Vaira Vīķe-Freiberga

VIŅAS MAJESTĀTES LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENES ELIZABETES II UN VIŅA KARALISKĀS AUGSTĪBAS PRINČA FILIPA, EDINBURGAS HERCOGA

 

VALSTS VIZĪTE LATVIJAS REPUBLIKĀ

 

2006.GADA 18.-19.OKTOBRIS

 

Viņas Majestāti vizītē pavada arī Lielbritānijas Ārlietu sekretāre Margareta Beketa (Margaret Beckett) ar dzīvesbiedru.

 

Žurnālistu, kuri vēlas atspoguļot Viņas Majestātes un Edinburgas hercoga valsts vizīti Latvijā, akreditācijas pieteikumi tiks pieņemti līdz š.g. 13. oktobra plkst. 17:00.

 

Piesakot akreditāciju, lūdzam norādīt šādas ziņas:

 

-Žurnālista vārds, uzvārds, personas kods, pārstāvētais plašsaziņas līdzeklis, kontakttālrunis un e-pasta adrese;

 

-Kurus no vizītes pasākumiem plašsaziņas līdzeklis vēlētos atspoguļot (darba vietu skaits praktiski visās norišu vietās ir ierobežots, jo ieinteresēto skaits pārsniedz iespējas).

 

Lūdzam žurnālistu darba plānotājus rēķināties, ka divus pasākumus, kas vizītes programmā ir viens aiz otra, vienam un tam pašam žurnālistam nebūs iespējams atspoguļot, nelielās laika atstarpes starp pasākumiem dēļ.

 

Vizītes programma ar precīziem norišu laikiem un detalizētu informāciju par ierašanās vietām žurnālistiem un akreditācijas karšu saņemšanu tiks izsūtīta nākamās nedēļas sākumā.

 

Akreditācijas pieteikumi sūtāmi uz e-pasta adresi Daina.Lasmane@president.lv vai faksu +371 7320404.

 

Žurnālisti tiek lūgti ievērot Karalienes klātbūtnē pieņemto ģērbšanās praksi: vīriešiem uzvalks un kaklasaite, sievietēm kostīms.

 

TREŠDIENA, 18.OKTOBRIS

 

Valsts prezidente un Imants Freiberga kungs sagaida Viņas Majestāti un Edinburgas hercogu lidostā “Rīga”

(3 foto, video)

 

Oficiālā sagaidīšanas ceremonija Pils laukumā pie Rīgas pils

Latvijas televīzijas tiešraide

(foto, video, korespondentu klātbūtne)

 

Oficiālā fotografēšanās un parakstīšanās Goda viesu grāmatā

(Rīgas pils Ģerboņu zālē)

(15 foto, video)

 

Viņas Majestātes, Edinburgas hercoga un Valsts prezidentes, Imanta Freiberga kunga saruna

(Rīgas pils Zelta zālē)

(oficiālais foto, video)

 

Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga rīkotas valsts pusdienas par godu Viņas Majestātei un Edinburgas hercogam

(Melngalvju nams)

(4 foto, video, 4 korespondentu klātbūtne)

 

Viņas Majestāte un Valsts prezidente noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa

Iespēja Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem

Latvijas televīzijas tiešraide

(20 foto, video, korespondentu klātbūtne)

 

Īsa pastaiga no Brīvības pieminekļa caur operas parku uz vietu pie Timma tiltiņa jeb t.s. Operas tiltiņa

 

Foto, video iespēja pie strūklakas Operas parkā, kur būs pulcējušies ~150 Lielbritānijas vēstniecības ielūgtu cilvēku Latvijā, kuriem ir saites ar Lielbritāniju

Latvijas televīzijas tiešraide

(10 foto, video)

 

Viņas Majestāte atklāj pieminekli bijušajam Rīgas mēram Džordžam Armitstedam (britu izcelsmes Dž.Armitsteds bija Rīgas mērs no 1901. līdz 1912. gadam)

Valsts prezidentes klātbūtne

Latvijas televīzijas tiešraide

(5 foto, video, 2 korespondentu klātbūtne)

 

Viņas Majestāte, Edinburgas hercogs, Valsts prezidente un Imants Freiberga kungs apmeklē koncertu “Kopā”

(Arēna Rīga)

Latvijas televīzijas tiešraide

(3 foto, video, korespondentu klātbūtne)

 

Viņas Majestātes un Edinburgas hercoga rīkota pieņemšana ar Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga piedalīšanos

(Mazā ģilde)

(2 foto, video, 2 korespondentu klātbūtne)

 

 

CETURTDIENA, 19.OKTOBRIS

 

Viņas Majestāte kopā ar Valsts prezidenti apmeklē Okupācijas muzeju

Īsa tikšanās ar deportāciju un holokausta pārdzīvotājiem

(3 foto, video, 2 korespondentu klātbūtne)

 

Pēc Okupācijas muzeja apskates, Rātslaukumā bērnu kora apsveikums

Viņas Majestātes un Valsts prezidentes atvadīšanās

(15 foto, video, korespondentu klātbūtne)

Iespēja Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem

 

Atvadīšanās lidostā “Rīga” un došanās projām no Latvijas

 

Valsts vizīte noslēdzas

 

 

EDINBURGAS HERCOGA ATSEVIŠĶĀ PROGRAMMA

 

TREŠDIENA, 18.OKTOBRIS

 

Pēc koncerta Arēnā Rīga

 

Anglikāņu baznīcas apmeklējums:

 

-Tikšanās ar Latvijas militārpersonām, kuras dienējušas misijās Irākā un Afganistānā

-Piemiņas plāksnes atklāšana britu kareivjiem, kuri gāja bojā Baltijas valstu neatkarības cīņās

-Tikšanās ar brīvprātīgajiem, kuri strādā baznīcas Zupas virtuvē

(3 foto, video, 2 korespondentu klātbūtne)

 

CETURTDIENA, 19.OKTOBRIS

 

(Viņas Majestāte šajā laikā apmeklē Okupācijas muzeju)

 

Edinburgas hercoga piedalīšanās starptautiskas konferences “Būvniecība klimata maiņas apstākļos” atklāšanā

 

Rīgas Tehniskās universitātes arhitektūras studentu konkursa darbu ekobūvju maketu apskate un uzvarētāju apbalvošana

(Viesnīcas “Reval Latvija” konferenču telpās)

(foto, video, korespondentu klātbūtne)

 

 

Informācija par Viņas Majestāti un viņas dzīvesbiedru Princi Filipu, Edinburgas hercogu Karaļnama mājas lapā: http://www.royal.gov.uk/output/Page1.asp

 

Informācija par Lielbritānijas ārlietu sekretāri Lielbritānijas valdības mājas lapā: http://www.number-10.gov.uk/output/Page1383.asp

 

Ārlietu ministrijas sagatavota informācija par Latvijas un Lielbritānijas divpusējām attiecībām:

 

 

 

Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecības [03.10.2006.]

 

Latvijas un Apvienotās Karalistes (AK) vēsturiski labās attiecības attīstās saistībā ar kopīgo mērķi par vienotas, ekonomiski un politiski stabilas Eiropas nākotni. Savstarpēju ieinteresētību attīstīt divpusējo sadarbību veicina abu valstu partnerība un kopīgās interese ES un NATO ietvaros. AK politiskais un praktiskais atbalsts Latvijas integrācijai ES ir ietekmējis attiecību izvēršanu tādās jomās kā valsts pārvaldes reforma, izglītības sistēmas attīstība, sabiedrības integrācija u.c. Saistībā ar Latvijas integrāciju NATO AK ir sniegusi nozīmīgu atbalstu realizētajos divpusējos un daudzpusējos projektos aizsardzības jomā. AK ir viena no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības partnerēm.

 

Latvijas vēstnieks AK Indulis Bērziņš akreditējās 2005. gada 17. martā. AK vēstnieks Latvijā Īans Bonds (Ian Bond) akreditējās 2005. gada 26. aprīlī.

 

Kopš 2002. gada marta Latvijas goda konsuls Velsā ir Andris Tauriņš un kopš 2004.gada novembra goda konsuls Mančestrā ir Hovards Džeimss Pims (Howard James Pym).

 

2006. gads Latvijas un AK attiecībās ir vēsturisks gads. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 9.-13. jūlijā apmeklēja AK vizītē valdības viesa statusā.18.-19. oktobrī pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē valsts vizītē ieradīsies AK Karaliene Viņas Majestāte Elizabete II.

 

Diplomātisko attiecību vēsture

 

Apvienotā Karaliste bija pirmā valsts, kas Latvijas neatkarību de facto atzina 1918. gada 11. novembrī, nedēļu pirms Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas. AK bruņoto spēku līdzdalība Latvijas atbrīvošanas cīņās 1919. gadā prasīja arī daudzu britu karavīru dzīvības. Latvijas sabiedrībā tas radīja ļoti labvēlīgu attieksmi pret Lielbritāniju kā Latvijai draudzīgu valsti. 1919. gada pavasarī Latvijas teritorijas lielāko daļu bija okupējuši lielinieki. Tvaikonis “Saratov”, kas bija noenkurojies Baltijas jūrā pie Liepājas un atradās britu kuģu apsardzībā, uz laiku kļuva par Latvijas Pagaidu valdības un tās vadītāja Kārļa Ulmaņa patvērumu un darbības vietu.

 

1921. gada 26. janvārī AK atzina Latvijas neatkarību de iure.

 

1991. gada 27. augustā AK kopā ar pārējām Eiropas Kopienas dalībvalstīm atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Jau 1991. gada 8. oktobrī Rīgā darbu sāka AK vēstnieks Ričards Samjuels.

 

Parlamentārā sadarbība

 

Starp abu valstu parlamentiem izveidojusies laba sadarbība. LR 8. Saeimā turpina darboties Latvijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes sadarbības grupa. Tās priekšsēdētājs ir Viesturs Šiliņš (JL). 2005. gadā pēc vēlēšanām AK parlaments atjaunoja AK – Latvijas atbalsta grupu. Tās vadītājs ir Brūss Džordžs (Bruce George), vietnieki Niks Havkins (Nick Hawkins) un Džons Ostins (John Austin).

 

Latvijas darba spēks AK

 

Kopš 2004. gada 1. maija AK atvēra savu darba tirgu jauno dalībvalstu pilsoņiem. Tika izveidota speciāla darbinieku reģistrācijas shēma. Saskaņā ar AK Iekšlietu ministrijas datiem laika posmā no 2004. gada 1.maija līdz 2006. gada 30. jūnijam AK bija reģistrējušies 26 745 strādnieki no Latvijas.

 

Latvijasun Apvienotās Karalistes ekonomiskā sadarbība

 

Ārējā tirdzniecība

 

AK un Latvijas ekonomiskās attiecības var raksturot kā stabilas un abpusēji veiksmīgas. AK ir viena no lielākajām Latvijas tirdzniecības partnerēm – 2006.g. pirmajā pusē eksports uz AK veidoja 7,67 % no kopapjoma (5. lielākais Latvijas eksporta partneris), savukārt imports bija 1,54 % no kopapjoma (17.vieta). Latvijas tirdzniecības bilance ar AK ir pozitīva 100 914 956 EURapmērā.

 

2005. gadā salīdzinot ar 2004. gadu eksports ir pieaudzis par 3,3%, savukārt imports pieaudzis par 9,7%. 2005. gadā AK ieņēma 8. vietu Latvijas tirdzniecības partneru starpā.

 

Tradicionāli svarīgākās preces Latvijas eksportā uz AK ir koksne un tās izstrādājumi (69,8%), metāli un to izstrādājumi (10,88%), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (5,82%), bet importā no AK - mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas (25,56%), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (10,17%), transporta līdzekļi (9,82%).

 

Galvenās eksporta preces uz AK sadalījumā pa preču veidiem 2006. gadā pirmajā pusē

 

Preču veids

MEUR

Īpatsvars no kopējā eksporta

Kopā

159.41

100%

Koksne un tās izstrādājumi

111.27

69,8%

Metāli un to izstrādājumi

17.34

10,88%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

9.27

5,82%

Dažādas rūpniecības preces

8.89

5,57%

 

Galvenās importa preces no AK sadalījumā pa preču veidiem 2006. gadā pirmajā pusē

 

Preču veids

MEUR

Īpatsvars no kopējā importa

Kopā

58.50

100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

14.95

25,56%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

5.95

10,17%

Transporta līdzekļi

5.75

9,82%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija

5.67

9,69%

Metāli un to izstrādājumi

5.56

9,51%

Pārtikas rūpniecības produkti

4.73

8,08%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija

3.77

6,44 %

 

Latvijas un AK tirdzniecības dinamika laika posmā no 1998. līdz 2006. gada pirmajai pusei (EUR)

 

Gads

Eksports

Imports

1998

263 119 825

88 982 245

1999

348 001 342

90 639 283

2000

348 597 884

94 171 417

2001

356 723 775

100 753 316

2002

404 511 707

106 080 169

2003

401 525 324

113 241 906

2004

397 190 196

114 580 132

2005

159 419 391

58 504 435

2006Q2

263 119 825

88 982 245

 

AK investīcijas Latvijā

 

Uz 2006. gada 10. septembri AK investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālāveidoja 93,79 MLVL, ierindojot Lielbritāniju 10. vietā lielāko investētājvalstu sarakstā.

 

Uz 2006. gada 10. septembri LR Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 660 uzņēmumi ar AK kapitālu uzņēmuma pamatkapitālā.

 

AK investīciju dinamika 1998. - 2005. gadā

 

Gads

Investīcijas, tūkst. LVL

2000

66176

2001

76405

2002

56566

2003

48214

2004

73073

2005

103893

 

Sadarbība izglītībā un kultūrā

 

1995. gadā tika noslēgts starpvalstu līgums par sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā. Dažādas Latvijas un AK izglītības un zinātnes iestādes papildus ir noslēgušas līgumus un vienošanās par sadarbību. Kā būtiskākie jāmin: Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Londonas Karaliskās biedrības Sadarbības memorands, LZA un Britu Akadēmijas Sadarbības memorands, kā arī LR IZM un Britu Padomes Vienošanās par angļu valodas skolotāju tālākizglītības programmas īstenošanu Latvijā. Sadarbība ir izvērsta arī ar dažādām AK universitātēm gan ES izglītības programmu ietvaros, gan divpusējos projektos.

 

Kopš 1992. gada Latvijā aktīvi darbojas Britu Padome. Tā ir devusi būtisku ieguldījumu Latvijas izglītības sistēmas attīstībā un angļu valodas apmācībā Latvijā. Pašreiz bez centrālā biroja un tajā izvietotās bibliotēkas Latvijā ir atvērti 6 reģionālie BP biroji (Liepāja, Ventspils, Valmiera, Limbaži, Rēzekne, Daugavpils).

 

2004.-2005. gadā Dailes teātris sadarbībā ar Britu Padomi realizēja sadarbības projektu “Britu jaunās dramaturģijas lasījumi”. Britu teātru režisori kopā ar Dailes teātra aktieriem iestudēja sekojošas lugas: “Spilvencilvēks”, “Lauki”, “Ziemas vidus”, “Lielāks skaits”.

 

AK atbalsts sabiedrības integrācijas procesam

 

AK sniedz atbalstu sabiedrības integrācijas procesam Latvijā. Tā finansiāli atbalsta gan Naturalizācijas pārvaldes darbu, gan Valsts latviešu valodas apguves programmas īstenošanu. 2004.– 2005.gadā Naturalizācijas pārvalde sadarbībā ar AK vēstniecību realizēja projektu “Latviešu valodas mācīšana personām, kuras izteikušas vēlēšanos naturalizēties”. Projekta ietvaros vairāk kā 800 nepilsoņu, kuri dzīvo Daugavpilī, Rēzeknē un citur Latgalē, varēja mācīties bezmaksas latviešu valodas kursos.

 

2006. gada 6.martā tika noslēgta trīspusēja vienošanās par sadarbību starp Naturalizācijas pārvaldi, sabiedriskās politikas centru “Providus” un AK vēstniecību Latvijā, lai īstenotu projektu “Izvērtējam. Pilnveidojam. Turpinām labāk”. Projekta mērķis ir izvērtēt korupcijas riskus pilsonības ieguves procesā un īstenot korupcijas novēršanas programmu.

 

Sadarbība ar Velsu

 

2004. gada 13. maijā Valsts prezidentes vizītes ietvaros Velsā, LR ekonomikas ministrs Juris Lujāns un Velsas Pirmais ministrs Rodri Morgans (Rhodri Morgan) parakstīja Latvijas - Velsas Saprašanās memorandu. Saprašanās memoranda mērķis ir apkopot jau esošās sadarbības jomas un apzināt turpmākās sadarbības jomas. Latvija ir pirmā ES dalībvalsts, ar kuru Velsai ir noslēgts šāds dokuments. Saprašanās memoranda izpildes koordināciju veic Velsas Asamblejas valdība sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Londonā. Būtisku atbalstu sniedz arī Latvijas goda konsuls Velsā A. Tauriņš.

 

Kopš memoranda noslēgšanas sadarbība ir turpinājusi attīstīties pozitīvi un ir realizēti dažādi projekti, no kuriem būtiskākie ir:

 

- Velsas uzņēmēju tirdzniecības misijas Latvijā 2003.gadā un 2005. gadā;

- LIAA pārstāves Londonā Indras Freibergas stažēšanās Velsas Investīciju un attīstības aģentūrā 2005. gada aprīlī;

- akadēmisko kontaktu veidošana starp Velsas Universitāti un Latvijas Universitāti;

- Latvijas Kultūras akadēmijas un Glamorgan Universitātes kopprojekts “Digital Cities and Other Stories”;

- Velsas Tūrisma padomes pārstāvju vizīte Latvijā 2004. gada jūlijā, piedalīšanās Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras (LTAA) organizētajā konferencē. Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras pārstāvju dalība Cardiff Tūrisma izstādē 2005.gada februārī;

- ir notikuši vairāki Welsh European Funding Office (WEFO) pieredzes nodošanas semināri par ES struktūrfondu līdzekļu apguvi;

- attīstības stadijā ir projekts starp Latvijas, Velsas, Igaunijas un Somijas Nacionālajām bibliotēkām;

- 2004. gada oktobrī Velsā uzturējās 11 vietējo pašvaldību pārstāvji. Velsas Vietējo pašvaldību asociācija meklē sadraudzības partnerus Latvijā pašvaldību līmenī;

- 2005.gada ir notikuši vairāki Latvijas mūziķu koncerti Velsā;

- 2005.gada augustā Velsu apmeklēja ārlietu ministrs Artis Pabriks.

 

Nozīmīgākās vizītes

 

2006. gadā plānotās vizītes

 

18.-19. oktobris - Karalienes Viņas Majestātes Elizabetes II valsts vizīte Latvijā

 

Latvijas amatpersonu vizītes AK

 

 

2006. gada 09.-13. jūlijs

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga

2006. gada 09.-13. jūlijs

ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs

2006. gada 09.-13. jūlijs

izglītības ministre Baiba Rivža

2006. gada 19.-22. maijs

finanšu ministrs Oskars Spurdziņš

2006. gada 29. marts-2.aprīlis

kultūras ministre Helēna Demakova

2005. gada 23.-24. novembrim

īpašo uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Jānis Reirs

2005.gada 6.-10.novembris

labklājības ministre Dagnija Staķe

2005. gada 19. – 20. septembris

izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

2005. gada 10. –12 septembris

zemkopības ministrs Mārtiņš Roze

2005. gada 9.- 11. septembris

finanšu ministrs Oskars Spurdziņš

2005. gada 9.- 11. septembris

vides ministrs Raimonds Vējonis

2005. gada 22. - 25. jūlijs

iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons

2005. gada 2. - 4. jūlijs

zemkopības ministra Mārtiņa Rozes piedalīšanās ES neformālajā lauksaimniecības Ministru padomes sanāksmē

2004. gada 8. - 9. decembris

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga

2004. gada 11.- 13. maijs

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga

2004. gada 20. - 23. janvāris

īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks

2003. gada 4. - 6. novembris

Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers (LAA pārstāvniecības un Latvijas Tūrisma biroja atklāšana Londonā)

2003. gada 22. jūlijs

ārlietu ministre Sandra Kalniete

2003. gada 31. marts - 1. aprīlis

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre

2002. gada 12. - 14. marts

Ministru prezidents Andris Bērziņš

2002. gada 20. - 23. janvāris

ārlietu ministra Induļa Bērziņa dalība Wilton Park konferencē, kā arī tikšanās ar Eiropas lietu ministru P.Heinu

2000. gada 25. oktobris -1. novembris

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga

2000. gada 24. - 25. janvāris

ārlietu ministrs Indulis Bērziņš

1999. gada 4. - 5. jūnijs

Ministru prezidents Vilis Krištopāns

1997. gada novembris

ārlietu ministrs Valdis Birkavs

1997. gada 13. - 15. aprīlis

Ministru prezidents Andris Šķēle

1996. gada 15. novembris

Valsts prezidents Guntis Ulmanis

1994. gada 8. maijs

ārlietu ministrs Valdis Birkavs

1994. gada 12. - 13. aprīlis

Valsts prezidents Guntis Ulmanis

1994. gada 4. - 9. februāris

Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs

1991. gada janvāris

ārlietu ministrs Jānis Jurkāns

 

AK amatpersonu vizītes Latvijā

 

 

2005. gada 12. jūlijs

valsts ministrs Eiropas jautājumos Duglass Aleksanders (Douglas Aleksander)

2005. gada 7. jūnijs

transporta valsts ministrs Stefans Leidimens (Stephen Ladyman)

2005. gada 14. janvārī

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Aivors Kaplins (Ivor Caplin)

2004. gada 22.-25. septembris

parlamenta Mākslas un kultūras mantojuma grupa

2004. gada 1. jūnijs

Londonas lordmērs Aldermans Roberts Finčs (Alderman Robert Finch)

2003. gada 14.-15. oktobris

AK-LV parlamentārās sadarbības grupas vadītājs Džons Vilkinsons (John Wilkinson)

2003. gada 3. - 5. septembris

Velsas Pirmais ministrs Rodri Morgans (Rhodri Morgan)

2003. gada 18. - 20. maijs

lordkanclers lords Ervins (Lord Irvine of Lairg), Lordu palātas spīkers

2003. gada 3. aprīlis

Eiropas lietu valsts ministrs Deniss Makšeins (Dennis MacShane)

2003. gada 2. aprīlis

valsts ministre mākslas jautājumos baronese Blekstouna (Baroness Blackstone)

2002. gada 26. februāris

aizsardzības ministrs Džefrijs Hūns (Geoffrey Hoon)

2001. gada 8. - 9. novembris

Velsas princis Čārlzs

2000. gada 3. - 5. oktobris

parlamenta Pārstāvju palātas spīkere Betija Būtroida (Betty Boothroyd)

1998. gada 1. - 2. jūnijs

Jorkas hercogs Endrjū (Duke of York Andrew)

1998. gada 22. - 23. janvāris

premjerministra vietnieks Džons Preskots

(John Prescott); piedalīšanās BJVP samitā Rīgā

1995. gada 17. novembris

Velsas princis Čārlzs (Prince of Wales Charles)

1994. gada 16. februāris

ārlietu ministrs Duglass Herds (Douglas Herd)

1993. gada 20. - 21. maijs

Kentas hercogs (Duke of Kent)

 

Noslēgtie līgumi

 

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem ar AK

 

Saite

 

AK Ārlietu ministrija http://www.fco.gov.uk/