Andris Bērziņš
Šodien, 24.aprīlī, Rīgas pilī, Valsts prezidenta Andra Bērziņa vadībā notika Mazākumtautību konsultatīvās padomes sēde, kurā padomes dalībnieki kopā ar studentiem un skolēniem no dažu valodu apmācības valodu skolām un plūsmām pārrunāja jautājumus, kas skar jaunatnes līdzdalību saliedētas sabiedrības veidošanā Latvijā.

 

Diskusijas mērķis - atbalstīt jauniešu iniciatīvas un ierosinājumus, iespējamo kopīgo nevalstisko organizāciju veidošanu Latvijā, kā arī rast idejas par kopīgiem dažādu tautību jauniešu pasākumiem. 

 

Divu stundu ilgā pasākumā, kas aizsākās ar Valsts prezidenta uzrunu un uzaicināto ekspertu ziņojumiem, bet noslēdzās ar diskusijām, tā dalībnieki bija vienisprātis, ka jautājumi par sabiedrības saliedētību vairākumā gadījumu ir politiski inspirēti ar mērķi papildināt politiķu atbalstītāju rindas, īpaši pirms nozīmīgiem sabiedriski politiskiem notikumiem vai balsojumiem. Vienlaikus diskusijā vairakkārt tika pausts viedoklis par interneta vides anonīmo komentāru nereti naidīgo un sabiedrību šķelošo ietekmi, kas patiesībā rada izkropļotu priekšstatu par dažādu tautību attiecībām Latvijā. „Manuprāt, jautājumi par sabiedrības saliedētību ir nedaudz pārspīlēti. Varbūt dažiem politiķiem tas ir kā glābšanas instruments, lai stiprinātu savu varu. Es palieku pie pārliecības, ka Latvija savos dibināšanas gados ir bijusi stipra un arī būs stipra savā nacionālajā daudzveidībā. Tā ir mūsu bagātība, jo mēs vēlamies dzīvot kopā mierīgā un saskanīgā valstī. Vienlaikus nekad nevar būt tā, ka nav lietu, ko nevajadzētu uzlabot,” atklājot sēdi, teica Andris Bērziņš.

 

Sēdes dalībnieki lielākoties pauda viedokli, ka daudz nozīmīgākas par sabiedrības saliedētības koncepcijām un instrukcijām ir cilvēku savstarpējās attiecības ikdienā, nedalot līdzpilsoņus pēc tautībām, bet gan tuvinoties pēc kopīgām interesēm, savstarpējas sapratnes un empātijas vai spējas just līdzi citam un iejusties otra izpratnē par viņam nozīmīgajiem jautājumiem.

 

Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs savā uzrunā īpaši akcentēja nepieciešamību iestāties pret vēstures faktu falsifikāciju, atgriežoties pie tās patiesajiem avotiem. „Svarīgi dažādības telpā veidot dialogu ar citādo, pat tad, ja tas mūs biedē vai kaitina, jo tikai dialogā mēs varam atrast to, kas mūs savstarpēji bagātina,” atzina profesors D.Hanovs.

 

Augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs, profesors Aldis Baumanis uzsvēra, ka savā augstskolas pasniedzēja pieredzē nav saskāries ar asām pretrunām dažādu tautību studentu attiecībās, gluži pretēji – viņa pieredze liecina par sabiedrības jaunākās daļas spēju saprasties un sadarboties neatkarīgi no dzimtās un apmācību valodas. Kā daudz lielāku draudu jauniešu uzskatu veidošanā A.Baumanis minēja dažādu spēku vēlmi un iespējas ietekmēt jauniešu viedokli, noskaņojot tos pret kādu no sabiedrības grupām vai tautībām, kas ir daudzkārt vieglāk  izdarāms jaunāku un ar mazāku dzīves pieredzi apveltītu cilvēku grupā.

 

Daugavpils universitātes studentu padomes priekšsēdētājs Artjoms Pučinskis akcentēja vēsturisko tradīciju un ģimenes lomu jaunās paaudzes audzināšanā, ko šobrīd arvien vairāk aizņem arī interneta mediji. Tādēļ izšķiroša nozīme ir izglītības kvalitātes paaugstināšanai, lai jaunie cilvēki spētu patstāvīgi spriest un domāt, veidojot savu viedokli un tieši neietekmējoties no dažādiem radikāliem, naidu kurinošiem viedokļiem.

 

Eiropas Tatāru jaunatnes apvienības padomes priekšsēdētājs Oļegs Šaripovss uzsvēra dažādu kultūru sadarbības un apmaiņas lielo nozīmi vienotas sabiedrības veidošanā, kas, atklājot mūsu sabiedrības dažādību, padara to stiprāku kopumā. Viņš ierosināja iespējami paplašināt to pasākumu loku, kas vieno dažādu tautību cilvēkus gan kultūrā un mākslā, gan citās jomās.

 

Savukārt, RPIVA studentu parlamenta prezidente Valērija Abaševa pauda atziņu, ka skolotāji ir viena no tām sabiedrības grupām, kas var un varētu daudz ko mainīt jaunās paaudzes un nākamo paaudžu domāšanā, izpratnē par citu tautu likteņiem un attieksmē pret citādo. „Kaut arī informācijas avotu daudzums mūsdienās ievērojami palielinās, skolotāja loma un nozīme no tā nemazinās, jo skolotājam ir jābūt kā koordinatoram un domas virzītājam. Tā ir milzīga atbildība. Bet pats galvenais – ja šķirosim cilvēkus pēc tautības, nekāda saliedētība nebūs,” teica V.Abaševa.

 

Muzeja „Ebreji Latvijā” direktors Iļja  Ļenskis klātesošajiem atgādināja, ka saliedēta sabiedrība veidojas tikai tad, ja dažādi cilvēki pulcējas kopā un vienojas, lai sasniegtu kopīgus mērķus: „Tieši prāts dod iespēju izprast otru cilvēku un just viņam līdzi. Šīs divas lietas ir pamatā savstarpējai cieņai. Tas ir daudz svarīgāk par koncepcijām – padarīt otru par savu sabiedroto. Uzbūvējot savu mikro pasaulīti un norobežojoties savā čaulā, mēs nekur tālu netiksim,” piebilda I.Ļenskis.

 

Bet Latvijas Poļu savienības jaunatnes pārstāvis Leonārds Budņiks un RTU Transporta tehnoloģiju institūta doktorants Sergejs Bratarčuks aicināja jauniešus domāt pašiem un uztvert apkārtējos kā pozitīvus un labus līdzcilvēkus: „Nevajag meklēt vainu citos. Studentu vidē problēmu nav. Mēs visi pārdzīvojam par šo valsti un jūtam tai līdzi. Nevajag mūs šķirot pēc valodas. Vienīgā vieta, kur es saredzu saliedētības trūkumu ir virtuālā vide, kas ir anonīma.”

 

Diskusijas noslēgumā Mazākumtautību konsultatīvās padomes locekļi pauda viedokli, ka šī ir bijusi viena no vispozitīvākajām sanāksmēm, kāda padomē jebkad notikusi. Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans, atzīstot, ka šāda noskaņa patiešām iepriecina, uzsvēra: „Vajag integrēties, bet nevajag asimilēties. Svarīga ir partnerība un sadarbība un atbildība par šo visu ir kā latviešu, tā cittautiešu ziņā.”