Lielbritānijas Karalienes valsts vizīte Latvijā (programma, informācija)

VIŅAS MAJESTĀTES LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENES ELIZABETES II UN VIŅA KARALISKĀS AUGSTĪBAS PRINČA FILIPA, EDINBURGAS HERCOGA

 

VALSTS VIZĪTE LATVIJAS REPUBLIKĀ

 

2006.GADA 18.-19.OKTOBRIS

 

Viņas Majestāti vizītē pavada arī Lielbritānijas Ārlietu sekretāre Margareta Beketa (Margaret Beckett) ar dzīvesbiedru.

 

Žurnālistu, kuri vēlas atspoguļot Viņas Majestātes un Edinburgas hercoga valsts vizīti Latvijā, akreditācijas pieteikumi tiks pieņemti līdz š.g. 13. oktobra plkst. 17:00.

 

Piesakot akreditāciju, lūdzam norādīt šādas ziņas:

 

-Žurnālista vārds, uzvārds, personas kods, pārstāvētais plašsaziņas līdzeklis, kontakttālrunis un e-pasta adrese;

 

-Kurus no vizītes pasākumiem plašsaziņas līdzeklis vēlētos atspoguļot (darba vietu skaits praktiski visās norišu vietās ir ierobežots, jo ieinteresēto skaits pārsniedz iespējas).

 

Lūdzam žurnālistu darba plānotājus rēķināties, ka divus pasākumus, kas vizītes programmā ir viens aiz otra, vienam un tam pašam žurnālistam nebūs iespējams atspoguļot, nelielās laika atstarpes starp pasākumiem dēļ.

 

Vizītes programma ar precīziem norišu laikiem un detalizētu informāciju par ierašanās vietām žurnālistiem un akreditācijas karšu saņemšanu tiks izsūtīta nākamās nedēļas sākumā.

 

Akreditācijas pieteikumi sūtāmi uz e-pasta adresi Daina.Lasmane@president.lv vai faksu +371 7320404.

 

Žurnālisti tiek lūgti ievērot Karalienes klātbūtnē pieņemto ģērbšanās praksi: vīriešiem uzvalks un kaklasaite, sievietēm kostīms.

 

TREŠDIENA, 18.OKTOBRIS

 

Valsts prezidente un Imants Freiberga kungs sagaida Viņas Majestāti un Edinburgas hercogu lidostā “Rīga”

(3 foto, video)

 

Oficiālā sagaidīšanas ceremonija Pils laukumā pie Rīgas pils

Latvijas televīzijas tiešraide

(foto, video, korespondentu klātbūtne)

 

Oficiālā fotografēšanās un parakstīšanās Goda viesu grāmatā

(Rīgas pils Ģerboņu zālē)

(15 foto, video)

 

Viņas Majestātes, Edinburgas hercoga un Valsts prezidentes, Imanta Freiberga kunga saruna

(Rīgas pils Zelta zālē)

(oficiālais foto, video)

 

Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga rīkotas valsts pusdienas par godu Viņas Majestātei un Edinburgas hercogam

(Melngalvju nams)

(4 foto, video, 4 korespondentu klātbūtne)

 

Viņas Majestāte un Valsts prezidente noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa

Iespēja Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem

Latvijas televīzijas tiešraide

(20 foto, video, korespondentu klātbūtne)

 

Īsa pastaiga no Brīvības pieminekļa caur operas parku uz vietu pie Timma tiltiņa jeb t.s. Operas tiltiņa

 

Foto, video iespēja pie strūklakas Operas parkā, kur būs pulcējušies ~150 Lielbritānijas vēstniecības ielūgtu cilvēku Latvijā, kuriem ir saites ar Lielbritāniju

Latvijas televīzijas tiešraide

(10 foto, video)

 

Viņas Majestāte atklāj pieminekli bijušajam Rīgas mēram Džordžam Armitstedam (britu izcelsmes Dž.Armitsteds bija Rīgas mērs no 1901. līdz 1912. gadam)

Valsts prezidentes klātbūtne

Latvijas televīzijas tiešraide

(5 foto, video, 2 korespondentu klātbūtne)

 

Viņas Majestāte, Edinburgas hercogs, Valsts prezidente un Imants Freiberga kungs apmeklē koncertu “Kopā”

(Arēna Rīga)

Latvijas televīzijas tiešraide

(3 foto, video, korespondentu klātbūtne)

 

Viņas Majestātes un Edinburgas hercoga rīkota pieņemšana ar Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga piedalīšanos

(Mazā ģilde)

(2 foto, video, 2 korespondentu klātbūtne)

 

 

CETURTDIENA, 19.OKTOBRIS

 

Viņas Majestāte kopā ar Valsts prezidenti apmeklē Okupācijas muzeju

Īsa tikšanās ar deportāciju un holokausta pārdzīvotājiem

(3 foto, video, 2 korespondentu klātbūtne)

 

Pēc Okupācijas muzeja apskates, Rātslaukumā bērnu kora apsveikums

Viņas Majestātes un Valsts prezidentes atvadīšanās

(15 foto, video, korespondentu klātbūtne)

Iespēja Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem

 

Atvadīšanās lidostā “Rīga” un došanās projām no Latvijas

 

Valsts vizīte noslēdzas

 

 

EDINBURGAS HERCOGA ATSEVIŠĶĀ PROGRAMMA

 

TREŠDIENA, 18.OKTOBRIS

 

Pēc koncerta Arēnā Rīga

 

Anglikāņu baznīcas apmeklējums:

 

-Tikšanās ar Latvijas militārpersonām, kuras dienējušas misijās Irākā un Afganistānā

-Piemiņas plāksnes atklāšana britu kareivjiem, kuri gāja bojā Baltijas valstu neatkarības cīņās

-Tikšanās ar brīvprātīgajiem, kuri strādā baznīcas Zupas virtuvē

(3 foto, video, 2 korespondentu klātbūtne)

 

CETURTDIENA, 19.OKTOBRIS

 

(Viņas Majestāte šajā laikā apmeklē Okupācijas muzeju)

 

Edinburgas hercoga piedalīšanās starptautiskas konferences “Būvniecība klimata maiņas apstākļos” atklāšanā

 

Rīgas Tehniskās universitātes arhitektūras studentu konkursa darbu ekobūvju maketu apskate un uzvarētāju apbalvošana

(Viesnīcas “Reval Latvija” konferenču telpās)

(foto, video, korespondentu klātbūtne)

 

 

Informācija par Viņas Majestāti un viņas dzīvesbiedru Princi Filipu, Edinburgas hercogu Karaļnama mājas lapā: http://www.royal.gov.uk/output/Page1.asp

 

Informācija par Lielbritānijas ārlietu sekretāri Lielbritānijas valdības mājas lapā: http://www.number-10.gov.uk/output/Page1383.asp

 

Ārlietu ministrijas sagatavota informācija par Latvijas un Lielbritānijas divpusējām attiecībām:

 

 

 

Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecības [03.10.2006.]

 

Latvijas un Apvienotās Karalistes (AK) vēsturiski labās attiecības attīstās saistībā ar kopīgo mērķi par vienotas, ekonomiski un politiski stabilas Eiropas nākotni. Savstarpēju ieinteresētību attīstīt divpusējo sadarbību veicina abu valstu partnerība un kopīgās interese ES un NATO ietvaros. AK politiskais un praktiskais atbalsts Latvijas integrācijai ES ir ietekmējis attiecību izvēršanu tādās jomās kā valsts pārvaldes reforma, izglītības sistēmas attīstība, sabiedrības integrācija u.c. Saistībā ar Latvijas integrāciju NATO AK ir sniegusi nozīmīgu atbalstu realizētajos divpusējos un daudzpusējos projektos aizsardzības jomā. AK ir viena no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības partnerēm.

 

Latvijas vēstnieks AK Indulis Bērziņš akreditējās 2005. gada 17. martā. AK vēstnieks Latvijā Īans Bonds (Ian Bond) akreditējās 2005. gada 26. aprīlī.

 

Kopš 2002. gada marta Latvijas goda konsuls Velsā ir Andris Tauriņš un kopš 2004.gada novembra goda konsuls Mančestrā ir Hovards Džeimss Pims (Howard James Pym).

 

2006. gads Latvijas un AK attiecībās ir vēsturisks gads. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 9.-13. jūlijā apmeklēja AK vizītē valdības viesa statusā.18.-19. oktobrī pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē valsts vizītē ieradīsies AK Karaliene Viņas Majestāte Elizabete II.

 

Diplomātisko attiecību vēsture

 

Apvienotā Karaliste bija pirmā valsts, kas Latvijas neatkarību de facto atzina 1918. gada 11. novembrī, nedēļu pirms Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas. AK bruņoto spēku līdzdalība Latvijas atbrīvošanas cīņās 1919. gadā prasīja arī daudzu britu karavīru dzīvības. Latvijas sabiedrībā tas radīja ļoti labvēlīgu attieksmi pret Lielbritāniju kā Latvijai draudzīgu valsti. 1919. gada pavasarī Latvijas teritorijas lielāko daļu bija okupējuši lielinieki. Tvaikonis “Saratov”, kas bija noenkurojies Baltijas jūrā pie Liepājas un atradās britu kuģu apsardzībā, uz laiku kļuva par Latvijas Pagaidu valdības un tās vadītāja Kārļa Ulmaņa patvērumu un darbības vietu.

 

1921. gada 26. janvārī AK atzina Latvijas neatkarību de iure.

 

1991. gada 27. augustā AK kopā ar pārējām Eiropas Kopienas dalībvalstīm atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Jau 1991. gada 8. oktobrī Rīgā darbu sāka AK vēstnieks Ričards Samjuels.

 

Parlamentārā sadarbība

 

Starp abu valstu parlamentiem izveidojusies laba sadarbība. LR 8. Saeimā turpina darboties Latvijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes sadarbības grupa. Tās priekšsēdētājs ir Viesturs Šiliņš (JL). 2005. gadā pēc vēlēšanām AK parlaments atjaunoja AK – Latvijas atbalsta grupu. Tās vadītājs ir Brūss Džordžs (Bruce George), vietnieki Niks Havkins (Nick Hawkins) un Džons Ostins (John Austin).

 

Latvijas darba spēks AK

 

Kopš 2004. gada 1. maija AK atvēra savu darba tirgu jauno dalībvalstu pilsoņiem. Tika izveidota speciāla darbinieku reģistrācijas shēma. Saskaņā ar AK Iekšlietu ministrijas datiem laika posmā no 2004. gada 1.maija līdz 2006. gada 30. jūnijam AK bija reģistrējušies 26 745 strādnieki no Latvijas.

 

Latvijasun Apvienotās Karalistes ekonomiskā sadarbība

 

Ārējā tirdzniecība

 

AK un Latvijas ekonomiskās attiecības var raksturot kā stabilas un abpusēji veiksmīgas. AK ir viena no lielākajām Latvijas tirdzniecības partnerēm – 2006.g. pirmajā pusē eksports uz AK veidoja 7,67 % no kopapjoma (5. lielākais Latvijas eksporta partneris), savukārt imports bija 1,54 % no kopapjoma (17.vieta). Latvijas tirdzniecības bilance ar AK ir pozitīva 100 914 956 EURapmērā.

 

2005. gadā salīdzinot ar 2004. gadu eksports ir pieaudzis par 3,3%, savukārt imports pieaudzis par 9,7%. 2005. gadā AK ieņēma 8. vietu Latvijas tirdzniecības partneru starpā.

 

Tradicionāli svarīgākās preces Latvijas eksportā uz AK ir koksne un tās izstrādājumi (69,8%), metāli un to izstrādājumi (10,88%), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (5,82%), bet importā no AK - mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas (25,56%), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (10,17%), transporta līdzekļi (9,82%).

 

Galvenās eksporta preces uz AK sadalījumā pa preču veidiem 2006. gadā pirmajā pusē

 

Preču veids	MEUR	Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā	159.41	100%
Koksne un tās izstrādājumi	111.27	69,8%
Metāli un to izstrādājumi	17.34	10,88%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	9.27	5,82%
Dažādas rūpniecības preces	8.89	5,57%

 

Galvenās importa preces no AK sadalījumā pa preču veidiem 2006. gadā pirmajā pusē

 

Preču veids	MEUR	Īpatsvars no kopējā importa
Kopā	58.50	100%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas	14.95	25,56%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	5.95	10,17%
Transporta līdzekļi	5.75	9,82%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija	5.67	9,69%
Metāli un to izstrādājumi	5.56	9,51%
Pārtikas rūpniecības produkti	4.73	8,08%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	3.77	6,44 %

 

Latvijas un AK tirdzniecības dinamika laika posmā no 1998. līdz 2006. gada pirmajai pusei (EUR)

 

Gads	Eksports	Imports
1998	263 119 825	88 982 245
1999	348 001 342	90 639 283
2000	348 597 884	94 171 417
2001	356 723 775	100 753 316
2002	404 511 707	106 080 169
2003	401 525 324	113 241 906
2004	397 190 196	114 580 132
2005	159 419 391	58 504 435
2006Q2	263 119 825	88 982 245

 

AK investīcijas Latvijā

 

Uz 2006. gada 10. septembri AK investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālāveidoja 93,79 MLVL, ierindojot Lielbritāniju 10. vietā lielāko investētājvalstu sarakstā.

 

Uz 2006. gada 10. septembri LR Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 660 uzņēmumi ar AK kapitālu uzņēmuma pamatkapitālā.

 

AK investīciju dinamika 1998. - 2005. gadā

 

Gads	Investīcijas, tūkst. LVL
2000	66176
2001	76405
2002	56566
2003	48214
2004	73073
2005	103893

 

Sadarbība izglītībā un kultūrā

 

1995. gadā tika noslēgts starpvalstu līgums par sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā. Dažādas Latvijas un AK izglītības un zinātnes iestādes papildus ir noslēgušas līgumus un vienošanās par sadarbību. Kā būtiskākie jāmin: Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Londonas Karaliskās biedrības Sadarbības memorands, LZA un Britu Akadēmijas Sadarbības memorands, kā arī LR IZM un Britu Padomes Vienošanās par angļu valodas skolotāju tālākizglītības programmas īstenošanu Latvijā. Sadarbība ir izvērsta arī ar dažādām AK universitātēm gan ES izglītības programmu ietvaros, gan divpusējos projektos.

 

Kopš 1992. gada Latvijā aktīvi darbojas Britu Padome. Tā ir devusi būtisku ieguldījumu Latvijas izglītības sistēmas attīstībā un angļu valodas apmācībā Latvijā. Pašreiz bez centrālā biroja un tajā izvietotās bibliotēkas Latvijā ir atvērti 6 reģionālie BP biroji (Liepāja, Ventspils, Valmiera, Limbaži, Rēzekne, Daugavpils).

 

2004.-2005. gadā Dailes teātris sadarbībā ar Britu Padomi realizēja sadarbības projektu “Britu jaunās dramaturģijas lasījumi”. Britu teātru režisori kopā ar Dailes teātra aktieriem iestudēja sekojošas lugas: “Spilvencilvēks”, “Lauki”, “Ziemas vidus”, “Lielāks skaits”.

 

AK atbalsts sabiedrības integrācijas procesam

 

AK sniedz atbalstu sabiedrības integrācijas procesam Latvijā. Tā finansiāli atbalsta gan Naturalizācijas pārvaldes darbu, gan Valsts latviešu valodas apguves programmas īstenošanu. 2004.– 2005.gadā Naturalizācijas pārvalde sadarbībā ar AK vēstniecību realizēja projektu “Latviešu valodas mācīšana personām, kuras izteikušas vēlēšanos naturalizēties”. Projekta ietvaros vairāk kā 800 nepilsoņu, kuri dzīvo Daugavpilī, Rēzeknē un citur Latgalē, varēja mācīties bezmaksas latviešu valodas kursos.

 

2006. gada 6.martā tika noslēgta trīspusēja vienošanās par sadarbību starp Naturalizācijas pārvaldi, sabiedriskās politikas centru “Providus” un AK vēstniecību Latvijā, lai īstenotu projektu “Izvērtējam. Pilnveidojam. Turpinām labāk”. Projekta mērķis ir izvērtēt korupcijas riskus pilsonības ieguves procesā un īstenot korupcijas novēršanas programmu.

 

Sadarbība ar Velsu

 

2004. gada 13. maijā Valsts prezidentes vizītes ietvaros Velsā, LR ekonomikas ministrs Juris Lujāns un Velsas Pirmais ministrs Rodri Morgans (Rhodri Morgan) parakstīja Latvijas - Velsas Saprašanās memorandu. Saprašanās memoranda mērķis ir apkopot jau esošās sadarbības jomas un apzināt turpmākās sadarbības jomas. Latvija ir pirmā ES dalībvalsts, ar kuru Velsai ir noslēgts šāds dokuments. Saprašanās memoranda izpildes koordināciju veic Velsas Asamblejas valdība sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Londonā. Būtisku atbalstu sniedz arī Latvijas goda konsuls Velsā A. Tauriņš.

 

Kopš memoranda noslēgšanas sadarbība ir turpinājusi attīstīties pozitīvi un ir realizēti dažādi projekti, no kuriem būtiskākie ir:

 

- Velsas uzņēmēju tirdzniecības misijas Latvijā 2003.gadā un 2005. gadā;

- LIAA pārstāves Londonā Indras Freibergas stažēšanās Velsas Investīciju un attīstības aģentūrā 2005. gada aprīlī;

- akadēmisko kontaktu veidošana starp Velsas Universitāti un Latvijas Universitāti;

- Latvijas Kultūras akadēmijas un Glamorgan Universitātes kopprojekts “Digital Cities and Other Stories”;

- Velsas Tūrisma padomes pārstāvju vizīte Latvijā 2004. gada jūlijā, piedalīšanās Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras (LTAA) organizētajā konferencē. Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras pārstāvju dalība Cardiff Tūrisma izstādē 2005.gada februārī;

- ir notikuši vairāki Welsh European Funding Office (WEFO) pieredzes nodošanas semināri par ES struktūrfondu līdzekļu apguvi;

- attīstības stadijā ir projekts starp Latvijas, Velsas, Igaunijas un Somijas Nacionālajām bibliotēkām;

- 2004. gada oktobrī Velsā uzturējās 11 vietējo pašvaldību pārstāvji. Velsas Vietējo pašvaldību asociācija meklē sadraudzības partnerus Latvijā pašvaldību līmenī;

- 2005.gada ir notikuši vairāki Latvijas mūziķu koncerti Velsā;

- 2005.gada augustā Velsu apmeklēja ārlietu ministrs Artis Pabriks.

 

Nozīmīgākās vizītes

 

2006. gadā plānotās vizītes

 

18.-19. oktobris - Karalienes Viņas Majestātes Elizabetes II valsts vizīte Latvijā

 

Latvijas amatpersonu vizītes AK

 

 

2006. gada 09.-13. jūlijs	Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
2006. gada 09.-13. jūlijs	ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs
2006. gada 09.-13. jūlijs	izglītības ministre Baiba Rivža
2006. gada 19.-22. maijs	finanšu ministrs Oskars Spurdziņš
2006. gada 29. marts-2.aprīlis	kultūras ministre Helēna Demakova
2005. gada 23.-24. novembrim	īpašo uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Jānis Reirs
2005.gada 6.-10.novembris	labklājības ministre Dagnija Staķe
2005. gada 19. – 20. septembris	izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
2005. gada 10. –12 septembris	zemkopības ministrs Mārtiņš Roze
2005. gada 9.- 11. septembris	finanšu ministrs Oskars Spurdziņš
2005. gada 9.- 11. septembris	vides ministrs Raimonds Vējonis
2005. gada 22. - 25. jūlijs	iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons
2005. gada 2. - 4. jūlijs	zemkopības ministra Mārtiņa Rozes piedalīšanās ES neformālajā lauksaimniecības Ministru padomes sanāksmē
2004. gada 8. - 9. decembris	Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
2004. gada 11.- 13. maijs	Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
2004. gada 20. - 23. janvāris	īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks
2003. gada 4. - 6. novembris	Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers (LAA pārstāvniecības un Latvijas Tūrisma biroja atklāšana Londonā)
2003. gada 22. jūlijs	ārlietu ministre Sandra Kalniete
2003. gada 31. marts - 1. aprīlis	Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre
2002. gada 12. - 14. marts	Ministru prezidents Andris Bērziņš
2002. gada 20. - 23. janvāris	ārlietu ministra Induļa Bērziņa dalība Wilton Park konferencē, kā arī tikšanās ar Eiropas lietu ministru P.Heinu
2000. gada 25. oktobris -1. novembris	Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
2000. gada 24. - 25. janvāris	ārlietu ministrs Indulis Bērziņš
1999. gada 4. - 5. jūnijs	Ministru prezidents Vilis Krištopāns
1997. gada novembris	ārlietu ministrs Valdis Birkavs
1997. gada 13. - 15. aprīlis	Ministru prezidents Andris Šķēle
1996. gada 15. novembris	Valsts prezidents Guntis Ulmanis
1994. gada 8. maijs	ārlietu ministrs Valdis Birkavs
1994. gada 12. - 13. aprīlis	Valsts prezidents Guntis Ulmanis
1994. gada 4. - 9. februāris	Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs
1991. gada janvāris	ārlietu ministrs Jānis Jurkāns

 

AK amatpersonu vizītes Latvijā

 

 

2005. gada 12. jūlijs	valsts ministrs Eiropas jautājumos Duglass Aleksanders (Douglas Aleksander)
2005. gada 7. jūnijs	transporta valsts ministrs Stefans Leidimens (Stephen Ladyman)
2005. gada 14. janvārī	Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Aivors Kaplins (Ivor Caplin)
2004. gada 22.-25. septembris	parlamenta Mākslas un kultūras mantojuma grupa
2004. gada 1. jūnijs	Londonas lordmērs Aldermans Roberts Finčs (Alderman Robert Finch)
2003. gada 14.-15. oktobris	AK-LV parlamentārās sadarbības grupas vadītājs Džons Vilkinsons (John Wilkinson)
2003. gada 3. - 5. septembris	Velsas Pirmais ministrs Rodri Morgans (Rhodri Morgan)
2003. gada 18. - 20. maijs	lordkanclers lords Ervins (Lord Irvine of Lairg), Lordu palātas spīkers
2003. gada 3. aprīlis	Eiropas lietu valsts ministrs Deniss Makšeins (Dennis MacShane)
2003. gada 2. aprīlis	valsts ministre mākslas jautājumos baronese Blekstouna (Baroness Blackstone)
2002. gada 26. februāris	aizsardzības ministrs Džefrijs Hūns (Geoffrey Hoon)
2001. gada 8. - 9. novembris	Velsas princis Čārlzs
2000. gada 3. - 5. oktobris	parlamenta Pārstāvju palātas spīkere Betija Būtroida (Betty Boothroyd)
1998. gada 1. - 2. jūnijs	Jorkas hercogs Endrjū (Duke of York Andrew)
1998. gada 22. - 23. janvāris	premjerministra vietnieks Džons Preskots (John Prescott); piedalīšanās BJVP samitā Rīgā
1995. gada 17. novembris	Velsas princis Čārlzs (Prince of Wales Charles)
1994. gada 16. februāris	ārlietu ministrs Duglass Herds (Douglas Herd)
1993. gada 20. - 21. maijs	Kentas hercogs (Duke of Kent)

 

Noslēgtie līgumi

 

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem ar AK

 

Saite

 

AK Ārlietu ministrija http://www.fco.gov.uk/