Prezidentes kundze un profesor Freiberg,
Ekselences,
Godātie viesi,
Man ir gods un patiess prieks apciemot Latviju valsts vizītē. Tas ir nozīmīgs notikums, jo tā ir Maltas valsts vadītāja pirmā vizīte Latvijā.
Ekselence!
Latviju un Maltu raksturo daudzveidīgs un bagāts kultūras mantojums un stipra savas nacionālās identitātes apziņa, kā arī savas lomas apzināšanās Eiropas un starptautiskajā arēnā. Tās vieno vienādas pamatvērtības un ideāli un kopīgas rūpes par labklājību un drošību Eiropā.
Malta atrodas Vidusjūras krustcelēs, pusceļā starp Gibraltāru un Suecu un starp Dienvideiropu un Ziemeļāfriku; Latvija atrodas Ziemeļ- un Austrumeiropas krustcelēs. Pa šiem ceļiem kopš senseniem laikiem ir plūdusi nebeidzama tirgotāju un iekarotāju straume, kā dēļ abas šīs zemes neizbēgami kļuva par ķīlniekiem to varas spēlēs. Abu šo valstu stratēģiskais novietojums ir būtiski ietekmējis to daudzveidīgo vēstures un kultūras pieredzi.
Lai gan Eiropas kultūras bagātinātas, abas valstis ir saglabājušas savas īpatnības, kas ir pārsteidzoši, ņemot vērā to teritoriālo lielumu. Tām ir līdzīga vēsturiskā pieredze un saites: Malta ir ilgus laika posmus cietusi zem svešām varām, Latvija ir pieredzējusi garu iebrukumu, okupāciju un piespiedu aneksācijas vēsturi - bet tās abas nekad nezaudēja apņēmību vērst īstenībā savu sapni par suverēnu un neatkarīgu valsti.
Ekselence!
Jau vairāk kā divus gadus Latvija un Malta ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Šo gadu laikā mēs esam piedalījušies Eiropas Savienības attīstības procesā. Mēs esam ratificējuši Eiropas Konstitucionālo līgumu un tādējādi izteikuši savu viedokli par Savienības nākotni. Mēs esam pieņēmuši Eiropas Savienības vispārējās pamatvērtības - tai skaitā brīvību un suverenitāti, mieru un drošību, kā arī demokrātiju, likuma varu un fundamentālu cilvēktiesību ievērošanu - un raduši tajās izpausmi savām nacionālajām pamatvērtībām.
Eiropas Savienības Pamatlīguma jeb Hartas pieņemšana būtu solis pretī Savienības politiskās dimensijas stiprināšanai. Turklāt tas nodrošinātu ES institūciju spēju efektīvi darboties un veidot saskaņotas stratēģijas, lai spētu stāties pretī izaicinājumiem ekonomiskās izaugsmes un drošības jomās.
Ekselence!
Mēs Maltā apbrīnojam Latvijas tautas ievērojamos sasniegumus. Kopš Jūsu neatkarības atjaunošanas ir pagājuši tikko piecpadsmit gadi. Salīdzinoši īsā laikā kopš 1991. gada Latvijai ir izdevies atjaunot un attīstīt stabilu demokrātiju, pārveidot savu tautsaimniecību par plaukstošu brīvā tirgus ekonomiku un atgūt sev pēc taisnības pienākošos vietu Eiropas nāciju saimē.
Arī Malta nesen ir uzsākusi vairākas visaptverošas reformas, kuru ne mazsvarīgs iemesls bija gatavošanās dalībai Eiropas Savienībā. Man šķiet, ka ES ir ārkārtīgi katalizējoša ietekme, stimulējot valstis ķerties pie reformām. Es vēlos apsveikt abas mūsu valstis, kā arī visas pārējās jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis par šāda grūta pārbaudījuma sekmīgu izturēšanu.
Ekselence!
Pēdējo gadu laikā Maltas un Latvijas attiecības ir kļuvušas ciešākas. Kā Jūsu Ekselence izteicās savas valsts vizītes laikā Maltā 2004. gada februārī: “Kā ceļinieki šajā kopējā ceļā uz dalību ES Maltas un Latvijas tautas ir viena otru labāk iepazinušas, apmainījušās pieredzēm un vajadzības brīdī viena otru atbalstījušas.” Tagad mēs esam nepieredzētā situācijā, apvienojot spēkus jaunas un labākas Eiropas izveidei.
Mūsu valstīm ir sava loma ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī starptautiskajā sabiedrībā. Alberts Einšteins reiz esot teicis: “Tiklīdz mēs pieņemam savu spēju robežas, mēs tās pārvaram”. Manuprāt, Malta un Latvija ir pārvarējušas savu spēju robežas. Pareizs ir teiciens, ka svarīgākais ir nevis valsts teritorija vai tās iedzīvotāju skaits, bet gan tās ideju spēks, nākotnes redzējuma skaidrība un tās ieguldījuma kvalitāte kopēju mērķu sasniegšanā.
Savā pēdējā paplašināšanās kārtā Eiropas Savienība izpleta savas robežas un ieguva jaunus kaimiņus. Gan Latvija, gan Malta ir Eiropas Savienības robežvalstis, ģeogrāfiski atrodoties Savienības tālākajos punktos: Malta nostiprina Savienības dienvidu dimensiju, kamēr Latvija kristalizē ziemeļu dimensiju. Malta sevi uzskata un tiek uzskatīta par tiltu starp Eiropu un Ziemeļāfriku, tāpat kā arī Latvija vienmēr ir tikusi uztverta kā tilts, kā vārti, caur kuriem Austrumi tiekas ar Rietumiem.
Latviju un Maltu šķir ievērojami ģeogrāfiskie attālumi. Latvija atrodas stratēģiskā vietā Baltijas jūras krastā un lielu nozīmi piešķir arvien ciešākai sadarbībai Baltijas jūras reģiona desmit valstu starpā un ciešāku attiecību sekmēšanai ar Savienības kaimiņiem Austrumeiropā. Malta atrodas Vidusjūras reģionā un veicina ciešākas attiecības ar Savienības dienvidu kaimiņiem. Mūsu ārpolitikas tradicionāls pīlārs ir stabilitātes un drošības sekmēšana Vidusjūras reģionā. Tāpēc ir saprotams, ka abas mūsu valstis piešķir lielu prioritāti ES Kaimiņattiecību politikai.
Malta un Latvija ir uzticami partneri vienotas Eiropas izveidē. Es saprotu, ka kopš neatkarības atgūšanas integrācijas politika ir bijusi būtiski svarīgs Latvijas iekšpolitikas jautājums. Dažādo etnisko grupu integrācijas turpināšana nodrošina Latvijā arī turpmāku stabilitāti un labklājību nākotnē. Maltai, savukārt, jāsaskaras ar izaicinājumu, ko rada nepieredzēts nelegālo imigrantu pieplūdums, kas izraisa nesamērīgu spiedienu uz mūsu salas ierobežotajiem resursiem. Šī parādība ir skarbs pārbaudījums Eiropas Vidusjūras valstu spējām tikt galā ar šķietami nebeidzamu cilvēku pieplūdumu. Tas ir kopējs izaicinājums visai Eiropai, kas prasa kolektīvu un vienotu risinājumu.
Šī vizīte Latvijā pēc Jūsu Ekselences laipna uzaicinājuma apstiprina mūsu savstarpējo attiecību lielisko raksturu un mūsu kopējo apņemšanos stiprināt sadarbību un vienam otra papildināšanu.Esmu pārliecināts, ka mūsu valstu draudzība un savstarpējā uzticēšanās ar laiku tikai padziļināsies.
Ar šīm domām es aicinu Jūs, Ekselences, dāmas un kungi, pacelt glāzes par Viņas Ekselences prezidentes un profesora Freiberga veselību un par mūsu tautu labklājību un draudzību!