Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Lusiadas Universitātē (Universidade Lusiada) Lisabonā uzsvēra, ka akadēmiskajām aprindām, politiķiem un plašsaziņas līdzekļiem ir jāturpina meklēt veids, kā pasniegt rosinošu Eiropas ideju nacionālo valstu sabiedrībām. Prezidente atzīmēja, ka “cilvēks nevar iemīlēt kāda dokumenta tūkstošā panta paragrāfu,” ar ko bieži vien cilvēks asociē savas domas par Eiropu. Šī iemesla dēļ, pēc prezidentes domām, cilvēki arī arvien mazāk dodas uz vēlēšanām, kas saistītas Eiropas institūciju ievēlēšanu.
Prezidente, kā ļoti būtisku mūsdienu Eiropas izaugsmei uzsvēra augstāko izglītību un tās kvalitāti, sakot, ka Eiropas universitātēm ir vairāk jādomā par savas izglītības kvalitāti, kā arī jācenšas konkurēt savā starpā. Viņa minēja piemēru no Eiropas vēstures, kad studenti ir ceļojuši klausīties kādu slavenu lektoru vai profesoru no visas Eiropas: “Tā arī šodien ir jācenšas lai katra universitāte varētu izvirzīt kaut ko tādu, kas varētu aizraut studentus, kas varētu aizraut interesi no visas Eiropas.”
Viņa atzīmēja, ka Eiropa nekad nebūs gatava savā pilnveidošanās procesā, minot latviešu parunu, līdzīgi kā Rīga, kas nekad nebūs gatava. Šāda nostādne ir vislabākais dzinulis nemitīgai attīstībai un nemitīgai domu jaunradei, atzīmēja prezidente. Viņa uzsvēra, ka mēs nedrīkstam pazaudēt kultūras Eiropu un ētikas Eiropu, cieņu pret cilvēcību kā augstāko vērtību mūsu sabiedrībā, cieņu pret Eiropas pilsoni, kurš nav tikai “labklājības radīšanas mašīna”, viņa atzīmēja, ka Eiropa ir bagāta ar savām gara mantām un Eiropai ir jābūt bagātai savstarpējā mijiedarbē ar ekonomiku arī idejās un vērtībās par sava kontinenta nākotni. Prezidente uzsvēra, ka līdz ar šo kustības brīvību, ko piedāvā jaunā Eiropā, Latvijas un Portugāles attiecības ir ciešākas kā jebkad, un tagad tām ir iespēja padziļināties un gūt praktiskus sadarbības projektus.
Runājot par Eiropas politiskajiem jautājumiem, prezidente uzsvēra, ka Latvija ir par atvērtu Eiropu jauniem dalībniekiem, taču ikvienam topošajam Eiropas dalībniekam ir jāizpilda tie paši Eiropas Savienības (ES) Kopenhāgenas kritēriji, ko izpildīja arī pēdējās – jaunās – ES dalībnieces, tajā skaitā Latvija. Šajā kontekstā prezidente sacīja, ka Eiropai ir jābūt atvērtai nākotnē pret Bulgāriju, Rumāniju un Horvātiju, ja tās varēs šos kritērijus izpildīt. Tāpat viņa atzīmēja, ka Turcija pēdējā laikā ir veikusi lielu progresu un, iespējams, šī būs pirmā musulmaņu valsts, kas pievienotos jaunajai Eiropai. Tāpat viņa sacīja, ka Latvija atbalsta ES kaimiņu iniciatīvu, cik vien tas ir mūsu spēkos, lai atbalstītu demokrātiskos procesus ES kaimiņos, tajā skaitā Latvija ir ieinteresēta, lai Krievija būtu demokrātiska, labklājīga valsts, atvērta dialogam ar rietumvalstīm.