Igaunijas prezidente augsti novērtēja E. Levita klātienes viesošanos Igaunijā, Kuresārē. Arī Latvijas Valsts prezidents pauda prieku par viesošanos Kuresārē, kas ir E. Levita pirmā vizīte ārpus Latvijas robežām, kopš pasauli, tai skaitā Baltijas valstis, skārusi Covid-19 pandēmija.
Valsts prezidents uzsvēra, ka “visas trīs Baltijas valstis, salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm, ir veiksmīgi novadījušas Covid-19 pandēmijas krīzi, jo valstu valdības ir izvēlējušās pareizu pieeju – ieklausīšanos epidemiologu norādījumos un laicīgu piesardzības stratēģiju”. E. Levits arī piebilda, ka Baltijas valstu rezultāts cīņā ar pandēmiju ir tik priekšzīmīgs, arī pateicoties iedzīvotāju reakcijai uz ierobežojumiem un atbildīgajai ikdienas paradumu maiņai.
Savukārt K. Kaljulaida uzsvēra, ka “ciešā sadarbība ir Baltijas valstu veiksmes stāsts, lai pārvarētu Covid-19 radīto krīzi”. Kā labo piemēru Igaunijas prezidente minēja uzņēmumus airBaltic un Tallink, kas teicami sadarbojās, lai nogādātu mājās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus. “Tas kalpo kā apliecinājums, ka arī mazas ekonomikas, apvienojot spēkus, spēj tikt galā ar lielām grūtībām,” atzina K. Kaljulaida.
Arī E. Levits pievienojās, sakot, ka “Covid-19 laikā izveidotais sadarbības mehānisms starp Latviju, Lietuvu un Igauniju ir izrādījies ļoti veiksmīgs un stabils, un tas noteikti tiks saglabāts arī pēc krīzes pārvarēšanas. K. Kaljulaida atsaucās uz to, kā Latvija, Lietuva un Igaunija sadarbojās, lai repatriētu mūsu iedzīvotājus uz mājām, un tas ir labs piemērs visas ES līmenī”.
Abas puses bija vienisprātis, ka līdzekļi, ko dalībvalstis saņems no Eiropas Komisijas ekonomikas atveseļošanai pēc krīzes, jāiegulda gudri – digitālās un “Zaļā kursa” attīstības virzienā.
Tāpat Latvijas Valsts prezidents norādīja, ka Covid-19 krīze ir parādījusi augsto dezinformācijas līmeni, kas pieauga ne tikai Baltijā, bet arī visā pasaulē, un, pēc E. Levita sacītā, dezinformācija ir īpaši bīstama tieši šādos krīzes apstākļos.
“Latvija šajos mēnešos ir veikusi vērtīgus pētījumus, un šā gada 12. jūnijā pēc Latvijas iniciatīvas 130 valstu Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) Ņujorkā nāca klajā ar starpreģionālu paziņojumu par cīņu pret dezinformāciju jeb “infodēmiju” saistībā ar Covid-19,” atklāja E. Levits. Izplatītajā paziņojumā bija norādīts, ka valstīm, reģionālām organizācijām, ANO sistēmai un citiem iesaistītajiem – plašsaziņas līdzekļiem, sociālo mediju platformām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām – ir svarīga loma, palīdzot iedzīvotājiem pretoties dezinformācijai.
Pārrunājot ES politiku ar kaimiņvalstīm, abu valstu prezidenti atsaucās uz 7. maijā publicēto triju Baltijas valstu prezidentu kopīgo paziņojumu par II Pasaules kara beigām. Abi prezidenti apspriedās arī par ES un Austrumu partnerības aktualitātēm, uzsverot Ukrainas un Gruzijas centienus eirointegrācijas virzienā.
Divpusējās tikšanās laikā tika pārrunāta arī RailBaltica projekta gaita, kas Baltijas valstis savienos kopējā dzelzceļa satiksmes tīklā ar Centrāleiropu. E. Levits uzsvēra, ka RailBaltica ir stratēģisks un absolūti nepieciešams projekts visām trim Baltijas valstīm, ar ko nevar kavēties. Valsts prezidents tic, ka projekts tiks īstenots laikā, lai atvērtu mūsdienīgu, ātru Eiropas līmeņa satiksmi starp Baltijas valstīm un Rietumeiropu.
Abas puses pārrunāja arī Trīs jūru iniciatīvu un nepieciešamību pēc tālākiem ieguldījumiem infrastruktūras projektos, kas ciešāk integrēs Baltijas valstis Eiropā.
Valsts prezidents pateicās K. Kaljulaidai par ielūgumu, bet Sāmsalas (Sāremā) iedzīvotājiem par sirsnīgo un laipno uzņemšanu.
Tikšanās noslēgumā abi valstu vadītāji iestādīja ozolu Kuresāres centrālajā parkā un apskatīja Kāli meteorīta krāteri.
Valsts prezidents Egils Levits Sāmsalā tiekas ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu
