Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Ņujorkā Pasaules Sieviešu līderu padomes rīkotajā ikgadējā Pasaules līderu forumā Kolumbijas universitātē nolasīja lekciju par Latvijas vēsturi un nākotni Eiropas pārveides procesu kontekstā.
Akadēmisko aprindu un studentu auditorijā prezidente uzsvēra - Latvija kā jauna Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts var ienest jaunas vēsmas diskusijā par demokrātijas attīstības nepieciešamību. "Diskusijas ir veselīgas, ir nepieciešams arvien uzturēt sarunu par demokrātijas būtību un attīstību. No tā var iegūt arī Eiropas lēmumu pieņemšanas process un cilvēku iesaiste Eiropas nākotnes veidošana." Viņa arī atzīmēja, ka Latvija kā samērā jauna demokrātija ir strauji gājusi cauri savā attīstībā reformu procesam un guvusi no tā mācību, ko ir gatava nodot ES kaimiņvalstīm un citām valstīm pasaulē: "Ar valstu reformām ir tāpat kā ar diētu - ja reiz tā ir nepieciešama, tad nedrīkst to bezgalīgi atlikt uz rītdienu.. Demokrātija nav kaut kas tāds, ko var nopirkt veikalā vai uzspiest ar varu – ir nepieciešama griba uzņemties atbildību, uzņemties risku veikt sāpīgas reformas, ir nepieciešams veidot izpratni caur pieredzi un izglītību."
Viens no stereotipiem, ar ko Latvijai caur savu pieredzi ir bijis jācīnās, ir padomju sistēmā iedibinātais uzskats, ka uzņēmējdarbība ir kaut kas nelegāls un negodīgs, sacīja prezidente, paužot prieku, ka Latvijā ir arvien vairāk mazo un vidējo uzņēmēju, arvien atvērtāka domāšana. V.Vīķe-Freiberga pauda gandarījumu par tikko Rīgā notikušo ASV-Baltijas sieviešu-uzņēmēju forumu, kas palīdzēja nodibināt jaunas biznesa saites un izvērst pieredzes apmaiņu, kā arī apstiprināja faktu, ka Baltijas reģions sola milzīgas izaugsmes iespējas. "Kad Latvija tikko atguva savu neatkarību 1990. gadu sākumā, daudzi tolaik vel PSRS teica - jūs jau bez mums neizdzīvosiet. Mēs pierādījām, ka to varējām, varam un varēsim. Latvija ir gatava drosmīgam iniciatīvām."
Runājot par vēstures notikumiem, kas noteica Latvijas likteni 20.gadsimtā, prezidente atzīmēja - vienādi nosodāmi ir Staļina un Hitlera totalitārie režīmi, kas iesākumā baudīja draudzīgas attiecības, bet vēlāk savstarpējā karā sadalīja Eiropu, kas Latvijai nozīmēja vairāk nekā 50 nebrīves gadus. "Tāpēc īpaši aizkustinošs bija brīdis, kad Baltijas valstu karogi atkal uzvijās ANO karogu saimē, kad Latvijas prezidents atkal var piedalīties Apvienoto Nāciju darbā. Tagad, pēc vēsturiskā 2004.gada - ES, NATO paplašināšanās – mēs esam gatavi būt aktīvi Eiropas nākotnes veidotāji, piedalīties jaunas Eiropas vēstures veidošanā."
Paužot pārliecību par augstākās izglītības lomu civilizētākas pasaules veidošanā, Latvijas prezidente sveica Kolumbijas universitāti, kurā zināšanas papildinājuši arī ārlietu ministrs A.Pabriks, vēstnieks A.Ronis, tās 250.gadskartā. V.Vīķe-Freiberga sacīja - lai arī Latvija ir maza pasaules valsts, tā nemitīgi sevi pierāda visaugstākajā kvalitātē, tajā skaitā kultūrā, mākslā, sportā. "Turiet acis vaļā, Latvija jūs turpinās pārsteigt," sacīja prezidente.