Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, Līgo vakarā, Zosēnu pagastā vēlēja Zosēnu pagastam un visai Latvijai priecīgu līgošanu. Prezidente Zosēnu pagasta iedzīvotāji piešķīra Goda cilvēka nosaukumu “par nopelniem Latvijas valsts stiprināšanā, veicinot valsts atpazīstamību pasaulē, par tautas garīgā mantojuma saglabāšanu, par goda un cieņas izpausmi Zosēnu pagasta ļaudīm.
Valsts prezidentes uzruna Līgo vakarā Zosēnos, 2005.gada 23.jūnijā
Augsti godātais Ruķa kungs,
Mīļie Zosēnu ļaudis,
Mīļie piebaldzēni,
Dārgie latvieši,
Es jūtos ļoti pagodināta par šo goda cilvēka titulu, jo es jūtu, ka tādā veidā pievienojos visiem tiem slaveniem piebaldzēniem, kurus mēs pazīstam visā Latvijā, un arī tādiem piebaldzēniem kā Ķencim un Pāvulam, kurus arī visi pazīstam. Un es arī ļoti ceru, ka tad, kad es vairs nebūšu prezidente, un man gadīsies šeit iegriezties, jūs atcerēsieties par to viesmīlību, ar kādu mani šeit sagaidījāt un ka es šeit vienmēr varēšu justies arī kā savās mājās, esot šeit pie Jums jūsu mājās. Paldies Jums!
Zosēnu pagasts tiešām ir izcili skaista vieta, ko Latvijas daba ar visiem saviem dotumiem ir apveltījusi, un ar tādiem arī, kas ne visur mūsu zemītē ir atrodami – šie skaistie kalni un pauguri, pār kuriem jāņugunis vistālāk var spīgot, pār kuriem var uguns ratus laist pašā nakts vidū, kad saulīte uz īsu brīdi aiz apvāršņa ir pazudusi, un man bija prieks šeit nolaisties ar to lielo putnu, ar kuru atvizināja nacionālie bruņotie spēki, bet nupat Jūs visi bijāt arī liecinieki, ka šeit vēl viens liels putns šajā vietā parādījās, aplidoja savu apli, lai atgādinātu, ka šī gada īsākā nakts ir pilna īpašas burvības, ka tajā notiek visādas brīnumu lietas, un tās sākas ar kopā sanākšanu, ar šo kopības sajūtu, ko mēs izjūtam. Tas putns bija stārķis.
Es novēlu Zosēnu pagastam un visai Latvijai, lai šis stārķis Jāņu naktī būtu par zīmi tam, ka mums Latvijā augtu veselīgas, stipras ģimenes. Lai stārķis nākamajā gadā mums atnes daudz mazu jāņa bērnu! Es domāju, tas citādi nemaz nevar būt, tā bija gandrīz kā zīme no debesīm par paziņojumu visiem zināšanai, kā tā tas ir nolemts.
Es sveicu arī visus bērnus, kas šeit ir klāt un novēlu, lai šī Jums ir skaista nakts un jūs saprastu, cik ļoti skaistas ir šīs senās tradīcijas. Tās ir izveidojušās daudzu gadsimtu gaitā, tās sniedzas tālā senatnē, un ar katru gadsimtu, apstākļiem mainoties, ir bijis jāizmainās arī tam veidam, kādā mēs piekopjam senču tradīcijas. Bet ir elementi, kas vijās cauri, un tie ir - kopā sanākšana, priecāšanās, līksmošana, simboliskais jāņu alus un simboliskais jāņu siers, kas ir auglības simboli, ko mēs baudām ar mērenību, bez pārmērības, un noteikti ir jāskan dziesmām, vēlāk būs arī dejas.
Galvenais ir tuvība ar dabu, ko mēs izjūtam šajā maģiskajā Jāņu naktī. Mēs saprotam, ka cilvēks un daba ir cieši saistīti kopā, bet visvairāk tā tas ir savā dzimtā zemē, jo tur, kur mēs esam dzimuši, mēs šo saiti ar dabu visvairāk izjūtam. Tās tradīcijas, kas mums pieder, ir bagātība, dārgs mantojums, tādēļ turpināsim tās godā turēt un cienīt, vienmēr meklēsim jaunus veidus, kā tās atdzīvināt un veidot to par daļu no mūsu dzīves. Paldies visiem, kas piedalījās šīs jāņu svinēšanas rīkošanā un gatavošanā, paldies visiem dziedātājiem un dejotājiem, un dalībniekiem. Lai Jums skaista Jāņu nakts, svētīgs un auglīgs viss nākošais gads!