Valsts vizītes ietvaros Luksemburgā vakar Eiropas Savienības dibināšanas idejas tēva Roberta Šūmaņa namā notika Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) rosināta diskusija par Latvijas vietu nākotnes Eiropas Savienībā (ES) un ES nākotni. Diskusijā bija aicināti piedalīties tie Luksemburgā dzīvojošie latvieši, kuri ieņem nozīmīgus amatus dažādās ES institūcijās, kas darbojās Luksemburgā.
Uzrunājot klātesošos, prezidente uzsvēra, ka 1990. gadā viņa piedalījās diskusijā Lugano (Šveicē), kas bija veltīta risinājumu meklējumiem, kā panākt Latvijas brīvību un Latvijas pilntiesīgu atgriešanos Eiropā. “Šobrīd,” sacīja prezidente: “mūsu lielākais ienaidnieks nav viss totalitārs režīms, bet tā ir apātija, tas ir negatīvisms un apziņa, ka it kā kopīgi mērķi vairs nebūtu iespējami, bet tikai katra individuālā labklājība un karjera.”
Diskusijas vadītāja prof. Žaneta Ozoliņa (SAK priekšsēdētāja) atzīmēja, ka diskusija ir simboliska, jo norisinās namā, kurā dzimis ES idejas radītājs Roberts Šūmans (Robert Schuman), un ES straujajā ikdienā ir jāprot domāt tālāk par katras dienas nepieciešamībām un saskatīt kopējos mērķus, kas vieno Latvijas un Eiropas nākotni.
Diskusijā piedalījās Egils Levits, Inna Šteinbuka, Ingrīda Labucka, Igors Ludbāržs, topošās latviešu biedrības vadītājs, kā arī citi aktīvie Luksemburgas latvieši.
Diskusijā izkristalizējās nepieciešamība pēc daudz ciešākas sasaistes starp Latvijas iestādēm un institūcijām un Luksemburgā dzīvojošajiem latviešiem, kuri strādā ES institūcijās. Prezidente uzsvēra, ka ir nepieļaujami neizmantot šo atgriezenisko saiti un ir jāpanāk efektīvs sadarbības mehānisms, kas nodrošinātu savstarpēju informācijas apriti un pieredzes apmaiņu. Diskusijas dalībnieki arī atzīmēja, ka Latvijā ir nepieciešamas daudz plašākas un saturiski dziļākas debates par Latvijas vietu Eiropas Savienībā un ES kopējo nākotni. Tika arī uzsvērts, ka nedrīkst vairs strikti nodalīt Latvijas intereses Eiropas Savienībā no vispārējām ES interesēm, jo plašāka veida uztvere par mūsu iespējām ES kopējā attīstībā paver daudz līdz šim neizmantotu iespēju valstij un tās izaugsmei.
Tāpat tika atzīmēts, ka jāturpina kaldināt Latvijā administratīvā kapacitāte un ierēdniecība, tās kvalitāte, kā arī jānosaka prioritātes, lai panāktu atbilstošu intelektuālo kapacitāti Eiropas nākotnes jautājumos.
Tika spriests arī par Eiropas Konstitucionālā līguma nākotni, labas pārvaldības pieredzi Latvijā.
Noslēdzot diskusiju prezidente uzsvēra, ka saruna Luksemburgā ir ļoti rosinošs sākums tālākām, daudz dziļākām debatēm, kam vajadzētu notikt gan atsevišķās institūcijās, gan kopējos diskusiju forumos Latvijā.