais dialogs

Starp Latviju un Nīderlandi ir izveidojies aktīvs politiskais dialogs, par ko liecina arī regulāra vizīšu apmaiņa abu valstu starpā. Starp abu valstu Ārlietu ministrijām ir iedibināta regulāra savstarpējo konsultāciju prakse. Intensīvie kontakti vainagojušies ar Valsts Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīti Nīderlandē 2005. gada 18. – 19. janvārī un ar Viņas Majestātes Nīderlandes Karalienes Beatrikses (Beatrix) valsts vizīti Latvijā 2006. gada 22. – 24. maijā, kas ir pirmā Nīderlandes Karalistes valsts galvas valsts vizīte Latvijā un Baltijas valstīs.

Parlamentārie kontakti

Ir izveidojusies sadarbība starp Baltijas un Beniluksa Parlamentārajām asamblejām. Abu valstu starpā ir iedibināta regulāra parlamentāro vizīšu apmaiņa. 2004. gada 3. – 5. jūnijā darba vizītē Latvijā uzturējās Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Fransa Veisglasa (Frans Weisglas), savukārt 2006. gada 16. – 19. februārī darba vizītē Hāgā viesojās Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Ekonomiskā sadarbība

2005. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Nīderlandi sasniedza: 329,7milj.EUR jeb 3,0% no Latvijas apgrozījuma kopapjoma (2004. gadā – 265,2milj.EUR), tai skaitā:

· eksports: 87,0 milj.EUR jeb 2,1% no Latvijas kopējā eksporta (2004. gadā – 77,7milj.EUR);

· imports: 242,7 milj.EUR jeb 3,5% no Latvijas kopējā importa (2004. gadā – 187,5milj.EUR).

2005. gadā Nīderlande ieņēma 11. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā: 11. vietu – eksporta partneru un 9. vietu – importa partneru starpā.

2005. gadā, salīdzinot ar 2004. gadu, eksports uz Nīderlandi ir palielinājies par 11,9%, savukārt imports - par 29,5%.

Latvijas un Nīderlandes tirdzniecības dinamika

laika posmā no 1999. līdz 2005. gadam (EUR)

Galvenās eksporta preces uz Nīderlandi sadalījumā pa preču veidiem 2005. gadā

Galvenās importa preces no Nīderlandes sadalījumā pa preču veidiem 2005. gadā

Pēc Lursoft statistikas datiem 2006. gada maijā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēti 240 Nīderlandes – Latvijas kopuzņēmumi.

2004. gada jūnijā Amsterdamā oficiāli tika atklāta Latvijas ekonomiskā pārstāvniecība Nīderlandē, kuras galvenais uzdevums ir veicināt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu uz Nīderlandi un sekmēt investīciju piesaisti Latvijā. Latvijas ekonomisko pārstāvniecību vada Katarina Hartgers (Katarina Hartgers).

Pēc Latvijas Bankas statistikas datiem Nīderlandes tiešās uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā 2005. gada beigās bija 238102000 LVL (338790000 EUR). Nīderlande ir 5. lielākā investētājvalsts Latvijā (8,40% no kopējām ārvalstu investīcijām).

Latvijas tiešās investīcijas Nīderlandē 2005. gada 3. ceturkšņa beigās bija 0.4 miljoni EUR.

Nīderlandes investīcijas Latvijā

Nīderlandes rezidentu tiešās investīcijas

Latvijas uzņēmumu reģistrētajā pamatkapitālā

Avots: Lursoft (09.03.2006.)

Saskaņā ar Lursoft datiem Nīderlande ieņem 7.vietu pēc tiešajām investīcijām Latvijā reģistrētu uzņēmumu reģistrētajā pamatkapitālā.

Sadarbība aizsardzības jomā

1998. gada 27. aprīlī tika parakstīts nodomu protokols par Latvijas un Nīderlandes sadarbību aizsardzības jomā (Protocol of Intent between the Minister of Defence of the Republic of Latvia and the Minister of Defence of the Kingdom of the Netherlands on bilateral contacts and co-operation in defence matters). Lai gan vairākus gadus galvenais uzsvars likts uz abu valstu sadarbību daudzpusējo projektu ietvaros, pēc Latvijas iestāšanās NATO un ES abas valstis arvien lielāku uzmanību veltī tieši divpusējās sadarbības attīstīšanai.

2003. gada augustā Latvijā tika akreditēts Nīderlandes militārais atašejs Jkpt. Bruno Johannes Gerrits ar rezidenci Viļņā. 2003. gada augustā tika akreditēts Latvijas atašejs Nīderlandē Pltn. Vitauts Mihalovskis (ar rezidenci Londonā).

Kopš 1996. gada Latvijas aizsardzības struktūru pārstāvji izmanto iespēju mācīties Nīderlandes Aizsardzības koledžā Starptautiskajos Štābu virsnieku orientācijas kursos (International Staff Officers Orientation Course; ISOOC), kā arī Beļģijas – Nīderlandes mīnu meklēšanas skolā Egerminā (Eguermin).

Visaktīvākā sadarbība ir izveidojusies starp abu valstu Jūras spēkiem. 2005. gada 24. augustā tika noslēgts līgums starp Latvijas Aizsardzības ministriju un Nīderlandes Finanšu ministriju par piecu Nīderlandes Karalisko Jūras spēku ALKMAAR klases mīnu meklētāju kuģu iegādi. Pirmo kuģi Latvijai paredzēts nodot līdz 2006. gada novembrim.

Sadarbība turpinās arī daudznacionālo mīnu meklēšanas mācību/operāciju ietvaros. Kopš 2002. gada Nīderlandes Jūras spēki piedalās daudznacionālajās mācībās Open Spirit, kas notiek Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Nīderlande materiāli atbalstījusi Jūras spēku ūdenslīdēju mācību centra veidošanu Liepājā.

2004. gada rudenī Latvija dāvinājumā no Nīderlandes saņēma hidrogrāfijas kuģi. Kuģi paredzēts izmantot BALTRON projekta ietvaros, kā arī Latvijas Jūras spēku vajadzībām.

Sadarbība izglītības un kultūras jomā

Lai arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajās nozarēs starp Latviju un Nīderlandi nav noslēgti divpusējās sadarbības līgumi ne valsts, ne ministriju līmenī, abu valstu sadarbība šajā jomā ir ļoti aktīva. Tā veidojas gan starptautisku daudzpusējo projektu ietvaros, gan divpusējā pieredzes apmaiņā starp pētnieciskajām institūcijām.

Latvijai izveidojusies cieša sadarbība izglītības jomā ar tradīcijām bagātajām Nīderlandes universitātēm - liela daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu ir noslēgušas sadarbības līgumus ar Nīderlandes augstākās izglītības iestādēm, kas paredz studentu, pasniedzēju un zinātnieku apmaiņu. Tāpat Latvijas augstskolas aktīvi sadarbojas ar Nīderlandes augstskolām ES izglītības un zinātnes programmu ietvaros. Nīderlandes augstskolu studentu vidū pakāpeniski palielinās interese par Latviju.

Arvien padziļinās arī Latvijas un Nīderlandes sadarbība kultūrā. 1990. gadā tika noslēgts Līgums starp LR Valdību un Nīderlandes Karalistes Overijselas Provinces padomi. Latvijas un Overijselas provinces sadarbība ir ilgstoša un stabila un notiek visās kultūras jomās.

Kopš 2004. gada 1. septembra pie Amsterdamas Karaliskā orķestra (Koninklijk Concertgebouworkest) diriģenta pults ir Mariss Jansons.

Aktīva sadarbība izveidojusies arī abu valstu arhīvu starpā. 2005. gadā Nīderlandes Nacionālā arhīva vadībā tika uzsākts projekts "Baltijas saites". Projektā piedalās Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Dānijas, Igaunijas, Somijas un Zviedrijas Nacionālie arhīvi, Polijas arhīvu ģenerāldirekcija, Lietuvas arhīvu departaments, Šlēsvigas-Holšteinas zemes valsts arhīvs (Vācija) un Krievijas Federālā arhīvu pārvalde. Projekta ietvaros plānots veidot kopējus arhīvu ceļvežus par valstu ap Baltijas jūru sadarbību, ekonomiskajām, kultūras un zinātnes saitēm laika posmā no 1500.līdz1800.gadam un virtuālo izstādi. Projekts beigsies 2007. gada septembrī.

Sadarbība starp pašvaldībām

Latvija ar Nīderlandi ir izvērsusi plašus reģionālos kontaktus. Kopš 1990. gada notiek Latvijas sadarbība ar Overeiselas provinci Nīderlandes vides aizsardzības, tieslietu, satiksmes, tūrisma un pašvaldību jomās. Savas sadraudzības pilsētas Nīderlandē ir Rīgai, Liepājai, Jelgavai, Ogrei, Alūksnei, Preiļiem, Sabilei un Ērgļiem. Galvenās sadarbības jomas ir lauksaimniecība, tūrisms, uzņēmējdarbība, kultūra.

Sadarbība tūrisma jomā

1990. gada decembrī tika noslēgts līgums starp Latvijas Republikas Ministru Padomes valdības administrāciju un Nīderlandes Karalistes Overaislas provinces Padomi, kurā ietverta sadaļa par tūrismu. Tās ietvaros katru gadu tiek izstrādāts jauns sadarbības plāns ar konkrētiem pasākumiem (apmācība, pieredzes apmaiņa, mārketings utml.). Sadarbības projektus šīs programmas ietvaros realizē Kurzemes Tūrisma asociācija un Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs".

Svarīgākās amatpersonu vizītes

Izejošās vizītes

Ienākošās vizītes

Līgumtiesiskā bāze

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: http://www.am.gov.lv/lv/Arpolitika/bilateral/